LV EN RU DE FR

Augu selekcija

Kursa izstrādātāji

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par augu selekcijas pamatprincipiem un šķirņu nozīmi ilgtspējīgas augkopības un dārzkopības produkcijas ražošanā.

Studenti apgūst augu selekcijas vēsturisko un mūsdienu nozīmi. Tiek apskatītas tēmas, kas saistītas ar selekcijas galvenajiem etapiem, tirgū pieejamajiem augu šķirņu veidiem: tīro līniju šķirnes, populāciju šķirnes, hibrīdās, klonu, sintētiskās, multilīniju un citiem šķirņu veidiem; to veidošanas un uzturēšanas metodēm (selekcijas shēmām) un reģistrāciju.
Kursā tiek apskatīti dažādi selekcijas etapi. Tiek uzsvērta izejmateriāla nozīme selekcijā, tai skaitā - mutaģenēze, poliploīdija, attālā hibridizācija, kā metodes selekcijas izejmateriāla daudzveidības palielināšanai.
Studenti tiek iepazīstināti arī ar svarīgākajiem selekcijas mērķiem: ražas un kvalitātes paaugstināšana, izturība pret biotiskiem un abiotiskiem apstākļiem. Kursā tiek apskatīta arī saimnieciski nozīmīgāko laukaugu un dārzaugu sugu īpatnējā selekcija.
Studenti apgūst biotehnoloģijas metožu nozīmi un pielietojumu mūsdienu selekcijā selekcijas procesa paātrināšanai.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Pabeidzot kursu, studentiem būs zināšanas par selekcijas pamatetapiem, galvenajām augu selekcijas shēmām un šķirņu veidiem laukaugu un dārzaugu selekcijā, kā arī to izvēles pamatprincipiem.
• Seminārs par šķirnes modeļiem dažādām laukaugu un dārzaugu sugām.
• Ieskaite par šķirņu veidiem, to veidošanas un uzturēšanas principiem
Prasmes selekcijas plāna sastādīšanā dazādām laukaugu un dārzaugu sugām (pareiza selekcijas metožu izvēle, shēma atkarībā no sugas īpatnībām).
• Seminārs par selekcijas mērķiem un specifiku nozīmīgākajām laukaugu un dārzaugu sugām.
• Seminārs par šķirņu pārbaudes vadlīnijām dažādām laukaugu un dārzaugu sugām.
Studenti ir kompetenti iesaistīties dažādu augu sugu selekcijas procesā, atšķir un spēj novērtēt atšķirības starp dažādiem šķirņu veidiem. Kompetenti noteikt selekcijas mērķus un darba specializācijas virzienus, veikt darba plānošanu, selekcijas materiāla izvērtēšanu.
Studentiem būs zināšanas par modernās selekcijas metodēm (biotehnoloģija, molekulārās bioloģijas metodes), un to izmantošanu gan tradicionālajā selekcijā, gan ģenētiski modificētu šķirņu selekcijā.
• Ieskaite par modernās biotehnoloģijas metodēm mūsdienu selekcijā

Kursa saturs(kalendārs)

Pilna laika klātienes studijās:
1. Jēdziens par selekciju. Selekcijas mērķi un uzdevumi. Selekcijas vēsturiskā attīstība un nozīme mūsdienās. Jēdziens par šķirnes modeli. Selekcijas galvenie etapi. (lekcijas, 2 stundas).
2. Šķirnes modeļa veidošana dažādām augu sugām (seminārs, 2 stundas)
3. Augu vairošanās veidi. Vietējās un selekcionētās šķirnes. Šķirņu veidi: tīro līniju šķirnes populāciju šķirnes, klonu šķirnes, sintētiskās šķirnes, multilīniju šķirnes, kombinēto krustojumu šķirnes (lekcijas, 2 stundas)
4. Tīro līniju šķirņu veidošana un uzturēšana. Bulk un Pedigri selekcijas shēmas. Kviešu, miežu, tomātu, zirņu selekcijas shēmas (lekcijas, 2 stundas).
5. Populāciju šķirņu veidošana un uzturēšana. Selekcijas shēmas, kas balstītas uz masu un individuālo izlasi. Rudzu, sarkanā āboliņa, burkānu selekcijas shēmas. Kombinēto krustojumu šķirņu veidošana un uzturēšana (lekcijas, 2 stundas).
6. Hibrīdo šķirņu veidošanas principi un selekcijas shēma. Inbrīdings un heteroze. Hibrīdo šķirņu sēklu iegūšana. Tomātu, gurķu, kukurūzas, rudzu hibrīdo šķirņu selekcija (lekcijas, 2 stundas).
7. Klonu šķirņu veidošana un uzturēšana. Kartupeļu, zemeņu, ābeļu selekcijas shēmas (lekcijas, 2 stundas).
8. Izejmateriāla nozīme augu selekcijā. Mutāciju izmantošana selekcijā. Mutāciju veidi: gēnu, hromosomu, genoma mutācijas. Selekcijas shēma, izmantojot mutācijas (lekcijas, 2 stundas).
9. Poliploīdijas un attālās hibridizācijas pielietošana selekcijā (lekcijas, 2 stundas).
10. Selekcija uz dažādām pazīmēm: ražu, kvalitāti, izturību pret abiotiskajiem, biotiskajiem faktoriem (lekcijas, 2 stundas).
11. Šķirņu reģistrācija. SĪN, AVS tests. Izlases sēklas iegūšana. Ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu reģistrācija (lekcijas, 2 stundas).
12. Kopienas Augu šķirņu biroja (turpmāk – CPVO) šķirnes pārbaudes protokoli un Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (turpmāk – UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijas kviešiem, kartupeļiem, ābelēm, burkāniem (seminārs, praktiskais darbs, 2 stundas).
13. Metodes selekcijas procesa paātrināšanai: audu kultūras, DNS marķieri, ĢMO, CRSPR-Cas9 u.c. (lekcijas, 2 stundas).
14. Selekcijas procesa praktiskā organizācija. Lauka un siltumnīcu izmēģinājumu iekārtošana un aprīkojums. Datu analīze (lekcijas, 2 stundas).
15. Laukaugu īpatnējā selekcija: kviešu, miežu, lauka pupu, rapša u.c. laukaugu sugu selekcijas mērķi, izejmateriāls, šķirņu veidi, svarīgākās pazīmes selekcijā (Seminārs, 2 stundas).
16. Dārzaugu īpatnējā selekcija: gurķu tomātu, kāpostu, ābeļu, bumbieru, zemeņu selekcijas mērķi, izejmateriāls, šķirņu veidi, svarīgākās pazīmes selekcijā (Seminārs, 2 stundas)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens. Studenti tiek pielaisti pie eksāmena kārtošanas, ja ir sekmīgi nokārtotas visas ieskaites, ir iegūta ieskaite par semināru tēmām, kā arī ir nokārtoti un ieskaitīti visi kursā ieplānotie praktiskie darbi.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Studenti veic grupu un/vai individuālos darbus semināru laikā.
Studiju kursa laikā studentiem jāveic literatūras studijas par vismaz vienas sugas īpatnējo selekciju un šķirnes modeli. Apgūtā informācija jāpasniedz referāta un prezentācijas veidā, pēc iepriekšējas vienošanās un atkarībā no studiju kursa tēmas.
Patstāvīgais darbs gatavojoties ieskaitēm, semināriem un eksāmenam.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa galējais novērtējums ir atkarīgs no ieskaišu, un prezentāciju rezultātiem, kā arī gala eksāmena novērtējuma. Eksāmena atzīmes īpatsvars augstāks, salīdzinot ar citu pārbaudes darbu vērtējumu īpatsvaru.
Praktiskie darbi tiek vērtēti gan pēc studentu aktivitātes, iesaistoties praktiskajā darbā un semināros. Praktiskie darbi tiek novērtēti ar ieskaitīts/neieskaitīts.
Pirms eksāmena kārtošanas, jābūt sekmīgi nokārtotiem visiem pārbaudes darbiem un izpildītiem praktisko darbu nosacījumiem.

Obligātā literatūra

1. Caligari P. An Introduction to Plant Breeding. Oxford: Blackwell Publishing. 2009. 209 p. Ir LBTU FB 1 eks.
2. Plant Breeding. J.Brown., P.Caligari, H.Campos. Wiley Blackwell, 2014. 278 p. Nav LBTU FB. Ir LUB.
3. Fruit Breeding. Vol. I: Tree and Tropical Fruit. Ed. by J. Janic and J. Moore. New York etc.: John Wiley and Sons, 1996. 616 p. Ir LBTU FB 1 eks.

Papildliteratūra

1. Dictionary of Plant Breeding. Rolf H.J.Schlegel. CRC Press, 2010. 571 p. [tiešsaiste] [24.09.2019.] Pieejams: https://www.taylorfrancis.com/books/9780429150708
2. Chahal G.S., Gosal S.S. Principles and procedures of plant breeding. Harrow, U.K: Alpha Science International Ltd, 2002. 604. p. Nav liel. b-kās
3. Plant Mutation Breeding and Biotechnology. Q.Y. Shu, B.P.Forster, H.Nakagawa. FAO, 2011. Ir LBTU FB 1 eks.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Plant Breeding. Published by John Wiley and Sons. ISSN (printed): 0179-9541. ISSN (electronic): 1439-0523.
2. Euphytica Published by Springer. ISSN (printed): 0014-2336. ISSN (electronic): 1573-5060. Pieejams LBTU FB abonētajā datubāze SpringerLink http://www.springerlink.com/content/0014-2336/

Piezīmes

Maģistra studiju programmā Lauksaimniecība