Kursa kods HidZ4012

Kredītpunkti 2

Meliorācija

Zinātnes nozareVides inženierija un enerģētika

Zinātnes apakšnozareŪdenssaimniecība

Kopējais stundu skaits kursā80

Lekciju stundu skaits16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits16

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits48

Kursa apstiprinājuma datums05.06.2018

Atbildīgā struktūrvienībaVides un ūdenssaimniecības katedra

Kursa izstrādātājs

author viesdoc.

Uldis Kļaviņš

Mg. sc. ing.

Priekšzināšanas

LauZ2040, Augsnes zinātne un agroķīmija

LauZ2042, Augsnes zinātne

Kursa anotācija

Kursā izklāstīti meliorācijas uzdevumi, metodes un paņēmieni augsnes mitruma režīma regulēšanai un nepieciešamība intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas apstākļos. Sniedz padziļinātas zināšanas par nosusināšanas sistēmu ierīkošanas principiem, materiāliem, konstrukcijām, būvēm, to parametriem un aprēķina metodiku. Apskata darbu sastāvu platību sagatavošanai lauksaimnieciskai izmantošanai.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

• Zināšanas un izpratne par augsnes ūdens režīma pamatjēdzieniem, optimāla režīma nodrošināšanas iespējām atbilstoši ražošanas virziena un tehnoloģisko procesu nodrošināšanas prasībām. Eksāmens.
• Prasmes vērtēt izbūvēto meliorācijas sistēmas elementu darbību un atbilstību augsnes mitruma režīma regulēšanai, atbilstoši lauksaimnieciskās izmantošanas mērķiem. Divi kontroldarbi.

• Kompetence vērtēt izbūvēto meliorācijas sistēmu un būvju tehnisko stāvokli, noteikt defektus un remonta darbu nepieciešamību. Izstrādā piecus praktiskos darbus.

Kursa saturs(kalendārs)

1. Augsne. Sastāvs un iedalījums. Ūdens veidi augsnē, hidrofizikālās īpašības. Ūdens bilance, pārmitrinājuma veidi. (1h)

2. Nosusināšanas ietekme uz augsnes fizikālajām īpašībām. Nosusināšanas sistēma, sastāvdaļas un darbība. (1h)

3. Hidroloģija, iedalījums un pielietojums. Aprēķina caurplūdumu noteikšanas metodika novadiem, drenāžas kolektoriem. (1h)

4. Hidraulika. Hidrodinamika, hidrostatika. Būvju parametru noteikšana. Plūsmas ātrumi, līmeņi, nostiprinājumu noteikšana. (2h)

5. Meliorācija. Iedalījums un veicamo pasākumu komplekss. Nosusināšanas metode atkarībā no pārmitrinājuma iemesla. (1h)

6. Nosusināšanas paņēmieni, virszemes noteces pārtveršana, gruntsūdens līmeņa pazemināšana. Nosusināšanas shēma. (1h)

1. kontoldarbs. (1-6. lekciju tēmas)

7. Atklātās nosusināšanas sistēmas. Susinātājgrāvju darbības izvērtējums, trūkumi. Grāvju ierīkošanas principi, to samēri. (1h)

8. Segtās nosusināšanas sistēmas – drenāža. Drenu attālumi, dziļumi, cauruļu diametri. Kolektori, to darbība, parametri. (2h)

9. Drenāžas palīgbūves. Drenu iztekas, akas drenu darbības kontrolei, virsūdeņu pārvēršanai, avotu labiekārtošanai. (1h)

10. Videi draudzīgas meliorācijas sistēmas. Vides daudzveidības veidošanas un lauksaimniecības noteces attīrīšanas pasākumi (1h)

11. Apūdeņošana. Ūdens patēriņa deficīts un apūdeņošanas vajadzība. Apūdeņošanas režīms. Apūdeņošanas norma, deva. (1h)

12. Apūdeņošanas sistēma un tās sastāvdaļas. Apūdeņošanas paņēmieni, tehnika. Ūdens avoti apūdeņošanai. (1h)

13. Meliorācijas sistēmu uzturēšana, kopšana un saglabāšana. Sistēmu atjaunošana un pārbūve. (1h)

14. Meliorēto zemju apsaimniekošanas galvenie uzdevumi. Divpusējas darbības drenu sistēmu ekspluatācijas īpatnības. (1h)

2. kontroldarbs. (7-14. lekciju tēmas)

Praktisko darbu tēmas:
1. Topogrāfiskā un meliorācijas projekta plāna lasīšana (3h)
2. Susinātājgrāvju atjaunošana vai jaunu ierīkošana (3h)
3. Grāvju hidroloģiskais un hidrauliskais aprēķins (3h)
4. Drenu savstarpējā attāluma aprēķins (3h)

5. Drenu sistēmu pārbūve risinājumi (4h)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Rakstisks eksāmens:
• jautājumi par teorētisko studiju kursu;
• uzdevumi par praktiskajos darbos aplūkotiem jautājumiem, kuru risinājumi iegūstami grafiski vai elementāru aprēķinu ceļā.

Jābūt sekmīgi uzrakstītiem diviem kontroldarbiem, izstrādātiem un sekmīgi novērtētiem praktiskajiem darbiem.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

1. Studentam patstāvīgi jāsagatavojas diviem kontroldarbiem par lekcijās aplūkotajām tēmām.
2. Praktisko darbu izstrāde notiek auditorijā. Iesniedzamā darba aprakstošā daļa, grafiskais materiāls un tā noformējums veicams patstāvīgā darba laikā, atbilstoši uzdevumam, studentu darbu noformēšanas noteikumiem un pasniedzēja norādēm.

3. Patstāvīgi jāsagatavojas eksāmenam.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

1. Vispārīgi. Studiju kursa eksāmena vērtējums atkarīgs no iegūto punktu summas eksāmenā, kontroldarbos un praktiskajos darbos. Kopā maksimāli var iegūt 100 punktus, kas atbilst 10 ballēm.
2. Veicamie darbi:
2.1. divi kontroldarbi, kur katrā var iegūt līdz 10 punktiem (kopā maksimāli 20 punkti);
2.2. pieci praktiskie darbi, kur katrā var iegūt līdz 5 punktiem (kopā maksimāli 25 punkti);
2.3. eksāmens, kura vērtējums līdz 20 punktiem par teorētiskajiem jautājumiem un 35 punktiem par praktisko uzdevumu risinājumiem (kopā maksimāli 55 punkti).
3. Kopvērtējuma nosacījumi. Studenta sniegums tiek vērtēts, ja katrā no kontroldarbiem un praktiskajiem darbiem, eksāmenā ir iegūti vismaz 50% no maksimāli iespējamajiem punktiem un students ir sekmīgi kārtojis eksāmenu, izņemot 3.2. apakšpunktā minēto gadījumu.
3.1. Gala vērtējumā iegūtie punkti un atbilstošais vērtējums ballēs aprēķināms no 2. punktā uzskaitīto darbu un tajos iegūto punktu kopsummas, ņemot vērā nosacījumus, kas norādīti arī 1. un 3. punktā:
• 3 balles, ja eksāmenā iegūti mazāk par 50% no maksimālā punktu skaita;
• 4 balles, ja iegūti 50...54 punkti;
• 5 balles, ja iegūti 55...60 punkti;
• 6 balles, ja iegūti 60...69 punkti;
• 7 balles, ja iegūti 70...79 punkti;
• 8 balles, ja iegūti 80...89 punkti;
• 9 balles, ja iegūti 90...95 punkti;
• 10 balles, ja iegūti 95...100 punkti.
3.2. Ja kontroldarbos un praktiskajos darbos iegūto punktu summa ir 36 un vairāk, tad eksāmenu students var nekārtot un galīgais vērtējums ir sekojošs:
• 8 balles, ja iegūti 36..39 punkti;
• 9 balles, ja iegūti 40...42 punkti;

• 10 balles, ja iegūti 43...45 punkti.

Pamatliteratūra

1. Kļaviņš U., Sudārs R. Meliorācija: mācību līdzeklis. Jelgava: LLU, 2016. 239 lpp.

2. Strūbergs J. Meliorācijas sistēmu uzturēšana. Rokasgrāmata. Jelgava, 2005. 31 lpp.

Papildliteratūra

1. Uzņēmumu tehniskie noteikumi (nozares standarts) „Meliorācijas sistēmas”. Rīga, 2009. 174 lpp. [Tiešsaiste] [Skatīts 26.03.2014.]. Pieejams: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija

2. Zīverts A. Ievads hidroloģijā. Jelgava, LLU, 1997. 111 lpp.
3.MK noteikumi Nr. 329. Rīga: 30.06.2015. http://www.em.gov.lv Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224 – 15 „Meliorācijas sistēmas un hidrauliskās būves”: MK noteikumi Nr. 329. [Tiešsaiste]. Pieņemts 30.06.2015. Stājas spēkā 01.07.2015. [Skatīts 07.06.2018.]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/274993-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-224-15-melioracijas-sistemas-un-hidrotehniskas-buves-

Periodika un citi informācijas avoti

Agro Tops. Zinātniski praktisks žurnāls zinātniekiem, agronomiem, zemniekiem. www.agrotops.lv/. ISSN 1417-5164

Piezīmes

Studiju kurss paredzēts Lauksaimniecības fakultātes profesionālā bakalaura studiju programmai Lauksaimniecība