Kursa kods LauZ4219

Kredītpunkti 6

Augkopība I

Zinātnes nozareLauksaimniecības zinātne (nav zn)

Kopējais stundu skaits kursā162

Lekciju stundu skaits32

Laboratorijas darbu stundu skaits32

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits98

Kursa apstiprinājuma datums17.03.2020

Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātāji

author prof.

Zinta Gaile

Dr. agr.

author pasn.

Madara Misule

Mg. agr.

Priekšzināšanas

Biol1001, Botānika

Biol3006, Augu fizioloģija II

Biol3008, Mikrobioloģija

Biol3014, Augu fizioloģija I

LauZ2042, Augsnes zinātne

LauZ3053, Laukkopība

LauZ3170, Entomoloģija

LauZ4006, Ģenētika un selekcija

LauZ4031, Lauksaimniecības mehanizācija

LauZ4252, Fitopatoloģija

Kursa anotācija

Kursā apgūst ražu veidošanās teorētiskos pamatus: laukaugu ražību ietekmējošie agroekoloģiskie faktori un to savstarpējā sakarība, vienotība un mijiedarbība. Iespējamie ražu līmeņi un to aprēķināšanas iespējas. Sēklkopība: tās nepieciešamība un organizācija, sēklu morfoloģiskās un anatomiskās atšķirības, sēklu kvalitāte, sertifikācija, sagatavošana, uzglabāšana un realizācija. Graudaugu tautsaimnieciskā nozīme, morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, agroekoloģiskās prasības, augšanas un attīstības īpatnības, audzēšanas agrotehnika un ražas kvalitātes vērtēšana.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Pārzina laukaugu ražību ietekmējošos agroekoloģiskos faktorus, to savstarpējo mijiedarbību, sēklkopības organizāciju Latvijā un sēklas sertifikāciju, pirmās un otrās grupas labību morfoloģisko uzbūvi, agroekoloģiskās prasības, audzēšanas agrotehniku un ražas kvalitāti.
Prot novērtēt laukaugu ražību ietekmējošo faktoru lomu, noteikt un analizēt sēklas un graudu kvalitāti, izmantot sēklas dokumentāciju, atšķirt sēklas, pazīt labības un to šķirnes, aprēķināt labību ražību atbilstoši agroekoloģisko faktoru nodrošinājumam, izvēlēties audzēšanas agrotehniku labībām un sastādīt ražas ieguves tehnoloģisko plānu.
Kompetenti organizēt labību ražošanu, ražas novākšanu, pirmapstrādi, uzglabāšanu, realizāciju, izvēlēties piemērotas šķirnes, vadīt sēklkopību saimniecībā, studēt zinātnisko literatūru un turpināt pašizglītoties par kursā iekļautajām tēmām.

Zināšanas, prasmes un kompetences studiju kursa apgūšanas gaitā tiek novērtētas, izmantojot trīs rakstiskus kontroldarbus un divus patstāvīgos darbus ar mutisku aizstāvēšanu, kā arī izpildot visus laboratorijas darbus.

Kursa saturs(kalendārs)

Lekcijas (32 h)

