LV EN RU DE FR

Mūzikas socioloģija

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Kurss parāda mūzikas socioloģijas specifiku citu socioloģijas virzienu vidū, akcentē mūzikas sociālo determinētību, raksturo mūzikas žanrus un stilus, kā arī mūzikas klausītāju dažādas grupas un to uzvedību.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas - par mūzikas kā kultūras sastāvdaļas saistību ar sabiedrībā notiekošajiem procesiem.
Prasmes - novērtēt mūzikas žanru sociālo determinētību, izmantot mūziku kā komunikācijas veidu, veikt sociālus pētījumus par ar mūziku saistītiem aspektiem
Kompetence - spēj analizēt ar mūziku saistītos kultūrpolitikas aspektus, piedalīties mūzikas kultūrpolitikas veidošanā.

Kursa saturs(kalendārs)

1 Mūzika un sociālās zinātnes. Kultūras un mākslas socioloģijas problemātika, koncepcijas.
2 Mūzikas socioloģijas attīstība, priekšmets un struktūra. K. Blaukopfa un A. Zilbermana mūzikas socioloģija
3 T. Adorno un M. Vēbera mūzikas socioloģijas koncepcijas.
4 Mūzika mainīgā sociālā kontekstā. Mūzikas sociālā determinētība. Mūzika kā komunikācijas veids.
5 Makro - un mikrosocioloģiskais mūzikas skatījums.
6 Sabiedrības sociālā struktūra un mūzikas struktūra. Sabiedrības atainojums mūzikā. Mūzika un sociālā rīcība
7 Klasiskā, folkloras un populārā mūzika. Profesionāļi un pašdarbnieki.
8 Mūzikas žanri un stili. Teksts mūzikā.
9 Populārā mūzika un sabiedrība.
10 Rokmūzika: vēsture, žanri, estētika. Pretroka nostāja
11 Mūzikas klausītāji, fani.
12 Mūzikas patēriņš. Mūzika ikdienas dzīvē. Masu kultūra.
13 Mūzikas ierakstu industrija kā patērētāju sabiedrības sastāvdaļa.
14 Mūzikas mediatori: muzikālie (radio, TV u.c.) un vārdiskie (žurnāli, plakāti u.c.).
15 Internets kā mūzikas meta - mediators. Mūzikas pirātisms.
16 Mūzika un nācija. Popmūzika un kultūras identitāte.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nodarbību laikā veiktie uzdevumi. Kursa noslēgumā studenti patstāvīgi sagatavo un prezentē ziņojumu par mūzikas dažādu žanru būtību, parādot, kā mūzikā tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas parādības un problēmas, ar kādiem līdzekļiem tas tiek panākts, kā sabiedrība tos uztver.

Obligātā literatūra

1. Martin, Peter J. Sounds and Society: Themes in the Sociology of music. Manchester: Manchester University Press, 2004. 320 p.
2. DeNora, T. After Adorno. Rethinking Music Sociology. Cambridge: Cambridge univerity press, 2010. 176 p.
3. Адорно, Т. Избранное: социология музыки Двенадцать теоретических лекций. Перевод А. В. Михайлова [Tiešsaiste] [Skatīts internetā 16.11.2011.] Pieejams : http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Culture/Adorno/Adorno_index.php
4. Silbermann A. The sociology of Music. Transated by Corbert Stewart. London: Publisher: Routledge&Kegan Paul. 1963. 216 p.

Papildliteratūra

1. Socioloģija Latvijā. Sast. un zin. red. Tisenkopfs T. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 44 -80. lpp.
2. Agejevs, V. Semiotika. Rīga: Jumava, 2005. 90-97. lpp.
3. Weber, Max. The rational and Social Foundations of Music. Translated by Martindale, Ridel, and Neuwirth. University of Southern Illinois Press [Tiešsaiste] [Skatīts internetā 16.11.2011.] Pieejams: http://www.questia.com/PM.qst?a=o&d=55388731

Periodika un citi informācijas avoti

1. Perfect Sound Forever - online music magazine [Tiešsaiste] [Skatīts internetā 16.11.2011.] Pieejams: http://www.furious.com/perfect/

Piezīmes

Studiju kurss paredzēts Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijas bakalaura programmai kā izvēles kurss.