Kursa kods LauZB003
Kredītpunkti 9
Zinātnes nozareLauksaimniecības zinātne (nav zn)
Kopējais stundu skaits kursā
Lekciju stundu skaits64
Semināru un praktisko darbu stundu skaits0
Laboratorijas darbu stundu skaits32
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits147
Kursa apstiprinājuma datums28.11.2023
Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts
Dr. agr.
Dr. agr.
Studiju kurss sastāv no divām atsevišķām sadaļā.
Studiju kursa mērķis ir iepazīties ar dažādiem kultūraugiem postīgiem, kā arī saimnieciski noderīgiem bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem, veltņtārpiem), to bioloģiju un ekoloģiju. Apgūt lauksaimniecībā nozīmīgo bezmugurkaulnieku pētniecības un monitoringa metodes, kā arī agroekoloģisko faktoru ietekmi uz potenciāli postīgo un saimnieciski noderīgo bezmugurkaulnieku populācijām.
Studenti izprot jēdzienu “augu slimības”, iepazīstas ar slimību cēloņiem un to ierosinātājiem (sēnes, vīrusi, baktērijas). Izprot likumsakarības, kas nosaka slimību attīstību un to postīgumu. Iepazīst nozīmīgākās kultūraugu slimības, to ierosinātājus, slimību simptomus un attīstības ciklus.
Entomoloģijas sadaļa
Studenti pārzina kukaiņu un citu lauksaimniecībā aktuālu bezmugurkaulnieku sistemātiku, morfoloģiju, vairošanos un attīstību, daudzveidību – 1. kontroldarbs.
Pārzina kukaiņu pētniecības metodes, kompetenti kukaiņu ekoloģijas pamatos, izprot dažādu agronomisko aktivitāšu ietekmi uz kultūraugu kaitēkļu un noderīgo bezmugurkaulnieku populācijām – 2. kontroldarbs.
Prot identificēt kultūraugu kaitēkļus un to radītos bojājumus augiem, prot raksturot kaitēkļu un noderīgo kukaiņu bioloģiju, ekoloģiju un saimniecisko nozīmi - 3. kontroldarbs.
Fitopatoloģijas sadaļa
Studenti izprot slimību cēloņus, zina to klasifikācijas principus, zina baktēriju un vīrusu ierosināto augu slimību īpatnības – 1. kontroldarbs.
Izprot rezistences būtību, saprot slimību attīstības likumsakarības, zina slimību uzskaites un diagnostikas metodes, prot raksturot nozīmīgākos nodalījumus no Fungi, Chromista un Protozoa valstīm – 2. kontroldarbs.
Prot diagnosticēt slimības un to ierosinātājus līdz ģints līmenim – laboratorijas darbi un praktiskā ieskaite. Zina nozīmīgākās kultūraugu slimības, spēj izvērtēt to postīgumu, spēj sasaistīt zināšanas par attīstības cikliem ar faktoriem, kuri nosaka to attīstību, ar praktisko agronomiju un ar slimību ierobežošanas iespējām – 3. un 4. kontroldarbs.
