Kursa kods MVmAD002

Kredītpunkti 8

Ainavas transformācijas procesi

Zinātnes nozareMūzika, vizuālās mākslas un arhitektūra

Zinātnes apakšnozareAinavu arhitektūra

Kopējais stundu skaits kursā320

Lekciju stundu skaits24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits40

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits256

Kursa apstiprinājuma datums24.03.2021

Atbildīgā struktūrvienībaAinavu arhitektūras un plānošanas katedra

Kursa izstrādātāji

author prof.

Daiga Skujāne

Dr. arch.

author vad.pētn.

Aija Ziemeļniece

Dr. arch.

author prof.

Natalija Ņitavska

Dr. arch.

author asoc. prof.

Una Īle

Dr. arch.

Priekšzināšanas

CitiD016, Pētījumu metodoloģija

ArhiD018, Pētījumu metodoloģija (arhitektiem)

Kursa anotācija

Kursa programma sastāv no pieciem blokiem sasaistē ar pilsētvides un lauku ainavtelpu: ģenēzes procesi un antropogēnā slodze; administratīvi teritoriālā reforma un ainavtelpa; lielindustriālā agroslodze; ārpilsētu apbūves teritoriju un lauku teritoriju savstarpējā mijiedarbe; sociālie un ekonomiskie priekšnoteikumi apdzīvoto vietu sabalansētai stukturālai transformācijai. Kursa apguves rezultātā doktorantiem attīstās dažādu ainavu pārvaldības, aizsardzības un plānošanas jomu izvērtēšanas un informācijas sintēzes prasmes, kā arī veidojas specializētu teorētisko zināšanu bāze kvalitatīva pētnieciskā darba izstrādei.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas - visaugstākā līmeņa zināšanas par pilsētas apbūves un lauku teritoriju vēsturiski ekonomisko un politisko attīstību, kā arī aktuālajiem procesiem un dziļa izpratne par likumsakarībām ainavu pārvaldības, aizsardzības un plānošanas jomām.
Zināšanas tiek novērtētas ar sekojošām metodēm: problēm-gadījumu izpēte, diskusija grupā, eksāmens, situācijas analīze, problēmu risināšana, grupu darbs.
Prasmes - spēj izvērtēt un prognozēt urbānas ainavtelpas perspektīvo attīstību noteiktas infrastruktūras piesaistes ietvaros no ekoloģiskā un ekonomiskā viedokļa.
Prasmes tiek novērtētas ar sekojošu metodi: eksāmens.
Kompetences - spēj patstāvīgi novērtēt dažādu ainavu transformācijas procesu komplekso raksturu un likumsakarības, kas rada specializēto teorētsiko bvāzi tālākai pētniecībai; spēj definēt un sniegt inovatīvus un oriģinālus risinājumus problēmām, kas rada pamatu jaunu ideju attīstībai pētniecībā.
Kompetences tiek novērtētas ar sekojošām metodēm: situācijas analīze, diskusija, eksāmens, grupu darbs.

Kursa saturs(kalendārs)

1. Ainavu plānošanas attīstība (Pasaule, Eiropa, Latvija). Lekcija 2h
2. Ainavu aizsardzības attīstība (Pasaule, Eiropa, Latvija). Lekcija 2h
3. Ainavu pārvaldības attīstība (Pasaule, Eiropa, Latvija). Politiskais ietvars ainavu plānošanas, aizsardzības, attīstības procesiem. Lekcija 2h
4. Ģenēzes procesi sasaistē ar antropogēno slodzi. Datu analīze, definējot antropogēnās slodzes izmaiņas. Lekcija 2h
5. Administratīvi teritoriālo reformu un ainavtelpas sasaiste. Lekcija 2h.
6. Lielindustriālā agroslodze. Ainavtelpas izmaiņas bioekonomikas tendenču kontekstā. Lekcija 2h.
7. Ārpilsētu apbūves teritoriju un lauku teritoriju savstarpējā mijiedarbība. Lekcija 2h
8. Sociālie un ekonomiskie priekšnoteikumi apdzīvoto vietu sabalansētai strukturālai transformācijai. Lekcija 2h
9. Urbānās telpas un lauku ainavtelpas mijiedarbes un ģenēzes procesi. Lekcija 4h

10. Dažādu metožu un tehnoloģiju pielietojums transformācijas procesu definēšanā un attēlošanā. Lekcija 4h

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtots eksāmens.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Doktorants patstāvīgi gatavojas eksāmenam, veicot padziļinātu izpēti par eksāmena jautājumiem gan teorētiskajā (t.sk. jaunāko pētījumu, teoriju) aspektā, gan situācijas izvērtējumu Latvijā, ES un pēc nepieciešamības – arī pasaulē.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa vērtējumu veido eksāmena atzīme. Lai nokārtotu eksāmenu, doktorants veic padziļinātu izpēti par desmit jautājumiem - diviem no katra kursa bloka. Eksāmenā doktorants demonstrē ne tikai teorētiskās iemaņas, bet arī spēju savākt, apkopot, analizēt un sistematizēt informāciju par uzdotajiem jautājumiem. Eksāmenu novērtē 10 ballu skalā, ja vērtējums ir mazāks par 4 ballēm, tad eksāmens nav nokārtots.

Obligātā literatūra

1. Bokalders V., Bloka M. Ekoloģiskās būvniecības rokasgrāmata. Rīga: Domas spēks. 2013. 690 lpp.
2. Is landscape...?: Essays on the identity of landscape. G. Doherty, C. Waldheim (Eds.). Routledge, 2015.
3. Heritage protection for the future. Rīga: NKMP, 2018.
4. Cimermanis, S. Tautas celtniecība Latvijas ainavā. Rīga: Zinātne. 2020. 687 lpp.
5. Strautmanis I. Arhitekts starp pagātni un nākotni. Rīga: RTU, 2016. 322. lpp.
6. Strautmanis I. Latviskā telpa. Rīga: RTU Izdevniecība, 2011. 157. lpp.

7. Research in Landscape Architecture. Methods and Methodology. Edited By A. van den Brink, D. Bruns, H. Tobi, S. Bell. New York: Routledge, 2016.

Papildliteratūra

1. Bell, S., Elements of Visual Design in the Landscape, 2 nd edition. London: Spoon Press, 2004. 196 p.
2. Bell, S., Herlin, I. S., Stile, R. Exploring the Boundaries of Landscape Architecture. London: Routledge, 2011. 344 p.

3. Thompson, I. H. Ecology, Community and Delight: Sources of values in landscape architecture. Taylor & Francis, 2000.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Latvijas Architektūra ISSN 1407-4923;
2. Garten und Landschaft (Germany). ISSN 0016-4720 (Print)
3. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. ISSN: 1407-0081;

4. Landscape Architecture and Art. ISSN 2255-8640

Piezīmes

Obligāts kurss doktora studiju programmā Ainavu arhitektūra.