Kursa kods Vete4100

Kredītpunkti 4.50

Dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas

Kursa papildus materiāli Vete4100_St.k.programmas izvērsts saturs.pdf

Zinātnes nozareVeterinārmedicīna zinātne

Zinātnes apakšnozarePatoloģija(vet)

Kopējais stundu skaits kursā120

Semināru un praktisko darbu stundu skaits60

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits60

Kursa apstiprinājuma datums20.03.2013

Atbildīgā struktūrvienībaPreklīniskais institūts

Kursa izstrādātājs

author

Inga Pigiņka-Vjačeslavova

Dr. med. vet.

Priekšzināšanas

Vete2013, Mājdzīvnieku anatomija I

Vete2014, Mājdzīvnieku anatomija II

Vete2015, Mājdzīvnieku anatomija III

Vete3040, Speciālā patoloģija I

Vete3041, Speciālā patoloģija II

Vete4034, Citoloģija, histoloģija, embrioloģija II

Vete4035, Citoloģija, histoloģija, embrioloģija I

Vete4036, Vispārīgā patoloģija I

Vete4037, Vispārīgā patoloģija II

Vete6022, Fizioloģija I

Vete6023, Fizioloģija II

Aizstātais kurss

VeteB037 [GVETB037] Dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas

Kursa anotācija

Šī praktiskā studiju kursa mērķis ir apmācīt studentus kompetenti, sistemātiski un droši veikt dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas, noņemt paraugus tālākai izmeklēšanai, interpretēt sekcijā atrastās pārmaiņas un rakstiski apkopot informāciju sekciju protokolā. Sekciju gaitā studenti mācās atšķirt patoloģiskās pārmaiņas no postmortālām, izskaidrot pārmaiņu rašanās cēloņus, un noteikt galveno slimības procesu un nāves cēloni. Sekciju protokolos studenti izvērsti apraksta orgānu pārmaiņas, formulē morfoloģiskās diagnozes, veic pārmaiņu patoģenēzes aprakstu saistībā ar klīniskajām un laboratoriskajām izmaiņām (epikrīze) un izdara slēdzienu par dzīvnieka nāves cēloni.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas: jāpārzin un jāizprot personīgie un vides drošības noteikumi, sekciju tehnika, orgānu apskates principi un pārmaiņu veidi– 1pārbaudes darbs.
Prasmes: jāprot tehniski pareizi, droši un patstāvīgi veikt patologanatomiskā sekcija sunim, kaķim, cūkai, teļam, vistai un zirgam vai govij; jāatpazīst un jāapraksta dažādu audu pārmaiņu veidi (postmortālās pārmaiņas, agonālās pārmaiņas, incidentālās pārmaiņas, ar slimību saistītās pārmaiņas); jāprot izvēlēties un noņemt piemērotus paraugus tālākiem diagnostiskiem testiem un jāprot veterinārmedicīnas literatūrā atlasīt, apkopot un analizēt informāciju, kas attiecās uz konkrētiem sekciju gadījumiem – praktiskie darbi.
Kompetence: jāprot patoloģiskās pārmaiņas noformulēt morfoloģiskajās diagnozēs, kā arī izskaidrot (mutiski un rakstiski) to rašanos, ņemot vērā klīnisko informāciju un līķa postmortālo stāvokli. Studentiem ir patstāvīgi, izmantojot literatūrā pieejamo informāciju, jāveic sekcijas gadījumu analīze, izdarot secinājumus par patoloģisko pārmaiņu patoģenēzi un nāves cēloni – KEGA darbs.

Kursa saturs(kalendārs)