Pilna laika klātienes studijās:
Lekcijas: 32+32
Entomoloģijas sadaļa
1. Entomoloģijas zinātne. Kukaiņu morfoloģija. Ķermeņa posmojums. Vairošanās un individuālā attīstība. Kukaiņu olu dēšanas īpatnības, metamorfozes veidi (pilnīgā un nepilnīgā pārvēršanās). Segaudu maiņa. Kāpuru un kūniņu veidi. Paaudze, paaudžu maiņa, diapauze. (2 h)
2. Kukaiņu klasifikācija un daudzveidība. Galvenās kukaiņu kārtas: kolembolas (Collembola), zvīņenes (Thysanura), viendienītes (Ephemeroptera), spāres (Odonata), prusaki (Blattodea), taisnspārņi (Orthoptera), spīļastes (Dermaptera), tripši (Thysanoptera), blaktis (Hemiptera), vaboles (Coleoptera), īstie tīklspārņi (Neuroptera), makstenes (Trichoptera), tauriņi (Lepidoptera), divspārņi (Diptera), blusas (Siphanoptera), plēvspārņi (Hymenoptera) u.c. (2h)
3. Citu lauksaimniecībā nozīmīgu bezmugurkaulnieku klasifikācija un daudzveidība. Veltņtārpu tips (Nematoda). Sauszemes gliemeži – vēderkāju klase (Gastropoda), lauku kailgliemežu dzimta (Arionidae), mīkstgliemežu dzimta (Agriolimacidae), vīngliemežu dzimta (Helicidae) u.c. Zirnekļveidīgo klase (Arachnida), zirnekļu kārta (Araneae), ērču kārta (Acari) u.c. (4h)
4. Polifāgie kaitēkļi. Zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa), sprakšķi (Agriotes spp.), lauku maijvabole (Melolontha melolontha), ziemāju pūcīte (Agrotis segetum), parastā tīklērce (Tetranychus urticae) u.c. (1h)
5. Labību kaitēkļi. Rudzu tripsis (Limothrips denticomis), labību laputs (Sitobion avenae), ievu – auzu laputs (Rhopalosiphon padi), labību lapgrauži (Oulema spp.), labību spradzis (Phyllotreta vittula), labību pangodiņš (Mayetiola destructor) u.c. (1h)
6. Tauriņziežu kaitēkļi. Āboliņa ziedu tumškāju smecernieks (Protapion apricans), zirņu tripsis (Kakothrips robustus), zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum), zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum), tumšais zirņu tinējs (Laspeyresia nigricana), pupu laputs (Aphis fabae), pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus) u.c. (2h)
7. Krustziežu kaitēkļi. Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus), svītrainais spradzis (Phyllotreta nemorum), krustziežu stublāju smecernieks (Ceutorhynchus pallidactylus), krustziežu sēklu smecernieks (Ceutorhynchus obstrictus), kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis), kāpostu pūcīte (Barathra brassicae), kāpostu baltenis (Pieris brassicae), rāceņu baltenis (Pieris rapae), kāpostu agrā muša (Delia radicum), krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae), krustziežu zāģlapsene (Athalia rosae) u.c. (2h)
8. Dārzeņu kaitēkļi. Biešu spradzis (Chaetocnema concinna), biešu muša (Pegomya hyoscyami), biešu nematode (Heterodera schachtii), burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis), burkānu muša (Psila rosae), sīpolu nematode (Ditylenchus allii), sīpolu sakņu ērce (Rhizoglyphus echinopus), sīpolu ziedmuša (Eumerus strigatus), sīpolu muša (Delia antiqua), tabakas tripsis (Thryps tabaci), gurķu dīgstu muša (Delia platura), krūkļu laputs (Aphis frangulae), persiku laputs (Myzus persicae), pabērzu laputs (Aphis nasturtii), kartupeļu lapgrauzis, (Leptinotarsa decemlineata), kartupeļu cistu nematodes (Globodera spp.) u.c. (1.5h)
9. Linu kaitēkļi. Zilais linu spradzis (Aphthona euphorbiae), linu lapu tinējs (Clepsis pallidana), linu pogaļu tinējs (Cochylis epilinana) u.c. (0.5h)
