| Statuss(Aktīvs) | Izdruka | Arhīvs(0) | Studiju plāns Vecais plāns | Kursu katalogs | Vēsture |
| Kursa nosaukums | Ilgtspējīga meliorācija |
| Kursa kods | HidZ5027 |
| Zinātnes nozare | Hidroinženierzinātne (nav zn) |
| Kredītpunkti (ECTS) | 6 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 162 |
| Lekciju stundu skaits | 30 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 18 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 114 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 16/03/2022 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Ph.D., asoc. prof. Artūrs Veinbergs |
|
| Priekšzināšanas Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas |
|
| Kursa anotācija | |
| Studiju kursa mērķis ir sniegt izpratni par meliorācijas lomu piemērotu vides apstākļu nodrošināšanai, kā arī veicināt inovatīvu risinājumu izstrādi un ieviešanas plānošanu, sabalansējot saimnieciskās un vidi saudzējošas intereses. Kursā aplūkoti jautājumi, kas skar melioratīvo pasākumu izvēli atbilstoši zemes lietojuma veidam un tā ilgtspējīgai izmantošanai. Melioratīvie pasākumi skatīti kontekstā ar kvalitatīvas un kvantitatīvas pārtikas un ražošanas apstākļu, kā arī sabalansētas un ilgtspējīgas vides apstākļu nodrošināšanu. Līdztekus saimnieciskajām interesēm analizēti tādi aspekti, kā bioloģiskā daudzveidība, ūdens kvalitāte, gaisa kvalitāte, augsnes degradācija un plūdu riski. Studiju kursā raksturotas aktualitātes un vērtēti trūkumi pašreizējā platību apsaimniekošanas modelī. Lekcijās un praktiskajos darbos aplūkoti gan pašreizējā praksē lietoti vidi saudzējoši melioratīvie risinājumi un to konstruktīvie parametri, gan raksturotas un pielietotas metodes jaunu risinājumu izstrādei vai optimālu konstruktīvo parametru precizēšanai. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Students iegūs zināšanas par: 1) esošo melioratīvo praksi un tehniskajiem risinājumiem; 2) melioratīvo pasākumu ietekmi uz saimniecisko ražošanu; 3) melioratīvo pasākumu ietekmi uz tādiem vides aspektiem, kas skar hidroloģiskos, hidroķīmiskos un bioloģiskos procesus, kā arī gaisa piesārņojumu un augsnes degradāciju. – eksāmens un semināri
Students būs kompetents izvērtēt esošos melioratīvos risinājumus, to ilgtspēju, kritiski izvērtēt saimnieciskos ieguvumus un ietekmi uz vidi. Students būs kompetents veikt integrētu melioratīvo pasākumu plānošanu ietverot gan saimnieciskās gan vides aizsardzības prasības – praktiskie darbi Students iegūs prasmes: 1) radoši un zinātniski pamatoti pielāgot esošus, kā arī izstrādāt inovatīvus, vides apstākļiem optimālus risinājumus ilgtspējīgai platību apsaimniekošanai; 2) prognozēt iespējamās izmaiņas vidē atkarībā no platību apsaimniekošanas un melioratīvās prakses; 3) plānot integrētus melioratīvos pasākumus gan lokālā, gan reģionālā līmenī. - praktiskie darbi |
|
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| Pilna laika klātienes studijās:
1. Ievads, studiju kursa saturs un izmantojamā literatūra; Meliorācija, meliorācijas pasākumi un melioratīvā fonda raksturojums (2x45 min); 2. Dabiskais mitruma režīms, nosausināšanas ietekme uz platību mitruma režīmu un hidroloģiskajiem procesiem (4x45 min); 3. Ūdeņu kvalitāte un videi draudzīgi meliorācijas sistēmu elementi (6x45 min) 4. Apūdeņošanas ietekme uz kultūraugu produktivitāti un augu barības vielu emisijām (4x45 min); 5. Hidroģeoloģisko procesu vispārējas likumsakarības un to pielietojums melioratīvo pasākumu plānošanā (2x45 min); 6. Praktiskais darbs – vidi saudzējoša pasākuma izstrāde augsnes erozijas un augu barības vielu