LV EN RU DE FR

Augsnes, augu analīze

Kursa izstrādātāji

Priekšzināšanas

LauZ5131, Mēslošanas līdzekļi un sistēmas

LauZ6066, Lauksaimniecības bioloģija

Kursa anotācija

Studiju kursā Augsnes, augu analīze maģistranti teorētiski un praktiski apgūst dažādas augsnes un augu analīzes metodes, to izmantošanas amplitūdu un jēgu, iegūto datu izmantošanu. Augu un augsnes paraugu ieguves un sagatavošanas nianses. Studiju kursā iepazīsies ar dažādām metožu grupām un pielietojamajām iekārtām. Elementu koncentrācijas kvantitatīvā noteikšana analizējamos šķīdumos. Gravimetrija, volumetrija. Optiskās analīžu metodes. Emisijas spektrālā analīze. Potencimetriskās analīžu metodes. Rentgenstaru difrakcijas analīze. Hromatogrāfija. Instrumentālās metodes un laboratorijas aparatūra. Analīžu kļūdas un to novēršanas pasākumi.

Studiju kursa mērķis apgūt metodes un iekārtas augsnes un augu ķīmiskā sastāva izpētei un iegūto rezultātu interpretēšana.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Maģistranti gūst padziļinātas zināšanas par augsnes un augu analīzes metodēm, to teorētisko pamatojumu, metožu izvēles nosacījumiem. Maģistranti prot plānot analīžu nepieciešamību, izvēlēties atbilstošās metodes, interpretēt iegūtos rezultātus. Rezultātā maģistrants ir kompetents augsnes un augu analīžu jomā, konsultēt citu nozaru speciālistus, potenciālos analīžu pasūtītājus.

Studentu zināšanas tiek vērtētas 10 ballu skalā pēc to iesaistes semināros un zināšanu izklāsta kontroldarbos.

Kursa saturs(kalendārs)

AUGSNES ANALĪZE UN METODES
1. Augsnes paraugu ievākšanas, uzglabāšanas un sagatavošanas metodes. (1 h lekcija lauka apstākļos, 1 h praktiskie darbi).
2. Augsnes klasifikācija un tās nozīme augsnes īpašību definēšanā. (4 h praktiskie darbi lauka apstākļos).
3. Augsnes ķīmisko un fizikālo parametru analīzes, to nozīme augsnes auglības definēšanā. (1h lekcija, 1 h praktiskie darbi).
4. Patstāvīgais darbs laboratorijā iepriekšējos studiju posmos apgūto augsnes analīžu metožu nostiprināšanai.( 28 h patstāvīgais darbs).
5. Augsnes granulometriskā sastāva un hidrofizikālo īpašību noteikšanas metodes. (1 h lekcijas, 4 h praktiskie darbi).
6. Augsnē esošo augu barības elementu noteikšanas metodes. (2 h lekcijas, 6 h praktiskie darbi.)
7. Augsnes oglekļa noteikšanas metodes. (1 h lekcijas, 4 h praktiskie darbi).
8. Apgūto metožu izvērtējums. (1 h lekcija. 8 h patstāvīgais darbs).
9. Augsnes minerālais sastāvs un tā pētījuma metodes. (2 h lekcijas).
10. Rentgenstaru pulverdifrakcijas metode un tās izmantošana augsnes minerālā sastāva noteikšanā. (1 h lekcija).
11. Rentegnstaru pulverdifrakcijas izmantošanas iespējas augsnes zinātnē, literatūras analīze. (10 h patstāvīgais darbs).
12. Paraugu sagatavošanas specifika un nozīme rentgenstaru pulverdifrakcijas analīzē. (4 h patstāvīgais darbs).
13. Paraugu sagatavošana augsnes minerālā sastāva noteikšanai, izmantojot rentegnstaru pulverdifrakcijas metodi. (2 h praktiskie darbi).
14. Minerālu identifikācija, izmantojot relatīvo intensitāšu metodi. (1h lekcija, 4 h patstāvīgais darbs).
15. Augsnes minerālā sastāva noteikšana - minerālu identifikācija. (2 h praktiskais darbs).
16. Augsnes minerālā sastāva kvantitatīvās analīzes metodes, izmantojot rentgenstaru pulverdifrakcijas analīzi. Rietvelda metode. (1 h lekcija, 1 h praktiskie darbi).
17. Rentgenstaru kvantitatīvās analīzes pamatprincipi un datu interpretācijas kļūdas. (6 h patstāvīgais darbs).
18. Augsnes minerālā sastāva kvantitatīva analīze. (2 h praktiskie darbi).
19. XRD datu interpretācija. (Seminārs 2h)