10. Augļu koku kaitēkļi. Augļu koku sarkanā tīklērce (Panonychus ulmi), ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum), ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus), pīlādžu tīklkode (Argyresthia conjugella), ābolu tinējs (Cydia pomonella), ābeļu vērpējs (Malacosoma neustria), mazais salnas sprīžmetis (Operophthera brumata), ābolu zāģlapsene (Hoplocampa testudinea), bumbieru lapu pangērce (Eriophyes pyri), plūmju lapu pangērce (Aculus fockeui), plūmju – niedru laputs (Hyalopterus pruni), plūmju tinējs (Grapholita funebrana), plūmju gaišā zāģlapsene (Hoplocampa flava), ķiršu madaru laputs (Myzus cerasi), ķiršu zāģlapsene (Caliroa limacina), ķiršu muša (Rhagoletis cerasi) u.c. (2h)
11. Ogulāju kaitēkļi. Zemeņu nematode (Aphelenchoides fragariae), zemeņu ērce (Tarsonemus pallidus), aveņu–zemeņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi), aveņu vabole (Byturus tomentosus), aveņu dzinumu pangodiņš (Resseliella theobaldi), upeņu pumpuru ērces (Cecidophyopsis spp.), ērkšķogu sprīžmetis (Abraxas grossulariata), jāņogulāju stiklspārnis (Synanthedon tipuliformis), jāņogu zāģlapsene (Nematus ribesii), upeņu dzinumu pangodiņš (Resseliella ribis), dzērveņu dzinumu pangodiņš (Dasineura oxycoccana) u.c. (2h)
12. Siltumnīcu kaitēkļi. Raibais siltumnīcu tripsis (Parthenothrips dracaenae), siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum) u.c. (0.5h)
13. Noliktavu kaitēkļi. Miltu ērce (Acarus siro), maizes ķirmis (Stegobium paniceum), miltu melnulis (Tenebrio molitor), sīkais miltu melnulis (Tribolium confusum), graudu smecernieks (Sitophilus granarius), labību kode (Nemapogon variatella), pelēkais miltu svilnis (Ephestia kuehniella), miltu raibais svilnis (Pyralis farinalis) u.c. (0.5h)
14. Dekoratīvo augu kaitēkļi. Rožu lielā laputs (Macrosiphum rosae), rožu zāģlapsenes (Tenthredinidae spp.), gladiolu tripsis (Thrips simplex), liliju lapgrauzis (Lilioceris lilii), narcišu lielā ziedmuša (Merodon equestris), rododendru blakts (Stephanitis rhododendri), īssmeceris (Otiorhynchus sulcatus), ceriņu šaurspārnu kode (Gracillaria syringella), irbenāju laputs (Aphis viburni), irbenāju lapgrauzis (Pyrrhalta viburni) u.c. (1h)
15. Noderīgie bezmugurkaulnieki. Mārītes (Coccinellidae), skrejvaboles (Carabidae), īsspārņi (Staphylinidae), ziedmušas (Syrphidae), laupītājmušas (Asilidae), plēsīgais pangodiņš (Aphidoletes aphidimyza), jātnieciņi un kāpurlapsenes (Ichneumonidae, Braconidae), trihogrammas (Trichogrammatidae), bites (Apidae), lapsenes (Vespidae), racējlapsenes un smilšlapsenes (Sphecidae, Pompilidae), plēsīgās ērces (Hypoaspis aculeifer, Amblyseius cucumeris, Phytoseiulus persimilis u.c.) u.c. (2h)
16. Kukaiņu ekoloģija. Ekoloģiskās sistēmas (biotops, biocenoze un agrocenozes). Abiotisko (augsne, klimats u.c.), biotisko (barība, starpsugu attiecības) un antropogēno faktoru ietekme uz kukaiņiem agrocenozēs. Kukaiņu vairošanās potenciāls. Ekoloģiskā valence, eiribiontas un stenobiontas sugas. Mīmikrija un aizsargkrāsojums. (2h)
17. Kukaiņu uzskaites un pētniecības metodes. Kvalitatīvās, puskvantitatīvās un kvantitatīvās metodes, īss to raksturojums. Kukaiņu uzskaitēm un pētniecībai nepieciešamais ekipējums. (2h)
18. Kaitīgo bezmugurkaulnieku populāciju ierobežošana. Integrētās augu aizsardzības paņēmienu ietekme uz kaitīgo un noderīgo bezmugurkaulnieku populācijām. Preventīvie un korektīvie augu aizsardzība pasākumi. Kaitīguma sliekšņa jēdziens. (4h)
Fitopatoloģijas sadaļa
1. Jēdziens par augu slimībām un to ierosinātājiem. Slimību simptomi. Slimību klasifikācija. Parazītisms un tā tipi. (2h).