izskalošanās samazināšanai 1 – pasākuma dizaina izstrāde (4x45 min); 7. Praktiskais darbs – vidi saudzējoša pasākuma izstrāde augsnes erozijas un augu barības vielu izskalošanās samazināšanai 2 – konstruktīvo parametru aplēses (4x45 min); 8. Latvijā sastopamās zivju sugas, to izplatību noteicošie hidromorfoloģiskie un citi faktori, ūdensnoteku zivju fauna (2x45 min); 9. Udensnoteku uzturēšanas būvdarbu ietekme uz to hidromorfoloģiskajiem faktoriem un zivju faunu (2x45 min); 10. iespējas videi draudzīgai ūdensnoteku uzturēšanai: videi draudzīgi meliorācijas elementi un citi pasākumi zivju faunas un ekoloģiskās kvalitātes saglabāšanai (2x45 min); 11. Praktiskais darbs – vidi saudzējošu pasākuma izstrāde ūdenstecēs, definējot robežnosacījumus un veicot konstruktīvo parametru aplēses (4x45 min); 12. Pasākumi erozijas risku mazināšanai gultnēs (4x45 min); 13. Lauksaimniecības prakses un melioratīvo pasākumu ietekme uz siltumnīcas efekta gāzēm, oglekļa krājumiem minerālajās un organiskajās augsnēs (4x45 min); 14. Seminārs – studenta patstāvīgi sagatavota prezentācija par studenta izvēlētu ar meliorāciju saistītu tēmu, kas ietver kursā neaplūkotus aspektu un/vai iztirzā tos padziļināti. Tēmu piemēri: nozīmīgāko faktoru izvērtējums un izstrādāti risinājumi, lai sabalansētu saimnieciskās un vides aizsardzības intereses (ūdens, gaisa, augsnes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un plūdu risku mazināšana); erozijas procesus un augsnes struktūru ietekmējoši faktori; augu barības vielu migrācijas un transformācijas procesus ietekmējoši faktori augsnē; augsnes ķīmiskās īpašības ietekmējoši pasākumi; veģetācijas attīstību ietekmējoši faktori; cietvielu un izšķīdušo vielu procesi gultnēs (4x45 min). |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Eksāmens: balstoties uz lekcijās, praktiskajos darbos un patstāvīgajos darbos, kā arī praktisko darbu laikā iegūtām zināšanām, prasmēm un izstrādātiem risinājumiem, studenti nelielās, pēc iespējas, starpdisciplinārās grupās apkopo savas idejas, inženiertehnisko paņēmienu kopu un zināšanas kādas specifiskas ar meliorāciju saistītas problemātikas radošai risināšanai. Gala rezultāts tiek demonstrēts seminārā, uz kuru balstoties tiek izlikts gala vērtējums. | |
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Kursa saturs ietver radošu pieeju, identificējot ar meliorāciju saistītu zinātnisku vai praktisku problemātiku un piemeklējot/izstrādājot risinājumus. Studentu uzdevums ir nelielās, pēc iespējas, starpdisciplinārās grupās patstāvīgi izvēlēties kādu ar meliorāciju saistītu tematiku, kuru pētīt padziļināti, rezultātus demonstrējot noslēguma seminārā.
Studenti organizē grupas darbu, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar mācībspēkiem. Par izvēlēto tēmu patstāvīgi jāveic atbilstošas literatūras izpēti. Balstoties uz iegūtajām zināšanām, prasmēm un kontaktstundās veiktajām iestrādēm, patstāvīgi jāpapildina vai jāveic un jānoformē nepieciešamās skices un aprēķini, jāsagatavo prezentācija (derīgs arī digitālajam formātam alternatīvs risinājums) un jāsagatavojas rezultātu prezentācijai seminārā. |
|
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| 10 ballu skalā tiek vērtēti studentu sasniegtie rezultāti, kas demonstrēti seminārā.
Vērtējums ietver: •Idejas novitāte (1.5 b); •Risinājuma sarežģītība (5.0 b); •Spēj izklāstīt un pamatot savu ideju un risinājumu (2.0 b); •Prezentācijas noformējums un radošums (1.5 b). |
|
| Obligātā literatūra | |
| 1.Kļaviņš U., Sudārs R. Meliorācija: mācību līdzeklis. Jelgava: LLU, 2010. 224 lpp.
