Kursa kods LauZM013
Kredītpunkti 7
Zinātnes nozareLauksaimniecības zinātne (nav zn)
Kopējais stundu skaits kursā200
Lekciju stundu skaits30
Semināru un praktisko darbu stundu skaits18
Laboratorijas darbu stundu skaits8
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits133
Kursa apstiprinājuma datums30.01.2024
Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts
Dr. agr.
Mg. paed.
Dr. agr.
LauZ5166 [GLAU5169] Biškopība un apputeksnēšanās bioloģija
Šī kursa ietvaros studējošie tiek iepazīstināti ar biškopības un dravniecības aktualitātēm, savvaļas bišu un citu antofilo kukaiņu daudzveidību, bioloģiju un ekoloģiju, kultivēto apputeksnētāju izmantošanu augu aizsardzībā, augu apputeksnēšanas bioloģiju un precīzajām lauksaimniecības tehnoloģijām biškopībā.
Zināšanas par medus bites pasugām un to izmantošanu mērķtiecīgā dravošanā un apputeksnēšanā; savvaļas bišu u.c. antofīlo kukaiņu sugu daudzveidību; augu apputeksnēšanas bioloģiju un ekoloģiju; precīzajām tehnoloģijām un metodēm biškopībā – praktiskie darbi, patstāvīgais darbs, pārbaudes darbi.
Prasmes noteikt medus bites pasugas un identificēt savvaļas apputeksnētājus; diagnosticēt medus bites slimības un biškopības kaitēkļus, identificēt augu ziedpumpuru organoģenēzes etapus – laboratorijas darbi, patstāvīgais darbs, pārbaudes darbi.
Kompetence par medus bišu izmantošanu dravošanā, kultivēto apputeksnētāju izmantošanu augu aizsardzībā; augu apputeksnēšanās bioloģiju un apaugļošanos ietekmējošiem faktoriem; precīzajām lauksaimniecības tehnoloģijām biškopībā – laboratorijas darbi, praktiskie darbi, patstāvīgais darbs, pārbaudes darbi.
Pilna laika klātienes studijās:
1. Medus bites filoģenēze, saime un tās sastāvs. Īpatņu morfoloģiskās un anatomiskās atšķirības. Maņu orgāni, kustības. Pasugu raksturojums. 2 h
2. Medus bites selekcija, tās ģenētiskie pamati, metodes (izlase, hibridizācija, inbrīdings) un organizācija. Māšu un tranu audzēšana. Māšu apsēklošanas veidi – dabiska, instrumentāla. Māšu kvalitātes un produktivitātes vērtēšana. Ciltsdarbs biškopībā. 4 h
3. Mērķtiecīgas dravošanas metodes noteiktu produktu ieguvei/ražošanai: medus ieguve, ziedputekšņi, propolisa, bišu māšu peru pieniņa un bišu indes ražošana, vaska ražošana, bišu māšu audzēšana, izmantošana kā aputeksnētājus, urbānā dravošana. Stropu veidi, inventārs un to izvēle atkarībā no dravošanas metodes. 6 h
4. Medus bites barības bāze; barības izvēle un ietekme uz saimes attīstību dažādos tās periodos. 4 h
5. Ekonomiski nozīmīgākās parazitārās un neparazitārās medus bites slimības un nozīmīgākie kaitēkļi biškopībā. Diagnostika, profilakse, ierobežošana. 6 h
6. Latvijas bišu fauna un ekoloģija. Bišu virsdzimtas (Apoidea), bišu klads (Anthophila): smilšbites (Andrenidae), bites (Apidae), zīdbites (Colletidae), slaidbites (Halictidae), griezējbites (Megachilidae), grumbuļbites (Melittidae). Citi antofīlie kukaiņi – ziedmušas (Syrphidae), jātnieciņi (Ichneumonidae) u.tml., to loma augu apputeksnēšanā. Ekosistēmu pakalpojumi kultūraugu apputeksnēšanā. 9 h
7. Kultivēto apputeksnētāju izmantošana augu aizsardzībā. Entomovektorings. 4 h
8. Apputeksnēšanās bioloģija, ekoloģija, veidi. Abiotiskā un biotiskā apputeksnēšana. Ziedu klasifikācija pēc apputeksnēšanās veida, organoģenēze. Apputeksnēšanās stratēģijas, praktiskais pielietojums. Dabiskie apputeksnētāju pievilinātāji: ziedu krāsa, forma, smarža, nektārs, feromoni. 9 h
9. Vides faktoru ietekme uz augu un apputeksnētāju savstarpējām attiecībām. Klimata izmaiņas un augu apputeksnēšanās. Mākslīgās apputeksnēšanas tehnoloģijas augiem. 4 h
10. Precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas un metodes biškopībā. Lēmumu atbalsta sistēmas biškopībā un apputeksnēšanā un to praktiskais pielietojums. 8 h
Praktisko un laboratorijas darbu potenciālā tematika:
- Medus bites pasugu noteikšana (morfometriski)
- Medus bites slimību diagnostika
- Medus izcelsmes analīze (melisopalinoloģija)
- Medus un/vai citu biškopības produktu kvalitātes analīze
- Savvaļas bišu u.c. antofīlo kukaiņu noteikšana
- Ziedpumpuru organoģenēzes noteikšana
Eksāmens, kas sastāv no 4 daļām:
1) par biškopību (2.8 KP);
2) Latvijas apputeksnētāju faunu un daudzveidību un kultivēto apputeksnētāju izmantošanu augu aizsardzībā (1.6 KP);
3) augu apputeksnēšanās bioloģiju (1.6 KP) un
4) precīzās tehnoloģijas biškopībā (1 KP).
