LV EN RU DE FR

Klīniskā un laboratoriskā diagnostika I

Kursa izstrādātājs

Priekšzināšanas

Ķīmi3016, Organiskā ķīmija

Vete2013, Mājdzīvnieku anatomija I

Vete2014, Mājdzīvnieku anatomija II

Vete2015, Mājdzīvnieku anatomija III

Vete4036, Vispārīgā patoloģija I

Vete6022, Fizioloģija I

Vete6023, Fizioloģija II

Kursa anotācija

Klīniskā diagnostikas studiju procesā studenti apgūst dzīvnieku izmeklēšanas metodes (pamata, papildus u.c.) un to praktisko pielietojumu pēc izmeklēšanas shēmas, iegūst zināšanas par simptomiem (semiotika), to patoģenētisko izcelsmi, biosubstrātu laboratorisko izmeklēšanu, un mācās interpretēt klīnisko analīžu rezultātus. Vadoties no izmeklēšanā iegūtajiem rezultātiem diferenciāldiagnostikas ceļā mācās uzstādīt diagnozi. Kursa noslēdzošajā daļā laboratoriskās diagnostikas apguve papildina informāciju visu klīnisko priekšmetu pamatjautājumos.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Pēc studiju kursa pabeigšanas studentam būs:
• zināšanas par: simptomu klīnisko izpausmi un ģenēzi orgānu sistēmu patoloģiju (saslimšanu) gadījumos; dzīvnieku fiksācijas un klīniskās izmeklēšanas metodēm un to pielietojumu; papildus diagnostikas metožu pielietošanu; bioloģisko substrātu izmeklēšanā iegūto datu interpretāciju. Zināšanas tiek pārbaudītas un vērtētas kolokvijos par katru tēmu bloku.
• prasmes: metodiski pareizi iegūt anamnēzi, izmeklēt dzīvnieku (govju, zirgu, cūku, aitu, kazu, suņu, kaķu) orgānus un to sistēmas izmantojot galvenās fizikālās izmeklēšanas metodes (inspekciju; auskultāciju; perkusiju; palpāciju); veikt attiecīgo orgānu vai orgānu sistēmu izmeklēšanā nepieciešamās dzīvnieka fiksācijas metodes un diagnostiskās manipulācijas; metodiski pareizi iegūt bioloģisko substrātu paraugus un sagatavot tos nosūtīšanai uz laboratoriju. Studentu prasmes izmeklēt dzīvnieku tiek vērtētas praktisko nodarbību laikā.
• kompetence: spēja atrast, saskatīt atsevišķus slimību simptomus un sakarības starp tiem; atrasto simptomu analīzes rezultātā spēja uzstādīt pirmatnējo klīnisko diagnozi; Iegūtā kompetence tiek izvērtēta prakstisko nodarbību laikā diskusijās, ka arī studiju kursa noslēgumā, klīnisko gadījumu analīzes laikā.

Kursa saturs(kalendārs)

1. Ievads. Simptomi un diagnoze. Izmeklēšanas sistemātika. Izmeklēšanas higiēna. Diagnosta kļūdas. (2,5 h)
2. Vispārējā klīniskā izmeklēšana. Anamnēze. Habitus. (2,5 h)
3. Ādas un tās izmeklēšana. Simptomi. (2,5 h)
4. Apmatojuma/apspalvojuma izmeklēšana. Simptomi. (2,5 h)
5. Ķermeņa temperatūra. (2,5 h)
6. Arteriālais pulss. (2,5 h)
Kontroldarbs
7. Galvas apvidus izmeklēšana, simptomi. (2,5 h)
8. Barības un ūdens uzņemšana. Ēstgriba, slāpes. Košļāšana un rīšana. (2,5 h)
9. Vemšana. Regurgitācija. (2,5 h)
10. Limfmezglu izmeklēšana, simptomi. (2,5 h)
Kontroldarbs
11. Kakla apvidus izmeklēšana, simptomi. (2,5 h)
12. Klepus. Izdalījumi pēc klepus. Balsenes izmeklēšana. Trahejas izmeklēšana. (2,5 h)
Kontroldarbs
13. Krūšukurvja izmeklēšana, simptomi. (2,5 h)
14. Elpošanas kustības, simptomi. Aizdusa. (2,5 h)
15. Plaušu izmeklēšana, plaušu auskultācija, simptomi. (2,5 h)
16. Plaušu perkusija, simptomi. (2,5 h)
Kontroldarbs
Kopā: 16 lekcijas; 24 praktiskie darbi

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Praktisko darbu kavējumi nav vairāk kā 30% no kopējā nodarbību daudzuma. Ja neattaisnotie kavējumi ir vairāk kā 30% no kopējā nodarbību daudzuma, tad kurss ir jāapgūst no jauna.
Sekmīgi nokārtoti 4 pārbaudes darbi (kolokviji/kontroldarbi).

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Studentiem tiek nodrošināta piekļuve e-studiju materiāliem. Visa semestra garumā tiek organizētas studentu dežūras veterinārajā klīnikā, tādējādi nodrošinot teorētisko zināšanu nostiprināšanu praksē, nodrošinot praktisku klīniskās izmeklēšanas apguvi.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studentu zināšanas un prasmes tiek vērtētas atbilstoši LLU Studiju nolikumā norādītājiem 10 ballu sistēmas skalas kritērijiem.
Lai iegūtu studiju kursa gala vērtējumu “ieskaitīts”, visiem kolokvijiem/kontroldarbiem ir jābūt novērtētiem ar sekmīgu atzīmi.
Sekmīgai kurs apguvei obligāts priekšnosacījums ir apmeklēt dežūras mācību veterinārajā klīnikā.

Obligātā literatūra

1. Jemeļjanovs Ļ., Manevičs Z., Dūrītis I. Dzīvnieku iekšķīgo slimību klīniskā diagnostika. Jelgava, 2007. 242 lpp 2. Jemeļjanovs Ļ., Dūrītis I., Beinerts J. Dzīvnieku iekšķīgo slimību laboratoriskā diagnostika. Jelgava, 2010. 95 lpp 3. Jemeļjanovs Ļ., Dūrītis I. Dzīvnieku klīniskā izmeklēšana. Jelgava, 2007 4. Latimer K.S., Mahaffey E.A., Prasse K.W. Veterinary Laboratory Medicine. Clinical pathology. 4th Edition. , USA: Blackwell, 2003. 450 p.

Papildliteratūra

1. Kahn M.C., Line S. The Merck Veterinary Manual. 2010 2. Meyer D., Harvey J.W. Veterinary Laboratory Medicine: Interpretation and Diagnosis. 3rd ed. 2004. 532 p 3. Baumgartner W. Klinische Propadeutik der Haus- und Heimtiere. Parey, 2009. 525 p.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Journal of Veterinary Internal Medicine. Wiley Blackwel. ISSN: 1939-1676 2. The Veterinary Journal. ISSN 1090-0233

Piezīmes

Obligātais kurss 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna, 5.semestrī. Praktiskie darbi notiek mazajās grupās (4-6 stud.).