Kursa kods Peda5018
Kredītpunkti 3
Zinātnes nozarePedagoģija (nav zn)
Kopējais stundu skaits kursā81
Lekciju stundu skaits16
Semināru un praktisko darbu stundu skaits16
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits49
Kursa apstiprinājuma datums05.04.2011
Atbildīgā struktūrvienībaMehānikas un dizaina institūts
Dr. paed.
Dotā studiju kursa ietvaros studiju procesā studenti analīzes, sintēzes un izvērtēšanas līmenī tālāk attīsta un iegūst jaunas zināšanas, prasmes un kompetences pedagoģijā, t.sk. zināšanas par: izglītības koncepciju un pieeju daudzveidību, profesionālo un karjeras izglītību, jēdzieniem kompetentums/kompetence un konkurētspēja, mediju pedagoģiju, iekļaujošo izglītību, sociālo pedagoģiju. Studenti tālāk attīsta pašrefleksijas spēju; pilnveido un attīsta savas kompetences, t.sk. spēju radoši izmantot iegūtās zināšanas un prasmes pedagoģiskajā praksē un savos teorētiskajos pētījumos.
Zināšanas par izglītības koncepciju un pieeju daudzveidību, profesionālo un karjeras izglītību, jēdzieniem kompetentums/kompetence un konkurētspēja, mediju pedagoģiju, iekļaujošo izglītību, sociālo pedagoģiju.
1.seminārs. Studiju kursa satura analīze un izvērtēšana, teoriju saistot ar praksi (vērtējums ar atzīmi).
Prasmes. Studenti prot atrast, kritiski izvērtēt, atlasīt un patstāvīgi studēt zinātniskos avotus rakstiskā studiju darba prasību ietvaros, prot veidot uzskatāmu, kvalitatīvi noformētas prezentācijas prasību ietvaros.
Kompetences. Studenti spēj patstāvīgi veikt padziļinātus teorētiskos pētījumus izvēlētā pētījuma temata ietvaros, respektējot izvirzītās prasības; refleksijas ceļā spēj izvērtēt savu dzīves, t.sk. pedagoģisko, pieredzi.
2. seminārs: 1) studiju darba kā teorētiskā pētījuma prezentēšana un diskusijas; 2) pieredzes refleksijas prezentēšana un diskusija. (vērtējumi ar atzīmi).
Eksāmens (summatīvais jeb kumulējošais vērtējums) semestra un visa studiju kursa (8 KP) noslēgumā.
1. Ievads studiju kursā "Pedagoģija un psiholoģija IV" (1 h).
2. Izglītības koncepciju un pedagoģisko pieeju daudzveidība (3 h).
3. Informācijas sabiedrība un zināšanu sabiedrība (2 h).
4. Nepārtrauktā izglītība (turpinājumizglītība) un tālākizglītība (2 h).
5. Profesionālā izglītība kā izglītības sistēmas sastāvdaļa. Profesionālā izglītība sabiedrības ilgtspējībai un darba tirgus liberalizācijai (2 h).
6. Profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveides izglītība Latvijā (2 h).
7. Karjeras izglītība kā karjeras attīstības atbalsta sastāvdaļa (3 h).
8. Kompetence un konkurētspēja izglītība, t.sk. profesionālajā izglītībā (3 h).
9. Iekļaujošā izglītība kā mūsdienu aktualitāte (2 h).
10. Mediju pedagoģija. Skolotāja mediju kompetence. Skolēna kompetences informatīvajā un tehnoloģiju vidē (2 h).
11. Sociālās pedagoģijas teorija un prakse Latvijā un pasaulē. Pedagoga, t.sk. sociālā pedagoga funkcijas un kompetences ā (3 h).
12. Pirmais seminārs. Studiju kursa satura analīze un izvērtēšana, teoriju saistot ar praksi (2 h).
13. Otrais seminārs: 1) studiju darba kā teorētiskā pētījuma prezentēšana un diskusijas; 2) pieredzes refleksijas prezentēšana un diskusija (5 h).
Piedalīšanās lekcijās.
Piedalīšanās visos semināros.
Padziļinātas patstāvīgas teorētiskās studijas pedagoģijā.
Izpildītas visas prasības, paveikti visi patstāvīgie darbi un visos semināros iegūti sekmīgi vērtējumi.
Studentiem tiek plānotas un vadītas lekciju un semināru nodarbības.
Studenti jau studiju kursa sākumā zina visas prasības, lai iegūtu sekmīgu vērtējumu plānotajos semināros un ieskaitē kopumā.
Patstāvīgie darbi, gatavojoties semināriem.
Studiju kursa teorētiskā satura zināšanas.
Prasme atrast, kritiski izvērtēt, atlasīt, studēt un analizēt zinātnisko literatūru atbilstoši prasībām.
Studiju darba saturs, apjoms, noformējums atbilstoši prasībām (t.sk. laicīgi nodots studiju darbs).
Spēja refleksijas ceļā analizēt un izvērtēt savu dzīves pieredzi, t.sk. pedagoģisko, pieredzi.
Kvalitatīvi izveidotas prezentācijas par uzrakstīto studiju darbu un pieredzes refleksiju, kā arī publiskā uzstāšanās, prasme argumentēti diskutēt par doto tematu.
1. Anspaks J. Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga: RaKa, 2003. 476 lpp. 2. Briede B., Pēks L. Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Jelgava: LLU, 2011. 160 lpp. Sērija „ Izglītības ekoloģija”.(CD formātā) 3. Bronfenbrenner U. The Ecolog of Human Development: Experiments by Nature and Design. Camvridge, Massachusetts, and London: Harvard University Press, 1979/2015. 352 p. Pieejams https://khoerulanwarbk.files.wordpress.com/2015/08/urie_bronfenbrenner_the_ecology_of_human_developbokos-z1.pdf 4. Burceva R., Davidova J., Kalniņa D., Lanka Ē, Mackēviča L. Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem. Rīga: LU, 2010. Pieejams http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=1211. 5. Cohen-Scali V, Rossier J., Nota L. (Eds.). New Perspectives in Career Counseling and Guidance in Europe. Cham (Switzerland): Springer International Publishing AG, 2018. 6. Fulans M. Pārmaiņu spēki. Izglītības reformu virzieni. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 167 lpp. 7. Fullan M. Change theory: A force for school improvement. Copyright Centre for Strategic Education, Victoria, 2006. 8. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. 9. Juusela, T. Mentoringa daudzās sejas. Rīga: LID, 2005. 196 lpp. 10. Kalvāns Ē. Mūsdienu personības teorijas. Rēzekne: RTA, 2017. Pieejams http://books.rta.lv/index.php/RTA/catalog/view/2/1/4-1. 11. Karpova Ā. Personības teorijas un to radītāji. Rīga: Elektroniskā izdevniecība, 2010. Pieejams http://gramataselektroniski.blogspot.com/2010/07/personiba-teorijas-un-to-raditaji-arija.html 12. Katane I. Skola kultūrā un kultūra skolā. Jelgava: LLU TF IMI, 2006. 116 lpp. 13. Katane I. Paradigmas Latvijas izglītības vidē mūsdienās. Jelgava: LLU TF IMI, 2007. 117 lpp. Sērija „Izglītības ekoloģija”. 14. Katane I. No ekoloģiskās paradigmas līdz vides modelim izglītības pētniecībā. Jelgava, 2007. 239 lpp. Sērija „Izglītības ekoloģija”. 15. Katane I., Pēks L. Izglītības ekoloģija: starpdisciplinārs virziens izglītības pētniecībā. Sērija Izglītības ekoloģija. Jelgava: LLU, IMI, 2006. 16. Ķestere I. Pedagoģijas vēsture: skola, skolēns, skolotājs. Zvaigzne ABC, 2005. 17. Lieģeniece D. Kopveseluma pieeja bērnu audzināšanā. Rīga: RaKA, 1999. 251 lpp. 18. Ozola I. Grāmata pašizaugsmei. Rīga: RaKa, 2018. 68 lpp. 19. Pāvulēns J., Mārtinsone K., Mihailova S. Konsultatīvais atbalsts skolēniem. Rīga: Raka, 2018. 80 lpp. 20. Purēns V. Kā attīstīt kompetenci. Rīga: Raka, 2018. 280 lpp. 21. Rubene Z., Krūmiņa A., Vanaga I. Ievads mediju pedagoģijā. Rīga: RAKA, 2008. 207 lpp. 22. Rutka L. Pedagoga psiholoģiskā kompetence. Rīga: RaKa, 2012. 178 lpp. 23. Špona A., Čamane I. Audzināšana. Pašaudzināšana. Rīga: RaKa, 2010. 260 lpp. 24. Tiļļa I. Sociālkultūras mācīšanās organizācijas sistēma. Rīga: RaKa, 2005. 294 lpp. 25. Valbis J. Skolēna personības attīstība - izglītības virsuzdevums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. 26. Vilciņa A. Sociālā pedagoģija: teorija, prakse. Rīga: Attīstība, 2009. 27. Vorobjovs A. Sociālā psiholoģija. Rīga: Izglītības soļi, 2002. 28. Zamskis H. Iekļaujošās pedagoģijas vēsture. Rīga: RAKA, 2008. 29. Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. Rīga: RaKa, 2001. 275 lpp. 30. Зеер Э.Ф. Психология профессий. Москва: Академический Проект; Фонд “Мир”, 2006. 336 c. 31. Митина А.М. Дополнительное образование взрослых за рубежом: концептуальное становление и развитие. Москва: Наука, 2004. 304 с. 32. Митина Л. М. Психология труда и профессионального развития учителя. Москва: Academia, 2004.
1. Anspaks J. Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga: RaKa, 2003. 476 lpp. 2. Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā. V.Meņšikovs (red.). Rīga: Zinātne, 2007. 229 lpp. 3. Sēja T. Profesionālās izglītības attīstība Latvijas reģionos. Promocijas darbs. Jelgava: LLU, 2008. 124 lpp.
1. Journal of Education for Teaching. Online ISSN: 1360-0540. Pieejams: http://www.tandf.co.uk/journals/titles/02607476.asp 2. Journal of Vocational Education and Training. Online ISSN: 1747-5090. Pieejams: http://www.tandfonline.com/toc/rjve20/current 3. Žurnāls „Skolotājs”. ISSN 1407-1945
Obligātais studiju kurss akadēmiskās izglītības maģistra studiju programmas "Pedagoģija" 4.sem.