Visās daļās jāiegūst sekmīgs vērtējums.
Akumulējošā eksāmena atzīme veidojas kā vidējā svērtā atzīme no visām daļām.
Gatavošanās nodarbībām atbilstoši tematikai, gatavošanās pārbaudes un patstāvīgajiem darbiem, zinātniskās literatūras studijas un analīze.
Pārbaudes darbu vērtēšana:
1. daļā – biškopība. Studējošie pilda 2 testus (1., 2. tēma – tests, 10 jautājumi, 4., 5. tēma – tests, 10 jautājumi. Jautājumu atbildes uzskatāmas par pareizām, ja tekstā skaidroti jēdzieni un tie aprakstīti. Katrs tests tiek uzskatīts par sekmīgi nokārtotu, ja pareizi atbildēti vismaz 50% jautājumu. Vērtēšana – katra jautājuma atbilde ir viena (1) balle.
2. daļā – Latvijas apputeksnētāju fauna un daudzveidība, un kultivēto apputeksnētāju izmantošana augu aizsardzībā (tēmas Nr. 6 un Nr. 7). Studējošajiem jāizpilda tests, kas sastāv no 50 jautājumiem. Tests tiek uzskatīts par sekmīgi nokārtotu, ja studējošais ir pareizi atbildējis uz vismaz 40% jautājumu. Testa atzīme atbilst pareizo atbilžu īpatsvaram procentos (piemēram, ja testā pareizi atbildēts uz 80% jautājumu, tad atzīme ir 8).
3.daļā – apputeksnēšanās – sagatavots patstāvīgais darbs par mācībspēka iedoto tēmu saistībā ar augu apputeksnēšanos. Jāsagatavo 15 min. gara prezentācija un publiski tā jāaizstāv. Mutiskā referāta vērtējumu (10 ballu skalā) sastāda satura organizācija, uzstāšanās prasmes, profesionālas terminoloģijas izmantošana, vizuālo materiālu kvalitāte, atsauču lietošana, izmantoto literatūras avotu kvalitāte, noteiktā laika ievērošana.
4.daļā – precīzās biškopības tehnoloģijas – jāizpilda mācībspēka dotie uzdevumi. Daļa tiek vērtēta ar “Ieskaitīs”.
1. Dade H.A. 1994. Anatomy and dissection of the honeybee. Cardiff : International Bee Research Association, p 158
2. The hive and the honey bee : a new book on beekeeping which continues the tradition of “Langstroth on the hive and the honeybee”. 1992. Ed. Graham J.M. Hmilton, Illinois: Dadant & Sons, p 1324
3. Delaplane S.K., Mayer D.F. (2000). Crop pollination by bees. CABI Publising Nev York, 333.lpp
4. Abrol D.P. (2012). Pollination Biology: Biodiversity Conservation and Agricultural Production. Springer. 792 p. DOI 10.1007/978-94-007-1942-2
5. Delaplane K.S., Mayer D.F. 2000. Crop pollination by bees. Oxon: CABI Publishing, 344 p.
1. Breeding the Honeybee. A Contribution to the Science of Beebreeding. 1987. Brother Adam. Northern bee books. Mytholmroyd : Hebden Bridge. p 118
2. The Hive and the Honey Bee. 2015. Ed. Graham J.M. Hmilton, Illinois: Dadant & Sons. Publisher of the American bee Journal, p 1057
3. Koeniger G., Koeniger N., Ellis J., Connor L. 2014. Mating biology of Honey bees (Apis mellifera). Michigan: Wicwas Press LLC, p 155
4. Stell I. 2012. Understanding Bee Anatomy: a full colour guide. The catford Press, p 199
5. Puusepp L., Koff T. (2014). Pollen analysis of honey from the Baltic region, Estonia. Grana No. 53(1), p. 54-61.
6. Kjohl M., Nielsen A., Stenseth N.Ch. 2011. Potential effects of climate change on crop pollination. Rome: FAO of the United Nations, 38 p.
7. Dimiņš F. (2006). Medus kvalitātes novērtēšanas rādītāji. Promocijas darba kopsavilkums inženierzinātņu zinātniskā grāda iegūšanai pārtikas zinātnē. Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Jelgava. 35 lpp.
Apidologie. Official journal of the Institut National de la Recherche Agronomique (INRA) and Deutschen Imkerbundes e.V. (D.I.B.). (Online). URL: https://link.springer.com/journal/13592
[skatīts 29.11.2019.].
Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Lauksaimniecība” B daļas studiju kurss, laukkopības un dārzkopības specializācijas virziens