LV EN RU DE FR

Ievads arhitektūras fenomenoloģijā

Kursa izstrādātājs

Priekšzināšanas

Arhi3074, Arhitektūra I

Kursa anotācija

Studiju kurss atklāj filozofijas virziena – fenomenoloģijas ietekmi mūsdienu arhitektūrā. Fokuss ir vērsts uz arhitektūras kā mākslīgās vides un ainavas/vietas nozīmi cilvēka dzīvē fenomenoloģijas uzskatu sistēmas skatījumā. Kursā tiek aplūkota cilvēka un vides mijiedarbība un tās pētniecības metodoloģija. Studenti iepazīstas ar fenomenoloģijas interpretāciju arhitektūras un ainavu arhitektūras sfērā un to praktisko izmantošanu.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas: students izprot arhitektūras fenomenoloģijas galvenās teorijas, jēdzienus, metodes, vērtību teoriju filozofiskos kontekstus. Students zina par cilvēka un mākslīgās vides/arhitektūras saistības aspektiem no apziņas izskaidrojuma pieejas, kā arī arhitektūras un filozofijas saistības nozīmi mūsdienu arhitektūrā. (Teorētiski analītisks apcerējums).
Prasme analizēt un interpretēt pētījumus: definēt fenomenoloģisko pieeju arhitektūras radīšanā; izvērtēt fenomenoloģiskās metodes arhitektoniskās vides veidošanā; raksturot arhitektonisko un ainavisko vidi no apziņas izskaidrojuma pieejas (Teorētiski analītisks apcerējums).
Kompetence: students izprot un spēj formulēt, aprakstīt un analizēt dotos piemērus arhitektūras fenomenoloģijas kontekstā, atlasot nepieciešamo informāciju un izmantojot teoriju to definēšanai; izprot savstarpēji saistīto: arhitektūras jeb mākslīgās telpas, mākslas un ētikas nozīmi vides organizēšanā (Seminārs).
Spēja analizēt un aprakstīt vides psiholoģijas nozīmīgākos aspektus – teorētisko zināšanu pārbaude (Ieskaite)

Kursa saturs(kalendārs)

1. Filozofijas un fenomenoloģijas vispārīgie aspekti. (2 h)
2. Fenomenoloģijas teorētiķu (Edmund Husserl, Martin Heidegger, Maurice Merleau–Ponty) uzskatu kopība un dažādība. (4 h)
3. Arhitektūras fenomenoloģijas teorētiskās pamatnostādnes. XX un XXI gs. filozofija un arhitektūra. (Teorētiski analītisks apcerējums). (4 h)
4. Arhitektūras izpratnes aspekti: māksla, ētika un telpa. To mūsdienu fenomenoloģiskā izpratne. (2 h)
5. Fenomenoloģija un telpa arhitektūrā: pieredze, sajūtas un nozīme. Pilsētvides uztvere K. Norberga-Šulca skatījumā. Genius loci. (4 h)
6 Juhani Pallasmā, Stīvens Holls, Peters Cumtors un arhitektūras fenomenoloģija. Seminārs. (3 h)
7. Postmodernisma arhitektūra un fenomenoloģija. (2 h)
8. Pilsētas ainava/vide (tradicionālā, postmodernā), vide un arhitektoniskā telpa un gaisotne (atmosphere). Alvars Ālto un arhitektūras formu ritma nozīme. Seminārs. (3 h)
9. Pilsētvides uztvere (Yi-Fu Tuan, David Canter). Piesaiste vietai un identifikācija ar vietu. (2 h)
10. Pilsēta un pārapdzīvotība. Topophilia un topohobija (Teorētiski analītisks apcerējums). (2 h)
11. Kursa nobeigums, ieskaite–seminārs: “Fenomenoloģiskā pieeja arhitektūrā”. (4 h)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nodarbību apmeklējums ne mazāk kā 75% apjomā. Noteiktajā laikā iesniegts izstrādātais praktiskais darbs. Darbiem, kas iesniegti pēc noteiktā laika (ja nav attaisnojošs iemesls), tiek samazināta atzīme par 1 balli. Pozitīvi novērtēti praktiskie darbi. Iespējama arī akumulējošā ieskaite, kuras izpildes kritērijus nosaka studiju kursa vadītājs.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Teorētiski analītisks apcerējums. Analizējot teorētiskos darbus, students gūst zināšanas un izpratni par arhitektūras fenomenoloģijas teoriju, jēdzieniem, metodēm un vērtību teoriju filozofisko kontekstu; secina par cilvēka un mākslīgās vides/arhitektūras saistības aspektiem no apziņas izskaidrojuma pieejas, kā arī arhitektūras un filozofijas saistības nozīmi mūsdienu arhitektūrā (apjoms 3-4 lpp, iesniedz elektroniskā veidā).
Teorētiski analītisks apcerējums, stāstījums. Students parāda prasmi lietot teoriju par fenomenoloģisko pieeju arhitektūras radīšanā un izvērtēt fenomenoloģiskās metodes arhitektoniskās vides veidošanā; raksturot arhitektonisko un ainavisko vidi no apziņas izskaidrojuma pieejas. (apjoms 3-4 lpp, iesniedz elektroniskā veidā; stāstījums 2 min).
Seminārs. Students izprot un spēj formulēt, aprakstīt un analizēt dotos piemērus arhitektūras fenomenoloģijas kontekstā, atlasot nepieciešamo informāciju un izmantojot teoriju to definēšanai; veic arhitektūrā notiekošo procesu analīzi un atspoguļo ainavu arhitektūras nozīmi pilsētvidē Genius Loci kontekstā (prezentācija PowerPoint).

Ieskaite. Spēj analizēt un aprakstīt vides psiholoģijas nozīmīgākos aspektus – teorētisko zināšanu pārbaude.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa ieskaites vērtējums ir atkarīgs no semināra un teorētisko uzdevumu kumulatīvā vērtējuma un gala ieskaitē iegūtā vērtējuma.

Obligātā literatūra

1. Merleau-Ponty M. Phenomenology of Perception. London: Routledge, 2005.
2. Norberg-Schulz C. Genius Loci: Towards a Phenomenology of Architecture. New York: Rizzoli, 1980. ISBN: 9780847802876
3. Otero-Pailos J. Architecture’s Historical Turn: Phenomenology and the Rise of the Postmodern. Minneapolis: University of Minnesota Press, 2010.
4. Rubenis A. Fenomenoloğija. Rīga: Avots, 1983. 93 lpp.

Papildliteratūra

1. Groys B. Art Power. Cambridge, London: MIT Press, 2008. ISBN 978-0-262-07292-2
2. Kruks S. Ārtelpas skulptūras semiotika, ekonomika un politika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945-2010. Rīga: Neputns, 2011. ISBN 978-9984-807-84-3.
3. Tuan Yi-Fu. Topophilia: A Study of Environmental Perceptions, Attitudes and Values. Englewood, New Jersey: Prentice Hall, 1974.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Environmental & Architectural Phenomenology [online] http://www.arch.ksu.edu/seamon/EAP.html
2. Almanahs. Filosofija, Nr.1,2,3,4, 5,6. Rīga: Filosofijas un socioloğijas institūts

Piezīmes

Obligātais kurss VBF studiju programmas "Ainavu arhitektūra un plānošana" (Bakalaura) pilna laika studijās. Studiju kurss apgūstams arī angļu valodā.