1. Teorētiskā nodarbība par patologanatomiskās sekciju tehnika, drošības noteikumi sekcijās, sekcijas protokola sastādīšanu un teorētiskais pārskats par biežāk sastopamām slimībām dažādu sugu dzīvniekiem – 3 h.
2. Praktiskā nodarbība: dzīvnieku patologanatomiskās sekciju tehnikas demonstrācijas, darbības noteikumi sekciju zālē – 3 h.
3. Praktiskās nodarbības: studenti secē un aizpilda sekcijas protokolu/aktu pasniedzēju uzraudzībā – 36 h.
4. Teorētiskās nodarbības: sekcijas gadījuma prezentēšana un diskusijas – 12 h.
5. Praktiskās nodarbības: pārbaudes sekcija uz atzīmi – 3 h.
6. Teorētiskās nodarbības: KEGA aizstāvēšana – 3 h.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi pabeigt kursu var ja:
1. Sekmīgi nokārtota pārbaudes sekcija.
2. Sekmīgi nokārtots Klīnisko un epidemioloģisko gadījumu analīzes (KEGA) darbs, kas iekļauj sekcijas protokola sagatavošanu.
3. Sekmīgi jānokarto sekcijas gadījumu prezentāciju.
4. Laboratorijas darbu apmeklējums ir obligāts, bez attaisnojuma praktisko darbu var kavēt tikai vienu reizi. Kavēto nodarbību attaisnojušais iemesls ir tikai slimības lapa. Neattaisnoti kavētu nodarbību atstrādāšana notiek, saskaņojot ar pasniedzēju un sagādājot dzīvnieku, kam tiks veikta sekcija. Ja slimības dēļ nodarbības kavētas vairāk par 30% kursu jāatkārto.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Klīnisko un epidemioloģisko gadījumu analīzes (KEGA) darbs ir detalizēta analīze par vienu no studentu veiktajiem sekcijas gadījumiem. Darbs sastāv no sekojošām sadaļām: praktisko daļu (sekcijas protokolu) un teorētisko daļu (slimības detalizēts apraksts, patoloģisko pārmaiņu patoģenēze, jaunāko pētījumu analīze), literatūras saraksts un pielikums (attēli un tabulas). Apjoms vismaz 10 lpp. Pēc darba rakstiskās formas iesniegšanas tas noslēgumā mutiski jāprezentē ar 10 min ilgu, ilustrētu PowerPoint prezentāciju, paužot būtiskāko informāciju par savu tēmu, atbildot uz jautājumiem un pamatojot sniegto informāciju. Darbs jāiesniedz un jāaizstāv kursa vadītāja noteiktajā termiņā.
Studiju kursa KEGA darbs, pārbaudes sekcija un sekcijas gadījumu prezentācijas tiek vērtēts atbilstoši LLU Studiju nolikumā norādītājiem 10 ballu sistēmas skalas kritērijiem.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

KEGA darbs ietver praktisko daļu (sekcijas protokolu) un teorētisko daļu. Sekcijas protokolu students var iesniegt maksimāli 3 reizes, ņemot vērā pasniedzēja veiktas korekcijas. Sekcijas protokolu jāiesniedz pasniedzējam 1 nedēļas laikā pēc sekciju nodarbības un atkārtoti pēc pasniedzēja korekcijām.
Studiju kursa gala vērtējums ir “ieskaite ar atzīmi”, ja pārbaudes sekcija, KEGA darbs ar sekcijas protokolu, sekciju gadījumi ir prezentēti, sekmīgi nokārtoti un aizstāvēti.
Gala atzīmi veido kopējais punktu skaits (maksimāli 60p.) no KEGA darba (min. 15p., maks. 30p.), vidējais punktu skaita par sekcijas gadījumu prezentācijām (min. 4p., maks. 10p.) un pārbaudes sekcijas (min. 8p., maks. 20p.), kas ir pielīdzināts atbilstoši LLU Studiju nolikumā norādītājiem 10 ballu sistēmas skalas kritērijiem, t.i.:
60 p.- 56 p. = 10 balles
55 p.- 50 p. = 9 balles
49 p.- 45 p. = 8 balles
44 p.- 40 p. = 7 balles
39 p.- 35 p. = 6 balles
34 p.- 30 p. = 5 balles
29 p.- 25 p. = 4 balles

Obligātā literatūra

1. Maxie G. M. Pathology of Domestic Animals. Volume 3. 6th ed. Edinburgh ... [etc.]: Elsevier Saunders, 2007. 2456 p. 2. Zachary J. F., McGavin M. D. Pathological basis of veterinary disease. 5th ed. USA: Elsevier, 2012. 1344 p. 3. King J.R. The Necropsy Book. Independent Publisher, 2013. 217 p. 4. Parčinskis O. Lauksaimniecības dzīvnieku slimību morfoloģiskās diagnostikas pamati. Rīga: Zvaigzne, 1988. 164 lpp.

Papildliteratūra

1. Taibo A. Veterinary Medical Terminology Guide and Workbook. USA: Wiley-Blackwell, 2019. 712 p. 2. IVIS. Pieejams: http://www.ivis.org/home.asp 3. Merck Veterinary Manual. Pieejams: http://www.merckvetmanual.com/mvm/index.jsp

Periodika un citi informācijas avoti

1. Journal of Veterinary Pathology. ISSN: 0300-9858. 2. Journal of Comparative Pathology. ISSN 0021-9975. 3. Amerikas veterināro patologu asociācijas interneta lapa. Pieejams: http://www.acvp.org/. 4. Eiropas veterināro patologu asociācijas interneta lapa.
Pieejams: https://www.esvp.eu, sadaļa “Histology slide database”.

Piezīmes

Obligātais kurss 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna