Latviešu Krievu Angļu Vācu Franču
Statuss(Aktīvs) Izdruka Arhīvs(0) Studiju plāns Vecais plāns Kursu katalogs Vēsture

Kursa nosaukums Mājdzīvnieku anatomija III
Kursa kods Vete2015
Zinātnes nozare Veterinārmedicīna zinātne
Zinātnes apakšnozare Morfoloģija
Kredītpunkti 4
ECTS kredītpunkti 6
Kopējais stundu skaits kursā 80
Lekciju stundu skaits 16
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 64
Kursa apstiprinājuma datums 20/04/2011
Atbildīgā struktūrvienība Preklīniskais institūts
 
Kursa izstrādātājs(-i)
Dr. med. vet., asoc. prof. Lauma Mancēviča
Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības(līm.), , vieslekt. Anete Freiberga

Priekšzināšanas
Vete2013, Mājdzīvnieku anatomija I
Vete2014, Mājdzīvnieku anatomija II
Kursa anotācija
Anatomija ir visu bioloģisko zinātņu bāze. Mājdzīvnieku anatomija ir zinātne par mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi saistībā ar attīstību, sugu īpatnībām, funkcionālajām norisēm un produktivitāti. Tā ir cieši saistīta ar šūnu bioloģiju, histoloģiju, mikroskopisko anatomiju un fizioloģiju. Mājdzīvnieku anatomijas zināšanas tiek izmantotas veterinārmedicīnas klīnisko disciplīnu apgūšanai
Kursa rezultāti un to vērtēšana
Zināšanas- studējošais spēj aprakstīt un izskaidrot mājdzīvnieku orgānu sistēmu un aparātu anatomisko uzbūvi – 11 kolokviji.
Prasmes- studējošais praktiski spēj identificēt zirgu, atgremotāju, cūku, gaļēdāju un mājputnu orgānus un tos aprakstīt. Prasmes tiek iegūtas un vērtētas praktiskajos darbos studiju materiāla gatavošanas procesā un atbildot kolokvijus. Kompetence- spēja analizēt, salīdzināt un izvērtēt mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi, tās īpatnības dažādu sugu dzīvniekiem, pielietojot to klīniskajā praksē. Kompetences tiek vērtētas praktiskajos darbos ar 11 mutiskiem kolokvijiem.
Kursa plāns
16 lekcijas un 64 praktiskie darbi (80 akadēmiskās stundas):
Asinsrite un limfātiskā sistēma – 4 stundas lekcija
1. Sirds, krūšu un vēdera dobuma asinsvadi, aorta, vēnas, limfmezgli. Krūšu un vēdera dobuma limfcentri un limfmezgli - 8 stundas (1.kolokvijs)
2. Priekškājas asinsvadi (artērijas, vēnas), limfcentri un limfmezgli - 4 stundas (2.kolokvijs)
3. Pakaļkājas asinsvadi (artērijas, vēnas), limfcentri un limfmezgli - 8 stundas (3.kolokvijs)
4. Galvas asinsvadi (artērijas, vēnas), limfcentri un limfmezgli - 4 stundas (4.kolokvijs)
5. Galvas smadzeņu apvalki un muguras smadzenes. Galvas smadzenes - 8 stundas praktiskie darbi + 4 stundas lekcijas (5.kolokvijs)
6. Galvas nervi - 4 stundas praktiskie darbi + 1 stunda lekcija (6.kolokvijs)
7. Kakla, krūšu nervi. Plexus brachialis - 4 stundas (7.kolokvijs)
8. Jostas, krustu nervi. Pakaļkājas nervi - 8 stundas (8.kolokvijs)
9. Autonomā nervu sistēma un iekšējās sekrēcijas dziedzeri - 4 stundas praktiskie darbi + 2 stunda lekcija (9.kolokvijs)
10. Maņu orgāni - 4 stundas praktiskie darbi + 2 stundas lekcija (10.kolokvijs) 11. Putna anatomiskās īpatnības - 8 stundas praktiskie darbi + 3 stundas lekcijas (11.kolokvijs)
Prasības kredītpunktu iegūšanai
