Kursa kods PārZ5025

Kredītpunkti 3

Pārtikas aromāti

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais stundu skaits kursāLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsLaboratorijas darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
Citas inženierzinātnes un tehnoloģijas, tai skaitā pārtikas un dzērienu tehnoloģijasPārtikas produktu kvalitātes482082019/02/2014Pārtikas tehnoloģijas katedra

Kursa izstrādātāji

author doc.

Zanda Krūma

Inženierzinātņu doktors pārtikas zinātnē

author doc.

Mārtiņš Šabovics

Inženierzinātņu doktors pārtikas zinātnē

Priekšzināšanas

Ķīmi6001, Pārtikas produktu analīžu fizikāli-ķīmiskās metodes

Papildliteratūra

1. Kruma Z., Kreicbergs V. Garšaugu ēteriskās eļļas. Jelgava: LLU, 2009. 68 lpp
2. Flavor, fragrance and odor analysis. Edited by Ray Marsili. Marcel Dekker, USA, 2002. Pieejama CRCnet 2011.g. http://www.crcnetbase.com/isbn/978-1-4398-4673-52.
3. Cheese: chemistry, physics and microbiology. Edited by Patrick F.Fox et al. Amsterdam: Elsevier Academic Press, 2004. Vol.1. and 2.
4. Handbook of essential oils : science, technology, and applications / K. Hüsnü Can Baser, Gerhard Buchbauer. CRC Press Taylor & Francis Group, USA, 2010, p. 736 p. Tiešsaiste http://ttngmai.files.wordpress.com/2012/09/handbookofessentionaloil.pdf

Periodika un citi informācijas avoti

1. Food Chemistry. Published by Elsevier. ISSN: 0308-8146. Pilnas publikācijas Science Direct datubāzē.
2. LWT - Food Science and Technology. Published by Elsevier Science. ISSN (printed): 0023-6438. ISSN (electronic): 1096-1127. Pilnas publikācijas Science Direct datubāzē.
3. Phytochemistry. Published by Elsevier Science. ISSN 0031-9422. Pieejams LLU FB datubāzē Science Direct datubāzē http://www.sciencedirect.com/science/journal/00319422

Piezīmes

Pārtikas zinātne, maģistra studiju programma

Kursa anotācija

Studiju kursā maģistranti iegūst zināšanas par pārtikas aromātveidojošo vielu iedalījumu, veidošanos un nozīmi. Iegūst zināšanas par nozīmīgākām analītiskām metodēm aromātveidojošo vielu ekstrakcijā un identificēšanā. Iepazīstas ar aromātveidojošām vielām garšaugos, augļos, dārzeņos, graudaugos, piena, gaļas un zivju produktos. Prasmes izvērtēt aromātveidojošo vielu izmaiņas dažādu tehnoloģisko procesu (saldēšana, kaltēšana, rūgšana, cepšana) rezultātā, kā iepazīstas ar jaunākiem zinātniskajās datu bāzēs pieejamajiem pētījumiem par aromātveidojošām vielām.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

1. Pārzina pārtikas aromātveidojošo vielu iedalījumu, veidošanos, nozīmi, nozīmīgākās analītiskās metodes – 1.kontroldarbs, praktiskie darbi
2. Pārzina svarīgākās pārtikas produktu aromātveidojošās vielas un to izmaiņas tehnoloģisko procesu laikā – 2.kontroldarbs, praktiskie darbi,
3. Spēj analizēt un izskaidrot aromātveidojošo vielu identificēšanas metodes un interpretēt to rezultātus – praktiskie darbi.
4. Spēj analizēt dažādu pārtikas produktu aromātveidojošo vielu veidošanos - laboratorijas darbi.
5. Spēj vērtēt un analizēt pārtikas produkta aromātvielu izmaiņas dažādu faktoru ietekmē un spēj izvēlēties atbilstošus tehnoloģiskos procesus, pārtikas produktu aromāta pilnveidošanai – patstāvīgais darbs