2. Sēnes (Fungi) kā nozīmīgi augu slimību ierosinātāji. Slimību ierosinātāji no Chromista un Protozoa valstīm. (10 h).
3. Baktērijas un vīrusi kā nozīmīgi slimību ierosinātāji. (2h).
4. Jēdziens par filoģenētisko specializāciju, patogenitāti, agresivitāti, rezistenci un tolerance. (1h).
5. Slimību attīstības cikls; faktori, kas ietekmē epidēmiju attīstību. Slimību uzskaite un diagnostikas metodes (2 h).
6. Graudaugu un pākšaugu slimības (4h).
7. Rapša slimības (2h).
8. Kartupeļu slimības (2h).
9. Dārzeņu slimības (1h).
10. Augļu koku un ogulāju slimības (4h).
Laboratorijas darbi 16+16
Entomoloģijas sadaļa
1. Kukaiņu ķermeņa uzbūve. (1 h).
2. Kukaiņu attīstība. (1 h).
3. Kukaiņu klasifikācija. Kolembolas, taisnspārņi, ādspārņi, prusaki. (1 h).
4. Tripši. Augu sūcēji. Blaktis. (1h).
5. Vaboles. (1 h).
6. Tauriņi. (1 h).
7. Īstie tīklspārņi. Divspārņi. Plēvspārņi. (1 h).
