Kursa kods Vete4100

Kredītpunkti 3

Dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais auditoriju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
VeterinārmedicīnaPatoloģija727220/03/2013Preklīniskais institūts

Kursa izstrādātāji

author vieslekt.

Inga Pigiņka-Vjačeslavova

Profesionālā augstākā izglītība(līm.)

author vieslekt.

Dace Stankeviča

Profesionālā augstākā izglītība(līm.)

Priekšzināšanas

Vete2013, Mājdzīvnieku anatomija I

Vete2014, Mājdzīvnieku anatomija II

Vete2015, Mājdzīvnieku anatomija III

Vete3040, Speciālā patoloģija I

Vete3041, Speciālā patoloģija II

Vete4034, Citoloģija, histoloģija, embrioloģija II

Vete4035, Citoloģija, histoloģija, embrioloģija I

Vete4036, Vispārīgā patoloģija I

Vete4037, Vispārīgā patoloģija II

Vete6022, Fizioloģija I

Vete6023, Fizioloģija II

Piezīmes

Studiju kurss ir obligāta sastāvdaļa otrā līmeņā profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā "Veterinārmedicīna". Kursu studē Veterinārmedicīnas zinātnes nozares studenti.

Kursa anotācija

Šī praktiskā studiju kursa mērķis ir apmācīt studentus kompetenti, sistemātiski un droši veikt dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas, noņemt paraugus tālākai izmeklēšanai, interpretēt sekcijā atrastās pārmaiņas un rakstiski apkopot informāciju sekciju protokolā. Šīs prasmes tiek iegūtas praktiskajos darbos sekcējot dažādu sugu dzīvniekus. Sekciju gaitā studenti mācās atšķirt patoloģiskās pārmaiņas no postmortālām, izskaidrot pārmaiņu rašanās cēloņus, un noteikt galveno slimības procesu un nāves cēloni. Sekcijās studenti atkārtoti apskata un izmeklē dažādu sugu dzīvnieku orgānus.

Rezultāti

• Zināšanas - studentiem jāpārzina un jāizprot personīgie un vides drošības noteikumi, sekciju tehnika, orgānu apskates principi un pārmaiņu veidi
• Prasmes - studentiem jāprot tehniski pareizi, droši un patstāvīgi veikt patologanatomiskā sekcija dažādu sugu dzīvniekiem; jāatpazīst un jāapraksta dažādu audu pārmaiņu veidi; jāprot izvēlēties un noņemt piemērotus paraugus tālākiem diagnostiskiem testiem un jāprot veterinārmedicīnas literatūrā atlasīt, apkopot un analizēt informāciju, kas attiecās uz konkrētiem sekciju gadījumiem].

• Kompetence - studentiem ir jāprot patoloģiskās pārmaiņas noformulēt morfoloģiskajās diagnozēs, kā arī izskaidrot to rašanos, ņemot vērā klīnisko informāciju un līķa postmortālo stāvokli. Studentiem ir patstāvīgi, izmantojot literatūrā pieejamo informāciju, jāveic sekcijas gadījumu analīze, izdarot secinājumus par patoloģisko pārmaiņu patoģenēzi un nāves cēloni.

Kursa plāns

1 Teorētiskā nodarbība par patologanatomisko sekciju tehniku, drošības noteikumi sekcijās un sekcijas protokolu sastādīšana
2 Dzīvnieku patologanatomisko sekciju tehnika, drošības noteikumi sekcijās; demonstrācijas tehnika
3 Suņu, kaķu līķu sekcijas
4 Suņu, kaķu līķu sekcijas
5 Suņu, kaķu līķu sekcijas
6 Mikroskopisko preparātu analīze, protokolu aizstāvēšana, diskusijas un teorija par atgremotāju biežāk sastopamām slimībām
7 Atgremotāju un suņu, kaķu līķu sekcijas
8 Atgremotāju un suņu, kaķu līķu sekcijas
9 Atgremotāju un suņu, kaķu līķu sekcijas
10 Mikroskopisko preparātu analīze, protokola aizstāvēšana, diskusijas un teorija par cūku biežāk sastopamām slimībām
11 Cūku līķu sekcijas
12 Cūku līķu sekcijas
13 Cūku līķu sekcijas
14 Pārbaudes sekcija
15 Mikroskopisko preparātu analīze, protokolu aizstāvēšana, diskusijas
16 Studentu kursa darbu prezentācijas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Praktisko darbu apmeklējums ir obligāts - 100%, jāuzraksta un jāiesniedz kursa darbu ar mutisku prezentāciju, jāizsecē vismaz 3 dažādu dzīvnieku sugas, jāuzraksta un jāiesniedz vismaz divu sekciju protokolus ar mutisku prezentāciju, jāveic dzīvnieka līķa pārbaudes sekciju. gala pārbaudījums - ieskaite ar atzīmi.

Mācību pamatliteratūra

1. Zachary J. F., McGavin M. D. Pathological basis of veterinary disease. 5th ed. USA: Elsevier, 2012.
2. McGavin M. D., Zachary J. F. Pathological basis of veterinary disease. 4th ed. USA: Elsevier, 2006.
3.Color atlas of veterinary pathology. T. Van der Ingh, G. Grinwis , I. Van der Gaag , J. Koeman , J. Van der Linde-Sipman , J. Van der Lugt , J. Van Dijk , E. Gruys , J. Mouwen. 2nd ed. USA: Saunders, 2006.
4. Cheville N. F. An introduction to veterinary pathology. 3rd ed. USA: Iowa State University Press, 2006.

Papildliteratūra

John King „Necropsy show and tell” [tiešsaiste] [skatīts 23.11.2015.]. Pieejams: http://w3.vet.cornell.edu/nst/
2. U of Pennsylvannia. Veterinārmedicīnas koledžas veterinārās patoloģijas elektroniskais mācību materiāls Pieejams:
3. ASV Veterinārās koledžas (U of Georgia) veterināro studentu sagatavoti slimību apraksti veterinārās klīniskās patoloģijas rotācijas ietvaros Pieejams:

Periodika un citi informācijas avoti

1. Veterinary pathology (journal), published by American College of Veterinary Pathologists. ISSN: 0300-9858
2. Journal of Veterinary Internal Medicine. ISSN: 1939-1676
3. Veterinārais Žurnāls (Latvijas Veterinārārstu biedrības informatīvais biļetens). ISSN: 1407-0065