1. Ievads augkopībā (2 h).
Augkopība kā lauksaimniecības ražošanas pamatnozare, tās raksturojums, nozīme un saistība ar citām nozarēm. Nozares attīstības līmenis un problēmas pasaulē, Latvijā un citās valstīs. Kultūraugu klasifikācija.
2. Laukaugu ražas veidošanas teorētiskie pamati (12 h).
Laukaugu ražību ietekmējošie agroekoloģiskie faktori, ražu ietekmējošo faktoru bloki: neregulējamie, daļēji regulējamie un regulējamie faktori. Iespējamie ražu līmeņi. Fotosintētiski aktīvās radiācijas (FAR), temperatūras, produktīvā ūdens daudzuma, barības vielu režīma ietekme uz augu augšanu un attīstību. Laukaugu ražas prognozēšanas un aprēķināšanas iespēja. Augkopības produkcijas ražošanas enerģētiskā bilance. Ražas struktūrelementi un to veidošanās sējumā.
3. Sēklkopība (3 h).
Sēklas jēdziens augkopībā, tās nozīme augkopības produkcijas ražošanā. Šķirnes jēdziens, īpašības, to izvēles principi. Sēklkopību un sēklu tirdzniecību regulējošie normatīvie dokumenti, augu šķirņu katalogs. Sēklkopības sistēma un tās organizācija. Šķirņu reģistrācija, šķirņu aizsardzība. Sēklas sertifikācija. Sēklas kvalitātes rādītāji: sēklu tīrība, dīgtspēja, dzīvotspēja, dīgšanas enerģija, rupjums.
4. Labības (10 h).
Labību augu augšana un attīstība. Fenoloģiskās fāzes un decimālais kods. Graudu ķīmiskais sastāvs un kvalitātes rādītāji. Iedalījums I un II grupas labībām. Ziemāju labības, to bioloģiskās īpatnības un ekoloģiskās prasības, ražu līmeņi, audzēšanas priekšrocības un problēmas, ziemcietība, nozīmīgāko ziemāju sugu raksturojums, tautsaimnieciskā nozīme, audzēšanas agrotehnika – ziemas kvieši, rudzi, tritikāle, ziemas mieži. Vasarāju labības Eiropā un pasaulē audzējamās sugas (kvieši, mieži, auzas). Sugu raksturojums, izmantošanas virzieni un kvalitātes rādītāji, ekoloģiskās īpašības, augšanas un attīstības īpatnības, vasarāju labību agrotehnika, alus miežu audzēšanas īpatnības.
II grupas labības. Griķi - to audzēšanas nozīme un vispārējais raksturojums, ekoloģiskās prasības, augšanas un attīstības īpatnības, audzēšanas tehnoloģija. Kukurūza - vispārējs raksturojums, audzēšanas nozīme pasaulē un Latvijā. Kukurūzas audzēšanas tehnoloģijas; skābbarībai, biogāzei, graudiem u.c. Prosa, sorgo, rīss, kinoja - to vispārējais raksturojums, audzēšanas nozīme un rajoni.
Labību novākšana, pirmapstrāde un ražas uzglabāšana. Novākšanas laiki, paņēmieni un tehnika. Graudu zudumi, to raksturojums. Dzīvības procesi graudos (sēklās) uzglabāšanas laikā.
5. Laukaugu audzēšanas tehnoloģiskā plāna sastādīšana (5 h).
Piemērotas agrotehnikas izvēle konkrētai labību sugai noteiktam ražas līmenim un audzēšanas vietai – augsnes raksturojums, augsnes apstrādes veids, pamatmēslojums, sēja, augu aizsardzības pasākumi veģetācijas periodā.

Laboratorijas darbi (32 h)
1. Dažādu sugu laukaugu augļu un sēklu raksturojums un morfoloģiskās atšķirības – 2 h.
2. Labību (1., 2.grupa) augu uzbūve, vārpas un skaras uzbūve; dažādu sugu atšķirības – 1 h.
3. Labību sēklas materiāla kvalitātes rādītāju noteikšana un izvērtēšana (tīrība, mitrums, dīgtspēja, dzīvotspēja, 1000 sēklu masa, izlīdzinātība), sēklas dokumentācija, izsējas normu aprēķināšana – 10 h.
4. Labību graudu kvalitātes rādītāju noteikšana un izvērtēšana (tilpummasa, lipekļa saturs un kvalitāte, krišanas skaitlis, proteīna saturs, sedimentācijas vērtība) – 4 h.
5. Kviešu sugu un varietāšu noteikšana. Šķirņu pazīmes – 3 h.
6. Rudzi un tritikāle, to morfoloģiskās pazīmes – 2 h.
7. Miežu sugu un varietāšu noteikšana. Šķirņu pazīmes – 3 h.
8. Auzu sugu un varietāšu noteikšana. Šķirņu pazīmes – 2 h.
9. Lauka apskates, dokumentācija – 1 h.
10. Vēlamo ražas struktūrelementu sastādīšana noteiktam ražas līmenim dažādām labību sugām – 2 h.

11. Labību ražas ekonomiskais izvērtējums (pēc analizētā parauga) dažādiem izmantošanas veidiem – 2 h.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens (par eksāmena veidu (mutisks/rakstisks) vienojas semestra sākumā). Eksāmena vērtējumu saņem, ja studiju kursā sekmīgi nokārtoti visi kontroldarbi un patstāvīgie darbi, ieskaitīti laboratorijas darbi.