8. Polifāgie kaitēkļi. (1 h).
9. Labību kaitēkļi. (1 h).
10. Tauriņziežu kaitēkļi. (1 h).
11. Krustziežu kaitēkļi. (1 h).
12. Dārzeņu kaitēkļi. (1 h).
13. Augļkoku kaitēkļi. (1 h).
14. Ogulāju kaitēkļi. (1 h).
15. Noliktavu un dekoratīvo augu kaitēkļi. (1 h).
16. Noderīgie kukaiņi. (1 h).
Fitopatoloģijas sadaļa
1. Slimību simptomi (1 h).
2. Sēņu uzbūve un vairošanās (1 h).
3. Ascomycota nodalījuma sēņu attīstības cikls, augļķermeņu uzbūve, nozīmīgākās slimības. (1 h).
4. Erysiphales rindas sēņu ierosināto slimību simptomi, sistemātika. (1 h).
5. Ascomycota un Basidiomycota nodalījumu sēņu bezdzimumvairošanās īpatnības, ierosināto slimību simptomi. (1 h).
6. Basidiomycota nodalījuma nozīmīgākās slimības, Pucciniales rindas sēņu attīstības cikls, slimības simptomi. (1 h).
7. Ustilaginales rindas sēņu ierosināto slimību simptomi, attīstības cikls. (1h).
8. Slimību ierosinātāji no Chromista un Protozoa valstīm. (1 h).
9. Praktiskā ieskaite (2h)
10. Graudaugu slimības (1h).
11. Rapša slimības un pākšaugu slimības (1h).
12. Kartupeļu slimības (1 h).
13. Dārzeņu slimības (1 h).
14. Augļu koku slimības (1 h).
15. Ogulāju slimības (1 h).
Nepilna laika neklātienes studijās:
Lekcijas: 16+16
Entomoloģijas sadaļa
1. Entomoloģijas zinātne. Kukaiņu morfoloģija. Ķermeņa posmojums. (1 h)
2. Vairošanās un individuālā attīstība. Metamorfozes veidi (pilnīgā un nepilnīgā pārvēršanās). Kāpuru un kūniņu veidi. Kukaiņu klasifikācija un daudzveidība. (1 h)
3. Dažādu kultūraugu kaitēkļu bioloģija, ekoloģija un postīgums. (6 h)
4. Noderīgie bezmugurkaulnieki. Mārītes (Coccinellidae), skrejvaboles (Carabidae), īsspārņi (Staphylinidae), ziedmušas (Syrphidae), laupītājmušas (Asilidae), plēsīgais pangodiņš (Aphidoletes aphidimyza), jātnieciņi un kāpurlapsenes (Ichneumonidae, Braconidae), trihogrammas (Trichogrammatidae), bites (Apidae), lapsenes (Vespidae), racējlapsenes un smilšlapsenes (Sphecidae, Pompilidae), plēsīgās ērces (Hypoaspis aculeifer, Amblyseius cucumeris, Phytoseiulus persimilis u.c.) u.c. (1 h)
5. Kukaiņu ekoloģija. Ekoloģiskās sistēmas (biotops, biocenoze un agrocenozes). Abiotisko (augsne, klimats u.c.), biotisko (barība, starpsugu attiecības) un antropogēno faktoru ietekme uz kukaiņiem agrocenozēs. Kukaiņu vairošanās potenciāls. Ekoloģiskā valence, eiribiontas un stenobiontas sugas. Mīmikrija un aizsargkrāsojums. (2h)
6. Kukaiņu uzskaites un pētniecības metodes. Kvalitatīvās, puskvantitatīvās un kvantitatīvās metodes, īss to raksturojums. Kukaiņu uzskaitēm un pētniecībai nepieciešamais ekipējums. (1 h)
7. Kaitīgo bezmugurkaulnieku populāciju ierobežošana. Integrētās augu aizsardzības paņēmienu ietekme uz kaitīgo un noderīgo bezmugurkaulnieku populācijām. Preventīvie un korektīvie augu aizsardzība pasākumi. Kaitīguma sliekšņa jēdziens. (4h)
Fitopatoloģijas sadaļa
1. Jēdziens par augu slimībām un to ierosinātājiem. Slimību simptomi. Slimību klasifikācija. (1h).
2. Sēnes (Fungi) kā nozīmīgi augu slimību ierosinātāji. Slimību ierosinātāji no Chromista un Protozoa valstīm. (2 h).
3. Baktērijas un vīrusi kā nozīmīgi slimību ierosinātāji. (2h).
4. Slimību attīstības cikls; faktori, kas ietekmē epidēmiju attīstību. Slimību uzskaite un diagnostikas metodes (2 h).
5. Graudaugu un pākšaugu slimības (2h).
6. Rapša slimības (2h.)
7. Kartupeļu slimības (1h).
8. Dārzeņu slimības (2h).
9. Augļu koku un ogulāju slimības (2h).
Laboratorijas darbi 8+8
Entomoloģijas sadaļa
1. Polifāgie un labību kaitēkļi. (1 h).
2. Tauriņziežu kaitēkļi. (1 h).
3. Krustziežu kaitēkļi (1 h).
4. Dārzeņu kaitēkļi (1h).
5. Augļkoku kaitēkļi (1 h).
6. Ogulāju kaitēkļi (1 h).
7. Noliktavu, krāšņumaugu kaitēkļi (1 h
8. Noderīgie kukaiņi (1 h).
Fitopatoloģijas sadaļa
1. Slimību simptomi (1 h).
2. Sēņu uzbūve un vairošanās (1 h).
3. Erysiphales rindas sēņu ierosināto slimību simptomi, sistemātika. (1 h).
4. Ascomycota un Basidiomycota nodalījumu sēņu bezdzimumvairošanās īpatnības, ierosināto slimību simptomi. (1 h).
5. Basidiomycota nodalījuma nozīmīgākās slimības, Pucciniales rindas sēņu attīstības cikls, slimības simptomi. (1 h).
6. Ustilaginales rindas sēņu ierosināto slimību simptomi, attīstības cikls. (1 h)
7. Slimību ierosinātāji no Chromista un Protozoa valstīm. (1 h).
8. Praktiskā ieskaite
1. Izpildīti un atbildēti visi laboratorijas darbi.
2. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) rakstisks kontroldarbs (tests) par kukaiņu, zirnekļveidīgo, sauszemes gliemežu un veltņtārpu morfoloģiju, vairošanos, attīstību un daudzveidību.
3. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) rakstisks kontroldarbs par kukaiņu ekoloģiju, monitoringa metodēm, integrētās augu aizsardzības paņēmieniem kaitēkļu populāciju ierobežošanai.
4. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) mutisks kontroldarbs par kultūraugu kaitēkļu un noderīgo bezmugurkaulnieku atpazīšanu, to bioloģijas, ekoloģijas un postīguma raksturošanu. Pie šī kontroldarba tiek pielaisti studenti, kuri izpildījuši visus laboratorijas darbus entomoloģijas sadaļā.
5. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) rakstisks kontroldarbs par slimību cēloņiem, klasifikāciju, baktēriju un vīrusu ierosināto augu slimību īpatnībām.
6. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) rakstisks kontroldarbs par rezistences būtību, slimību attīstības likumsakarībām, slimību uzskaites un diagnostikas metodēm, nozīmīgākajiem nodalījumiem no Fungi, Chromista un Protozoa valstīm.
7. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) rakstisks kontroldarbs par nozīmīgākajām graudaugu, rapša un lauka pupu slimībām.
8. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) rakstisks kontroldarbs par nozīmīgākajām kartupeļu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju slimībām.
9. Sekmīgi nokārtota (iegūtas vismaz 4 balles) praktiskā ieskaite fitopatoloģijas laboratorijas darbu sadaļā.
Studiju kursa gala vērtējums ir eksāmens, kas ir vidējā aritmētiskā visu kontroldarbu atzīme.
Gatavošanās kontroldarbiem.
1. Laboratorijas darbi tiek vērtēti pēc principa “izpildīts/nav izpildīts”.
Entomoloģijas sadaļas kontroldarbi.
2. Rakstiskais kontroldarbs par kukaiņu, zirnekļveidīgo, sauszemes gliemežu un veltņtārpu morfoloģiju, vairošanos, attīstību un daudzveidību sastāv no testa veida jautājumiem (katram jautājumam ir doti vairāki atbilžu varianti, students atzīmē vienīgo pareizo atbilžu variantu). Par katru pareizi atbildētu jautājumu tiek piešķirts viens punkts, maksimāli iespējams iegūt 50 punktus. Kontroldarba atzīme atkarīga no iegūtās punktu summas:
49...50 punkti – 10 balles (izcili);
46...48 punkti – 9 balles (teicami);
42...45 punkti – 8 balles (ļoti labi);
38...41 punkti – 7 balles (labi);
34...37 punkti – 6 balles (gandrīz labi);
30...33 punkti – 5 balles (viduvēji);
26...29 punkti – 4 balles (gandrīz viduvēji);
20...25 punkti – 3 balles (vāji);
14...19 punkti – 2 balles (ļoti vāji);
<14 punkti – 1 balle (ļoti, ļoti vāji).
3. Rakstiskais kontroldarbs par kukaiņu ekoloģiju, monitoringa metodēm, integrētās augu aizsardzības paņēmieniem kaitēkļu populāciju ierobežošanai sastāv no 25 atvērtā tipa jautājumiem, uz kuriem students sniedz rakstisku atbildi. Par katru pilnībā pareizi atbildētu jautājumu students saņems divus punktus. Ja atbilde ir daļēji pareiza, tad piešķirto punktu skaits tiek atbilstoši samazināts ar soli 0.5 punkti. Kontroldarbs tiek uzskatīts par sekmīgi nokārtotu, ja students ir ieguvis vismaz 40% no maksimālā punktu skaita. Atzīmes tiek liktas atbilstoši iegūto punktu proporcijai (40% – 4 balles; 50% ¬– 5 balles utt.), to matemātiski noapaļojot.
4. Mutiskajā kontroldarbā students izlozē komplektu ar desmit lauksaimniecībā nozīmīgām bezmugurkaulnieku sugām. Komplektā katrai sugai ir iekļauti gan preparāti ar indivīdiem dažādās attīstības fāzēs, gan kaitēkļu radīto bojājumu herbāriji. Studentam tiek dots 15 min. laiks, lai sagatavotos. Sniedzot atbildes, studentam ir pareizi jāidentificē piedāvātās sugas un jāspēj pastāstīt par šo sugu bioloģiju, ekoloģiju un saimniecisko nozīmi. Par katru pareizi identificētu sugu students saņem 0.5 punktus. Tikpat punktus students saņem par pareizi izstāstītu katras sugas bioloģiju, ekoloģiju un saimniecisko nozīmi. Līdz ar to kontroldarbā ir iespējams iegūt 10 punktus. Iegūtā punktu summa veido kontroldarba atzīmi.
Fitopatoloģijas sadaļas kontroldarbi.
5. Fitopatoloģijas sadaļā katrā kontroldarbā atsevišķi tiek vērtēta atbilde uz katru jautājumu un balles tiek summētas. Kopējā atzīme var tikt paaugstināta par vienu balli, ja praktiskās ieskaites vērtējums ir 7.5 un vairāk.
1. Augu slimības. (2003) B. Bankinas red. Jelgava, LLU, 247 lpp.
2. Balodis O., Bankina B., Gaile Z., Grantiņa I. (2012) Ziemas rapsis. Jelgava, LLU, 68 lpp.
3. Bankina B., Gaile Z. (2014) Ziemāju labības un to slimības. Jelgava, LLU, 103 lpp.
4. Bankina B., Bimšteine G., Kaņeps J. (2024) Lauka pupu slimības un to ierosinātāji. Jelgava: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – 35 lpp.
5. Bimšteine G., Lepse L., Bankina B. (2014) Kāpostu, burkānu, sīpolu slimības un to ierobežošanas iespējas. Jelgava: LLU, 104 lppOzols E. (1973). Lauksaimniecības entomoloģija. Rīga, izdevniecība “Zvaigzne”, 496 lpp.
6. Priedītis A. (1996) Kultūraugu kaitēkļi. Rīga, Zvaigzne ABC. 296 lpp.
7. Priedītis A. (1997) Derīgie savvaļas dzīvnieki un to izmantošana augu aizsardzībā. Ozolnieki, 112 lpp.
1. Bankina.B., Bimšteine G., Kaņeps J. (2021) Vispārējā augu patoloģija: laboratorijas darbi. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. – 36 lpp. https://llufb.llu.lv/LLU-studiju-materiali/LF/Vispareja_augu_patologija_LLU_2021.pdf
2. Bankina B., Turka I. (2013) Augu slimību un kaitēkļu uzskaites metodes. Jelgava, LLU, 24 lpp.
3. Plīse E. (2001) Krāšņumaugu kaitēkļi. Jelgava, LLU, 332 lpp.
4. Plīse E.(2002) Augļu koku un ogulāju kaitēkļi. Jelgava, LLU. 48 lpp.
5. Rupais A. (1999). Kokaugu kaitēkļu sugu noteicējs pēc bojājumiem augļu dārzos un apstādījumos. Rīga: Valsts Augu aizsardzības dienests, 271 lpp.
1. Journal of Applied Ecology. [tiešsaiste]. British Ecological Society. Online ISSN: 1365-2664. [Skatīts 23.02.2019.]. Pieejams: https://besjournals.onlinelibrary.wiley.com/journal/13652664
2. Journal of Applied Entomology. [tiešsaiste]. Blackwell Verlag GmbH. Online ISSN:1439-0418. [Skatīts 12.11.2019.]. Pieejams: https://onlinelibrary.wiley.com/journal/14390418
Obligāts profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā Lauksaimniecība