2.Zīverts A. Pazemes ūdeņu hidroloģija. Jelgava:, LLU,: 2001. 81 lpp. 3.Lagzdiņš A. Grinberga L. Veinbergs A. Trifane A. Rokasgrāmata par videi draudzīgu elementu ierīkošanu meliorācijas sistēmās. Zemgales Plānošanas reģions. Jelgava, 2018. ISBN 978-9934-19-755-0. Pieejams: https://zemniekusaeima.lv/wp-content/uploads/2019/03/Gr%C4%81mata_Par-videi-draudz%C4%ABgu-elementu-ier%C4%ABko%C5%A1anu-melior%C4%81cijas-sist%C4%93m%C4%81s.pdf |
|
| Papildliteratūra | |
| 1.Urtāne L., Urtāns A.V. Videi draudzīga meliorācija. 1. daļa: Ūdenstecēm raksturīgo bioloģisko funkciju nodrošināšana ūdensnotekās. Vadlīnijas bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai ūdensnotekās un meliorācijas grāvjos un plūdu risku mazināšanai [tiešsaiste]. Rīga, 2018. [Skatīts 30.03.2022.] Pieejamsa: https://drive.google.com/file/d/1GwOKxmRYhXvrVzWJaUu-OdG77riwZEke/view
2.Urtāne L. Urtāns A.V. (2018) Videi draudzīga meliorācija. 2. daļa: Ūdensnoteku apsaimniekošana, to bioloģisko funkciju nodrošināšanai. Vadlīnijas bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai ūdensnotekās un meliorācijas grāvjos un plūdu risku mazināšanai. Rīga: 2018. [tiešsaiste] [skatīts 30.03.2022.]. Pieejams: https://drive.google.com/file/d/1FSuYyMoWZ6Gi_rXaGhnMJiOWRPrQ_VIT/view 3.Carolus J. F., Bartosova A., Olsen S. B., Jomaa S., Veinbergs A., Zilāns A., … Tonderski K. Nutrient mitigation under the impact of climate and land-use changes: A hydro- economic approach to participatory catchment management. Journal of Environmental Management, No. 271, 2020, p. 1-13. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.jenvman.2020.110976 4.Carstensen M. V., Hashemi F., Hoffmann C. C., Zak D., Audet J., & Kronvang B. (2020). Efficiency of mitigation measures targeting nutrient losses from agricultural drainage systems: A review. Ambio, No. 64, 2020, p. 1-18. [tiešsaiste] [skatīts 30.03.2022.]. Helloo (The Netherlands): The SCAPE Advisory Board; 2006. Pieejams: https://doi.org/10.1007/s13280-020-01345-5 5.Imeson A., Arnoldussen A., De la Rosa D., Montanaralla L., Dorren L., Curfs M., Arnalds O., van Asselen S. Soil Conservation and Protection in Europe - The Way Ahead. The SCAPE Advisory Board. 2006. Pieejams: http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC32727 6.Povilaitis A., Rudzianskaite A., Misevicien, S., Gasiunas V., Miseckaite O., Živatkauskiene I. Efficiency of Drainage Practices for Improving Water Quality in Lithuania. American Society of Agricultural and Biological Engineers (ASABE), No. 61(1), 2018, p. 179-196. Pieejams: https://doi.org/10.13031/trans.12271 7.Deelstra J., Iital A., Povilaitis A., Kyllmar K., Greipsland I., Blicher-Mathiesen G., … Koskiaho J. Hydrological Pathways and Nitrogen Runoff in Agricultural Dominated Catchments in Nordic and Baltic Countries. Agriculture, Ecosystems and Environment, No. 195, 2014, p. 211-219. Pieejams: https://doi.org/10.1016/J.AGEE.2014.06.007 8.van Aart R., Bos M. G., Braun H. M. H., Lenselink K. J., Ritzema H. P., van Alphen J. G., … van Manen, J. Drainage principles and applications: book review. Agricultural Water Management, ( Vol. 31(3) ), 1996, p. 307-309. Pieejams: https://doi.org/10.1016/0378-3774(96)84103-5 9.Lennartz B., Janssen M., Tiemeyer B. Effects of Artificial Drainage on Water Regime and Solute Transport at Different Spatial Scales. In: Soil hydrology, land use and agriculture: measurement and modelling. M. K. Shukla (Ed.). Wallingford: CABI, 2011, p. 384-414. Pieejams: https://doi.org/10.1079/9781845937973.0000 |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1.Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15. Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves: MK noteikumi Nr. 329 [tiešsaiste]: MK noteikumi Nr. 329 [tiešsaiste]. Pieņemts: 30.06.2015. Stājas spēkā: 01.07.2015. [Skatīts 30.03.2022.]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/274993-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-224-15-melioracijas-sistemas-un-hidrotehniskas-buves-
2.Latvijas valsts meži. Digitālais kadastrs mājas lapa. Pieejams: https://lvmgeo.lvm.lv 3. Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos": MK noteikumi Nr 600 [tiešsaiste]. Pieņemts: 30.09.2014. Stājas spēkā: 31.10.2014. [Skatīts 30.03.2022.]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/269868-kartiba-kada-pieskir-valsts-un-eiropas-savienibas-atbalstu-atklatu-projektu-konkursu-veida-pasakumam-ieguldijumi-materialajos |
|
| Piezīmes | |
| Kurss iekļauts maģistra studiju programmas "Vides, ūdens un zemes inženierzinātnes" (VUZI) ierobežotās izvēles (B) daļā specializācijās "Vides inženierzinātne" un "Hidrotehnika un ūdenssaimniecība";
Kurss iekļauts brīvās izvēles (C) daļā: 1) VUZI specializācijās "Ģeodēzija", "Zemes pārvaldība"; 2) maģistra studiju programmā "Mežzinātne"; 3) maģistra studiju programmā "Ainavu arhitektūra un plānošana". |
|