AUGU ANALĪZES UN METODES
20. Augu analīžu mērķis. Analītisko metožu klasifikācija, izvēles pamatojums. (2 h lekcijas, 1 h praktiskie darbi).
21. Analizējamā parauga ieguve un sagatavošana. ( 1 h lekcija, 3 h praktiskie darbi).
22. Mikroskopijas metodes. Augu materiāla sagatavošana mikroskopēšanai. Gaismas mikroskopija (1 h lekcija, 4 h praktiskie darbi).
23. Paraugu sagatavošana un darbs ar skenējošo elektronu mikroskopu (2 h lekcija, 4 h praktiskie darbi).
24. Optiskās analīžu metodes. Augu bioķīmiskā sastāva raksturošana ar fotoradiometrijas metodi. ( 3 h lekcijas, 4 h praktiskie darbi).
25. Augu bioķīmiskā sastāva raksturošana ar spektrfotometrijas un hlorofila fluorescences metodēm.(1 h lekcija, 4 h praktiskie darbi).
26. Augu bioķīmiskā sastāva novērtēšanas metožu rezultātu interpretācija. (1h lekcija, 3h praktiskie darbi).
27. Hromatogrāfijas metodes. (1 h lekcija, 3 h praktiskie darbi).
28. Seminārs – Augu analīžu metodes izvēle un pamatojums (2 h).
29. Ar mikroskopijas metodēm iegūto rezultātu salīdzināšana un izvērtēšana. (15 h patstāvīgais darbs).
30. Ar fotoradiometrijas metodi iegūto augu rezultātu aprēķināšana, novērtēšana un augu fizioloģiskā stāvokļa izvērtēšana. (20 h patstāvīgais darbs).
31. Hlorofila un fotosintēzes intensitātes rezultātu aprēķināšana un metožu salīdzināšana. (15 h patstāvīgais darbs).

32. Augu bioķīmiskā sastāva novērtēšanai izvēlēto metožu pamatojums. (10 h patstāvīgais darbs).

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nostrādāti un sekmīgi aizstāvēti praktiskie darbi, līdzdalība semināros.
Gala eksāmens (akumulējoša zināšanu pārbaude), kura atzīmi veido vidējais vērtējums no augu un augsnes sadaļās iegūtajiem vērtējumiem.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Studentu patstāvīgais darbs saistīts ar praktiskajos darbos iegūto eksperimentālo datu apstrādi un rezultātu skaidrošanu. Maģistranti studē tēmai un zinātniskajam darbam atbilstošu literatūru.

Studentam jābūt sekmīgi nokārtotajiem kontroldarbiem un semināriem atsevišķu tēmu noslēgumā. Augsnes analīžu un metožu daļā 2 semināri un 2 kontroldarbi. Augu analīžu un metožu daļā 1 seminārs un 1 kontroldarbs. Sekmīgi nokārtojot kontroldarbus un aizstāvot seminārus, gala atzīme izriet no kumulatīvā vērtējuma par visām daļām. Eksāmens, kas iekļauj visas studiju kursā apskatītās tēmas, studiju kursa noslēgumā ir jākārto, ja ir studiju kursa ietvaros ir saņemta viena, vai vairākas nesekmīgas atzīmes.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Gala atzīme ir vidējais vērtējums no augsnes un augu sadaļās iegūtā vērtējuma.

Obligātā literatūra

1. Jansons E., Meija J. (2002). Kļūdas kvantitatīvajās noteikšanās. Rīga. 155 lpp.
2. Miller J. C., Miller J. N. (1992) Statistics for analytical chemistry. New York, London, Toronto, Ellis Horwood. 227 p.

Papildliteratūra

1. Soil Testing and Plant Analysis (1990). Ed. by R. L. Westerman. Madison: SSSA. 784 p.

2. Handbook of reference methods for plant analysis. Ed. by Yash P. Kalra. 0 1998 by Taylor & Francis Group. 285 p.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Atbilstoša profila zinātnisko rakstu krājumi un žurnāli.

2. Materiāli E-studiju vietnē.

Piezīmes

Izvēles kurss akadēmisko maģistra studiju studentiem.