Sekmīgi nokārtoti 11 kolokviji un eksāmens. Lekciju un praktisko darbu neattaisnoti kavējumi nav vairāk kā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma. Ja neattaisnotie kavējumi ir vairāk kā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma, tad kurss ir jāapgūst no jauna.
Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums
Mājas darbu uzdevumus novērtē saskaņā ar praktiskajos darbos noteiktajiem uzdevumiem.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Kolokviji tiek vērtēti pēc 10 ballu vērtēšanas skalas, ieskaitīts vērtējums ir no 4-10 ballēm. Kolokvija novērtēšana ir atkarīga no praktisko un teorētisko zināšanu izklāsta. Kolokviju atbildēšana notiek secīgi pēc kursa plāna.
Pēc kolokviju plāna izpildes jānokārto mutisks eksāmens, kurā ir jāatbild uz 3 jautājumiem biļetē. Studenti, kuriem šī studiju kursa kolokviju vērtējums ir vismaz 7 un augstāk, vienojoties ar docētāju eksāmenu drīkst nekārtot, bet tā vietā sagatavot uzskates materiālu studiju kursam un kā eksāmena vērtējums tiek piešķirta vidējais aritmētiskais vērtējums no studiju kursa kārtoto kolokviju vērtējuma.
Pamatliteratūra
1. Brūveris Z., Baumane S., Dūrītis I. Mājdzīvnieku praktiskā anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds, 2018. 2. Brūveris Z. Mājdzīvnieku anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds, 2007. 3. König H.E., Lieblich H.G. Veterinary Anatomy of Domestic Mammals. 6th edition. Germany: Schattauer, 2014. 4. Done S.H., Goody P.C., Stickland N.C. Color Atlas of Veterinary Anatomy. Vol. 3. The Dog and Cat. Philadelphia: Elsevier Helt, 2007. 5. Dyce K.M., Sack W.O., Wensing C.J. Textbook of veterinary anatomy. 4th edition. Philadelphia: W.B. Saunders company, 2010. 6. World Association of Veterinary Anatomists. Nomina Anatomica Veterinaria. 6th edition. 2017. Pieejams: from www.wava-amav.org
Papildliteratūra
1. Brūveris Z., Baumane S. Lauksaimniecības dzīvnieku morfoloģija un fizioloģija. Rīga: Zvaigzne, 1987. 2. Sisson S., Grosman J. The anatomy of the domestic animals. 10 Edition. Philadelphia and London: W.B.Saunders Company, 1973. 3. Nickel R., Schummer A, Seiferle E. Lehrbuch der Anatomie der Haustiere. Band I-IV. Berlin, Hamburg: Verlag Paul Parey, 1973-1992.
Periodika un citi informācijas avoti
1. Ozoliņš P. Lauksaimniecības dzīvnieku anatomija. Rīga: Zvaigzne. 1975. 2. Brūveris Z., Cunskis J., Pastuhovs M. Lauksaimniecības dzīvnieku anatomijas praktikums. Rīga: Zvaigzne, 1978. 3. Kainer R.A., McCracken Th.O. Dog anatomy: A Coloring Atlas. U.S.A.: TetonNewMedia, 2003. 4. Latshaw W.K. Veterinary Developmental Anatomy: A Clinically Oriented Approach. Toronto, Ontario: B.C. Decker Inc. 1987. 5. Aspinall V., Capello M. Introduction to Veterinary Anatomy and Phisiology. Textbook. 2nd edition. Philadelphia: Elsevier, 2009. 6. Howard E.E., de Lahunta A. Miller’s Anatomy of the Dog. 4th edition. Missouri: Elsevier, 2013. 7. Hudson L.C., Hamilton W.P. Atlas of Feline Anatomy for Veterinarians. 2nd editio). U.S.A.: Teton New Media, 2010. 8. Budras K.D., McCarthy P.H., Horowitz A., Betg R. . Anatomy of Dog. 5th edition. Hannover: Schlütersche, 2007.
Piezīmes
Obligātais kurss 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna