Kursa kods LauZ2057

Kredītpunkti 3

Meža augsnes zinātne

Zinātnes nozareLauksaimniecības zinātne (nav zn)

Kopējais stundu skaits kursā120

Lekciju stundu skaits16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits16

Laboratorijas darbu stundu skaits16

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits72

Kursa apstiprinājuma datums22.03.2021

Atbildīgā struktūrvienībaAugsnes un augu zinātņu institūts

Kursa izstrādātājs

author prof.

Aldis Kārkliņš

Dr. habil. agr.

Priekšzināšanas

Fizi2037, Fizika un meteoroloģija

Ķīmi1016, Ķīmija II

Ķīmi2017, Ķīmija I

Kursa anotācija

Jēdziens par augsni un zemi. Zemes garozas sastāvs. Augsnes veidošanās procesa vispārējā shēma un augsnes veidošanās faktori. Augsnes profila veidošanās. Augsnes morfoloģiskās pazīmes. Augsnes minerālā un organiskā daļa. Humusa veidošanās, sastāvs, uzbūve un īpašības. Augsnes ķīmiskais sastāvs. Augsnes koloīdi. Augsnes vielu saistīšanas spēja, reakcija, buferspēja. Augsnes šķīdums. Augsnes vispārējās fizikālās, fizikālimehāniskās, hidrofizikālās, aerofizikālās un termofizikālās īpašības. Augsnes ģenēze un klasifikācija. Latvijas augsnes. Augsnes degradācija un iekultivēšana. Augsnes auglība, tās vērtēšanas metodes.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Studenti gūst zināšanas un izpratni par ģeoloģijas pamatjautājumiem, augsnes veidošanos un ģenēzi, svarīgākajām augsnes īpašībām, augšņu klasifikāciju, kartēšanu, spēj kritiski analizēt informāciju. Apgūst prasmes augšņu morfoloģiskā, fizikālā un ķīmiskā analīzē, informācijas interpretācijā, augšņu datu apstrādē. Izstrādā iemaņas patstāvīgu lēmumu pieņemšanā dažādos ar augsnes tematiku saistītajos jautājumos, spējā sniegt konsultācijas nespeciālistiem.

Kursa saturs(kalendārs)

Teorētiskā daļā, lekciju tematika
1. Ievads. Augsne – ekosistēmas komponents.
2. Ģeoloģijas pamati (minerāli un ieži).
3. Ģeoloģijas pamati (ģeomorfoloģija).
4. Augsnes veidošanās vispārējā shēma.
5. Augsnes veidošanās faktori.
6. Augsnes un cilmiežu mineraloģiskais un granulometriskais sastāvs.
7. Augsnes organiskā daļa.
8. Augsnes ķīmiskais sastāvs. Augsnes koloidālās īpašības.
9. Augsnes struktūra. Augsnes fizikālās īpašības.
10. Augsnes hidrofizikālās īpašības un ūdens režīms. Augsnes aerofizikālās un termofizikālās īpašības; gaisa un siltuma režīms.
11. Augsnes šķīdums un oksidēšanās–reducēšanās procesi augsnē.
12. Augsnes auglība.
13. Augsnes ģenēze un evolūcija.
14. Augsnes klasifikācija.
15. Latvijas augsnes.
16. Augsnes degradācija.

Laboratorijas darbu (16 h) tematika (katrs darbs 2 h)
1. Augsnes paraugu sagatavošana laboratorijas analīzēm un augsnes skeleta noteikšana.
2. Cietās fāzes blīvuma noteikšana.
3. Higroskopiskā mitruma noteikšana.
4. Augsnes struktūras ūdensizturības noteikšana.
5. Augsnes organiskās vielas satura noteikšana.
6. Aktīvā, apmaiņas un hidrolītiskā skābuma noteikšana.
7. Karbonātu satura noteikšana.
8. Piromorfoloģiskā analīze.

Praktisko darbu (16 h) tematika (katrs darbs 2 h)
1. Augsnes izpētē lietoto metožu raksturojums: krāsa, pH un karbonātu noteikšanas lauka metode, glejošanās (redoksimorfas pazīmes).
2. Granulometriskā sastāva noteikšanas lauka metode.
3. Augsnes morfoloģiskās pazīmes.
4. Augsnes fizikāli-mehāniskās īpašības: konsistence, plastiskums, saistīgums.
5. Augsnes profila morfoloģiskais raksturojums. Augsnes apraksta veidošana, augšņu klasifikācija.
6. Automorfo augšņu izpēte un augšņu apraksta sastādīšana dotajiem augšņu monolītiem. Augsnes tipa un apakštipa noteikšana.
7. Pushidromorfo augšņu izpēte un augšņu apraksta sastādīšana dotajiem augšņu monolītiem. Augsnes tipa un apakštipa noteikšana.
8. Hidromorfo augšņu izpēte un augšņu apraksta sastādīšana dotajiem augšņu monolītiem. Augsnes tipa un apakštipa noteikšana.

Mājas darbu saraksts
1. Literatūras studijas programmas jautājumu apguvei.
2. Laboratorijas un praktisko darbu rezultātu apstrāde un pārskatu noformēšana.
3. Patstāvīgi apgūstamās tēmas (netiek skatītas lekcijās), vingrinājumi un iemaņas izmantojot studiju literatūru.

4. Sagatavošanās kontroldarbiem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pārbaudījuma veids eksāmens. Jābūt sekmīgi uzrakstītiem 3 kontroldarbiem, ieskaitītiem visiem laboratorijas un praktiskajiem darbiem. Akumulējoša eksāmena atzīmes saņemšanai kontroldarbu vērtējumu summai jābūt lielākai par 18 punktiem (ja zemāks – rakstisks pārbaudījums visas programmas ietvaros).

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgi apgūstamās tēmas un vingrinājumi
1. Apmaiņas bāzu summa un piesātinājuma pakāpe ar bāzēm. Šo rādītāju noteikšana, rezultātu izmantošana.
2. Augsnes diagnostikas pazīmes, to identifikācija un izmantošana augšņu klasifikācijā. Augsnes horizontu apzīmējumi.
3. Automorfo augšņu izpēte un augšņu apraksta sastādīšana dotajiem augšņu monolītiem. Augsnes tipa un apakštipa noteikšana.
4. Pushidromorfo un hidromorfo augšņu izpēte un augšņu apraksta sastādīšana dotajiem augšņu monolītiem. Augsnes tipa un apakštipa noteikšana.
Semestra laikā – kontroldarbi par laboratorijas un praktisko darbu tematiku, kā arī teorētisko zināšanu vērtējums.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Zināšanu kontrole. Semestra laikā jākārto 1 rakstisks kontroldarbs, kura tematika aptver lekcijās skartos jautājumus, laboratorijas un praktisko darbu vielu, kā arī patstāvīgi apgūstamo materiālu, atbilstoši studiju kursa programmas apjomam. Ja kontroldarbā iegūtā atzīme ir 7 vai augstāk, tad gala eksāmens ir jākārto tikai par studija kursa programmas otro daļu, un, ja šajā pārbaudē iegūtā atzīme ir sekmīga, tad gala vērtējums ir matemātiskais vidējais (kontroldarbs un eksāmens). Ja semestra laikā rakstītā kontroldarba atzīme ir 6 un zemāka, tad gala eksāmens tiek kārtots visas studiju kursa programmas apjomā. Lekciju apmeklējums obligāts.

Līdz eksāmenam ir jābūt nostrādātiem un ieskaitītiem visiem nodarbību plānā paredzētajiem praktiskajiem un laboratorijas darbiem, sekmīgi uzrakstītiem kontroldarbiem. Gala eksāmens rakstisks, bez palīgmateriālu lietošanas. Ja eksāmena atzīme ir nesekmīga, arī kursa kopējais vērtējums ir nesekmīgs! Eksaminācija un turpmākais darbs kārtējā studiju gadā var tikt atteikta studentiem, kuri neattaisnoti kavējuši 8 vai vairāk lekcijas, kā arī laboratorijas un praktiskos darbus. Mācību praksē pieņem tikai tos studentus, kuri sekmīgi nokārtojuši studiju kursa teorētisko daļu.

Pamatliteratūra

1. Bambergs K. (1993). Ģeoloģija un hidroģeoloģija. Rīga: Zvaigzne. 327 lpp.
2. Nikodemus O., Kārkliņš A., Kļaviņš M., Melecis V. (2008). Augsnes ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 256 lpp.
3. Latvijas augšņu noteicējs (2009). A. Kārkliņa red. Jelgava: LLU. 240 lpp.
4. Blum W.E.H., Schad P., Nortcliff S. (2018). Essentials of Soil Science. Borntraeger Science Publishers, Stuttgart. – 171 p. LLU.
5. Augsnes diagnostika un apraksts (2008). Sast. A. Kārkliņš. Jelgava: LLU. 336 lpp.
6. Augsnes diagnostika un apraksts: Lauku darbu metodika (2007). Sast. A. Kārkliņš. Jelgava: LLU. 120 lpp.
7. Switoniak M., Kabala C., Karklins A., Charzynski P. et. al. (2018). Guidelines for Soil Description and Classification: Central and Eastern European Students’ Version. Polish Society of Soil Science, Torun. 286 p. http://www.academia.edu/36680011/Guidelines_for_Soil_Description_and_Classification_Central_and_Eastern_European_Students_Version
8. Kārkliņš A. (2012). Zeme, augsne, mēslojums: Terminu skaidrojošā vārdnīca. Jelgava: LLU. 477 lpp.
9. Ģeoloģija, augsne, agroķīmija: Metodiskie norādījumi mācību praksei (2008). Prof.
A. Kārkliņa red. Jelgava: LLU. 88 lpp.

10. Materiāli E-studiju vietnē.

Papildliteratūra

1. Latvija: Zeme, daba, tauta, valsts. O. Nikodemus, M. Kļaviņš, Z. Krišjāne, V. Zelčs (zin. redaktori). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018. 752 lpp.
2. Mežals G. (1980). Meža augsnes zinātne. Rīga: Zvaigzne. 174 lpp.
3. Buol S.W., Hole F.D., McCracken R.J., Southard R.J. (1997). Soil Genesis and Classification, 4th ed. Ames: Iowa State University Press. 527 p.
4. Harpstead M.I., Sauer T.J., Bennett W.F. (1997). Soil Science Simplified, 3rd ed. Ames: Iowa State University Press. 210 p.
5. Soil Atlas of Europe (2005). European Soil Bureau Network, European Commission. 128 p. INTERNET
6. Soil Atlas of the Northern Circumpolar Region (2010). European Soil Bureau Network, European Commission. 144 p. INTERNET
7. European Atlas of Soil Biodiversity (2010). European Soil Bureau Network, European Commission. 128 p. INTERNET
8. Encyclopaedia of Soils in the Environment (2005). Ed.-in-chief D. Hillel. Elsevier Academic Press. Vol. I – 548 pp.; vol. II – 542 pp., vol. III – 570 pp., vol. IV – 459 p.
9. Soil Sequences Atlas II, Ed. by M. Switoniak, P. Charzynski. Torun, 2018. 248 p. INTERNET.

10. Soil Sequences Atlas IV, Ed. by M. Switoniak, P. Charzynski. Torun, 2018. 262 p. INTERNET

Periodika un citi informācijas avoti

1. Minerālu, iežu un augsnes objektu kolekcijas.
2. Augsnes profilu kolekcija.
3. Tematiskās planšetes.
4. Informācija katedras vitrīnās.
5. Materiāli E-studiju vietnē.

6. Zinātniskās publikācijas, periodika, INTERNET resursi.

Piezīmes

Obligātais studiju kurss (A daļa) MF augstākai akadēmiskai studiju programmai „Mežzinātne” (IKK43623) Mežzinātņu specialitātē pilna laika 2. kursa 4. semestris.