Kursa plāns

1. Aromātveidojošās vielas pārtikā, to raksturojums. Sintētiskie aromatizētāji , to izmantošanas veidi (Lekcija – 2; praktiskie darbi – 1)
2. Aromāta izdalīšanās no pārtikas produktiem, to ietekmējošie faktori. Nevēlamie aromāti, to veidošanās (Lekcija – 1; praktiskie darbi – 1).
3 Aromātveidojošo vielu ekstrakcijas metožu raksturojums (Lekcija – 1; praktiskie darbi – 1).
4 Aromātveidojošo vielu analīzes un identifikācijas metodes. Olfaktometrija (Lekcija – 1; praktiskie darbi – 2).
5 Aromātveidojošās vielas garšvielās un garšaugos, to veidošanās, nozīme un īpašības. (Lekcija – 1; praktiskie darbi – 1)
6 Ēteriskās eļļas, hidrosoli, to izdalīšanas metodes un pielietojums pārtikā. (Lekcija – 1; laboratorijas darbi – 3)
7 Aromātveidojošās vielas augļos un dārzeņos. (Lekcija – 1; laboratorijas darbi – 2)
8 Aromātveidojošo vielu izmaiņas augļu un dārzeņu pārstrādes procesos (kaltēšana, saldēšana). (Lekcija – 2; laboratorijas darbi – 2)
9 Aromāta veidošanās spirta rūgšanas procesos alus, vīna un sidra gatavošanā (Lekcija – 2; laboratorijas darbi – 3).
10 Aromātveidojošo vielu izmaiņas alkoholisko dzērienu uzglabāšanas procesu ietekmē (Lekcija – 1; laboratorijas darbi – 2).
11 Aromātveidojošās vielas graudos un to izmaiņas mīklas rūgšanas procesā (Lekcija – 1).
12 Maizes cepšanas procesā veidojošos aromātveidojošo vielu raksturojums (Lekcija – 1; laboratorijas darbi – 3).
13 Aromātveidojošās vielas piena produktos, to izmaiņas rūgšanas procesu rezultātā (Lekcija – 1).
14 Aromātveidojošās vielas siera gatavošanas un nogatavināšanas procesā (Lekcija – 1; laboratorijas darbi – 2).
15 Aromātveidojošās vielas gaļas un zivju produktos, un to izmaiņas fermentācijas procesu ietekmē (Lekcija – 2; laboratorijas darbi – 3).
16 Jaunākie pētījumi par aromātveidojošām vielām pārtikā (pēdējo gadu datu bāzēs publicēto publikāciju pārskats) (Lekcija – 1; praktiskie darbi – 2).

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Apmeklēti praktiskie darbi, izstrādāti laboratrijas darbi, sekmīgi uzrakstīti divi kontroldarbi, izstrādāts un prezentēts patstāvīgais darbs

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgā darba izstrādei studenti izvēlas produktu, kuram analizēs izmaiņas tehnoloģiskā procesa ietekmē. Sākotnēji tiek veikts teorētiskais pētījums izvērtējot jaunāko zinātnisko literatūru, pēc tam tik veikta analītisko metožu izvēle, un eksperimentālās daļas izstrāde analizējot aromātvielas izmantojot gāzu hromarogrāfu un pēc izvēlētā produkta un nepieciešamības izmantojot arī citas analītiskās vai sensorās pētījumu metodes. Noslēgumā tiek izstrādāts rakstisks darbs, kurš tiek iesniegts, kā arī prezentēts.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa eksāmena vērtējumu aprēķina kā vidējo aritmētisko ņemot vērā 3 vērtējumus: divu kontroldarbu vērtējumi, un patstāvīgā darba rakstiskās daļas kvalitātes un prezentācijas (atbildes uz jautājumiem)
Patstāvīgā darba vērtējumu veido rakstiskā daļa 70%; un tā prezentācija 30%)

Pamatliteratūra

1. Flavour in food. Edited by Andrée Voilley and Patrick Etiévant. Cambridge: Woodhead Publishing; Boca Raton ; CRC Press, 2006. 451 p.
2. Flavor chemistry and technology. 2nd ed. by Gary Reineccius. CRC Press Taylor & Francis Group, USA, 2006. 465 p. Pieejama CRCnet http://www.crcnetbase.com/isbn/978-1-56676-933-4
3. Kūka P. Pārtikas produktu analīžu fizikāli ķīmiskās metodes. Jelgava: LLU, 2008. 174 lpp.
4. Fenaroli’s handbook of flavor ingredients [elektroniskais resurss] / George A. Burdock. CRC Press/Taylor & Francis Group, c2010. 2135 p.