Kursa kods Biol2007
Kredītpunkti 2.25
Zinātnes nozareBioloģija
Zinātnes apakšnozareBotānika
Kopējais stundu skaits kursā60
Lekciju stundu skaits8
Semināru un praktisko darbu stundu skaits8
Laboratorijas darbu stundu skaits8
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits36
Kursa apstiprinājuma datums08.11.2011
Atbildīgā struktūrvienībaMežsaimniecības institūts
Dr. biol.
Studenti apgūst kokaugu morfoloģiju, uzbūvi un augu pavairošanas metodes, pamatzināšanas augu ģeogrāfijā, augu sabiedrības uzbūves likumsakarības. Studenti apgūst Latvijas savvaļas un introducēto kokaugu sistemātiku, taksonu diagnostiskās pazīmes, ekoloģiju un ģeogrāfisko izplatību, taksona izmantošanas iespējas apstādījumos. Mācās atpazīt savvaļas lakstaugu taksonus, kurus (vai arī to šķirnes) izmanto ainavu arhitektūrā.
Zināšanas par Latvijas savvaļas un introducēto kokaugu taksonu, savvaļas lakstaugu taksonu morfoloģiju, bioloģiju, ekoloģiju un to nozīmi Latvijas dabiskās un mākslīgās ekosistēmās, taksonu migrāciju un to floristisko statusu Latvijas florā un augājā, augu taksonu nozīmi ainavu arhitektūrā. Prasmes analizēt un izvērtēt kokaugu morfoloģiskās pazīmes, noteikt to taksonomisko vērtību un identificēt taksonus. Kompetence novērtēt un pamatot kokaugu taksona un vides mijiedarbības izpausmes, spēt izvērtēt taksona piemērotību konkrētiem ekoloģiskiem apstākļiem, nepieciešamības gadījumā argumentēt tā nomaiņu.
1 Flora u veģetācija. Floras valstis. Mežu izvietojums uz Zemes.
2 Sauszemes biomi un klimatiskās joslas. Tundra. Mežu biomu īpatnības.
3 Boreālie skujkoku un vasarzaļie lapkoku meži, sugu sastāvs.
4 Mežu zonas purvi, to raksturojums.
5 Cieto lapkoku meži. Izvietojums, sugu sastāvs.
6 Mitro tropu mežu izvietojums, mangroves, uzbūves īpatnības.
7 Stepju raksturojums.
8 Tuksnešu izvietojums, īpatnības.
9 Kontroldarbs par sauszemes mežu biomiem.
10 1. kontroldarbs. Pasaules sauszemes biomi.
11 Latvijas mežu ģeogrāfija, vides dinamika.
12 Latvijas mežu ģeogrāfija, dinamika, ģeogrāfiskie reģioni, to sugas.
13 Koku un krūmu stādmateriāls, stādīšanas tehnika.
14 Soliteru sugas. Sedzējaugi. Dzīvžogi. Kāpelētājaugi.
15 Savvaļas lakstaugu sugas parku zemsedzes veidošanā.
16 2. kontroldarbs. Latvijas augājs, tipi, raksturojums.
Uzrakstīti 2 kontroldarbi, atbildēti 2 kolokviji (savvaļas lakstaugi, kurus izmanto apstādījumos), nokārtots eksāmens.
1. Priedītis N. Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC. 2009. 176 lpp.
1. Enciklopēdija "Latvijas daba": Augi (http://www.latvijasdaba.lv/augi/).
2. Strods H. (zin. red. un sast.). Latvijas mežu vēsture līdz 1940. gadam. Rīga: WWF. 1999. 364. lpp.
3. Lūsiņa M. Dārza puķes: Ziemcietes. Rīga: Avots. 1999. 421. lpp.
1. Dārza Pasaule. Rīga: Aģentūra Agro apgāds. ISSN 1407-5172.
2. Vides vēstis: Vides aizsardzības kluba žurnāls. Rīga : Vides aizsardzības klubs. ISSN 1407-2939.
3. Latvijas Veģetācija. / Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte. Bioģeogrāfijas laboratorija. 1- Rīga : Latvijas Universitāte. Bioģeogrāfijas laboratorija. ISSN 1407-3641.
Studiju kurss iekļauts Lauku inženieru fakultātes profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas "Ainavu arhitektūra un plānošana" obligātajā daļā.