Izstrādāti un aizstāvēti visi paredzētie laboratorijas darbi, uzrakstīti 5 kontroldarbi/patstāvīgie darbi.
Kontroldarbu un patstāvīgo darbu tēmas:
1. Ievads augkopībā un laukaugu ražas veidošanās teorētiskie pamati.
2. Sēklkopība.
3. Labības – sugas (patstāvīgais darbs ar mutisku prezentāciju).
4. Labības – augšana un attīstība, graudu kvalitāte, sugas (kontroldarbs).
5. Laukaugu ražas ieguves tehnoloģiskais plāns (patstāvīgais darbs ar prezentāciju).

Gala atzīme veidojas akumulējoši atbilstoši darba rezultātiem semestra laikā: Ja kopsummā iegūti 50 punkti – akumulējošais gala vērtējums – izcili. Ja kopsummā iegūti 35 līdz 50 punkti – akumulējošais gala vērtējums (35 – 39 = labi, 40 – 45= ļoti labi, 46 – 49 = teicami). Ja kopsummā iegūti zem 35 punkti – kārto eksāmenu un gala vērtējums ir eksāmenā iegūtais vērtējums.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgais darbs ietver literatūras studijas, gatavošanos kontroldarbiem un semināriem, atsevišķu problēmuzdevumu patstāvīga risināšana; noteiktas ražas ieguves tehnoloģiskā plāna sagatavošana. Patstāvīga laboratorijas darbu rezultātu apstrāde un noformēšana.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa laikā kārtotie kontroldarbi un pārbaudes darbi tiek vērtēti 10 ballu skalā, kas tiek pielīdzināti punktiem, brīdī, kad aprēķina akumulējošo vērtējumu.

Semestra laikā iegūto vidējo vērtējumu akumulējoši var ieskaitīt gala vērtējumā, ja tas ir vismaz 35 punkti (7 balles) vai augstāks. Pabeidzot kursu studenti kārto eksāmenu.

Obligātā literatūra

1. Augkopība (2004). A. Ružas red. Jelgava: LLU. 374 lpp.
2. Augkopība: Rokasgrāmata (2001). A. Ružas red. Jelgava: LLU. 324 lpp.
3. Augkopības praktikums (1980). P. Freimanis, I. Holms, J. Jurševskis, J. Lauva, A. Ruža. Rīga: Zvaigzne. 325 lpp.
4. Bankina B., Gaile Z. (2014). Ziemāju labības un to slimības. Jelgava, LLU. 104 lpp.
5. Gaile Z., Bartuševics J. (2012) Kukurūzas audzēšana un izmantošana. Jelgava: LLU. 40 lpp.
6. Handbuch des Pflanzenbaues 1. Grundlagen der Landwirtschaft lichen Pflanzenproduktion (1997) Keller E.R., Hanus H., Heyland K.U.. Verlag Engen Ulmer, 860 s.

7. Jurševskis L., Holms I., Freimanis P. (1988) Augkopība. Rīga: Zvaigzne. 569 lpp.

Papildliteratūra

1. Copeland L.O., McDonald M.B. (1995) Principles of Seed Science and Technology. 3rd Edition. USA: Chapman & Hall. 409 p.
2. Kunkulberga D., Ruža A. (2009) Kviešu un rudzu graudu uzturvērtība un izmantošana maizes ražošanā. Jelgava: LLU. 55 lpp.
3. Агрономия (2001). Под редакцией В.Д. Мухи. Москва: Колос, 504 с.

4. Каюмов М.К. (1989) Программирование урожаев сельскохозяйственных культур. Москвa: Агропромиздат. 320 c.

Periodika un citi informācijas avoti

Žurnāli un zinātnisko rakstu krājumi:
Rural Sustainability Research (LLU Raksti),
Agronomijas Vēstis,
Agronomy Research,
Žemdirbyste=Agriculture,
Acta Agriculturae Scandinavica,
Sec. B Soil and Plant Science,
LF konferenču Rakstu krājumi – atbilstoši tematikai.

Nozares žurnāli – „Agrotops”, „Saimnieks”, „TopAgrar”, “Das Magazin für Modern Landwirtshaft”, „AgriFuture for European Business Farmers” u. tml.

Piezīmes

Obligātais studiju kurss profesionālā bakalaura studiju programmā „Lauksaimniecība”, kvalifikācija AGRONOMS ar specializāciju laukkopībā, pilna laika studijās 6. sem., nepilna laika studijās 7. sem.