Kursa kods MežZ6014

Kredītpunkti 3

Jaunaudžu apsaimniekošanas riska vadība

Zinātnes nozareLauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātne

Zinātnes apakšnozareMeža ekoloģija un mežkopība

Kopējais stundu skaits kursā120

Lekciju stundu skaits16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits16

Laboratorijas darbu stundu skaits16

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits72

Kursa apstiprinājuma datums24.02.2015

Atbildīgā struktūrvienībaMežkopības katedra

Kursa izstrādātājs

author prof.

Olga Miezīte

Dr. silv.

Priekšzināšanas

MežZ5035, Meža ģeogrāfija

MežZ5036, Meža ekoloģija

Kursa anotācija

Maģistranti studiju kursā apgūst jēdzienus, kas saistīti ar meža apsaimniekošanas riska vadību, kā arī jaunaudžu apsaimniekošanas riska faktoru (abiotiskie, biotiskie un antropogēnie) klasifikāciju; jaunaudžu veselības stāvokļa novērtēšanas metodiku un apsaimniekošanas riska dažādu faktoru vadību.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Pārzina dažādus jaunaudžu vecumā apsaimniekošanas riska faktorus, kā arī prot raksturot un klasificēt to bojājumus (1.-6. lekc.., 8 h pr.d. un 10 h lab.d.).
Rakstveida 1. pārbaudes darbs. Jaunaudžu riska faktoru veidi, to atpazīšana un ietekme uz jaunaudžu apsaimniekošanu (apraksts jāveic par 5 bojājumu veidiem, tos aprakstot un klasificējot) 1. kontr.
Spēj noteikt un izvērtēt apsaimniekošanas riska faktoru esamību jaunaudzēs, pielietojot jaunaudžu veselības stāvokļa izvērtēšanas metodiku. Spēj būt kompetenti lēmumu pieņemšanā par riska faktora ierobežošanu vai pilnīgu novēršanu (8.-15. h lekc., 8 h pr.d. un 6 h lab.d.).
Rakstveida 2. pārbaudes darbs.
Jaunaudžu veselības stāvokļa matemātiskā izvērtēšana un lēmumu pieņemšana riska faktoru turpmākā vadībā (2 varianti, katram dots viens parauglaukums ar dendrometriskajiem mērījumiem un uzskaites datiem par sastopamajiem riska faktoru bojājumiem, to izvērtējumu ballēs) 2. kontr. (1 h).

Kursa saturs(kalendārs)

Lekcijas (16 h)
1. Klimata globālo izmaiņu ietekme uz mežaudžu produktivitāti (1 h).
2. Risks – zaudējumi, aspekti, vadība. Mežaudžu apsaimniekošanas riska faktoru klasifikācija (2 h).
3. Jaunaudžu apsaimniekošanas riska faktoru apzināšana (1 h).
4. Abiotiskie riska faktori, to raksturojums, ietekme uz jaunaudžu apsaimniekošanu un vadība (2 h).
5. Biotiskie riska faktori, to raksturojums, ietekme uz jaunaudžu apsaimniekošanu un vadība (4 h).
6. Antropogēnie riska faktori, to raksturojums, ietekme uz jaunaudžu apsaimniekošanu un vadība (1 h).
7. Jaunaudžu riska faktoru veidi, to atpazīšana un ietekme uz jaunaudžu apsaimniekošanu, 1.kontr. (1 h).
8. Abiotisko, biotisko un antropogēno faktoru bojājumu izvērtēšana. Koku vainagu bojājumu novērtēšanas kritēriji (1 h).
9. Jaunaudžu riska faktoru uzskaite un bojājumu izvērtēšana (1 h).
10. Jaunaudžu apsaimniekošanas riska ietekmes faktoru raksturojošie lielumi (1 h).
11. Jaunaudžu veselības stāvokļa matemātiskā izvērtēšana un riska faktoru vadība, 2. kontr. (1 h).

Praktiskie darbi un semināri (16 h)
Praktiskie darbi jāveic grupās (3-4). Katra darba grupa sagatavo atskaiti par riska faktoriem un prezentē par 4 meža nogabalu dendrometriskajiem mērījumiem un riska faktoriem, to vadību un bojājumu sastopamības un intensitātes izvērtēšanu ballēs (15 min. un diskusija 3-5 min.) (8 h).

Mācību ekskursija uz Jelgavas meža novada zinātniskajiem parauglaukumiem. To apsekošana, bojājumu novērtēšana ballēs un veselības stāvokļa izvērtēšana, izmantojot novērtēšanas kritērijus, lēmumu pieņemšana par veselības stāvokli jaunaudzē un turpmākie pasākumi ekosistēmu apsaimniekošanā (8 h).

Laboratorijas darbi (16 h)
(darbs grupās)
1. Dažādu koku sugu entomoloģiskie bojājumi (doti sēklu, skuju, lapu, pumpuru, dzinumu, zaru un stumbru bojājumu paraugi, tie jāatpazīst un jāraksturo atbilstoši metodiskajiem norādījumiem (pieejami e-studijās), izmantojot grāmatas, attēlus, prezentācijas) (5 h), iesk. ar atzīmi – katrai grupai, jāatpazīst un jānosauc riska faktora bojājuma veidi un to ietekme uz koku sugu un dažādu jaunaudžu ekosistēmām (diskusijas auditorijā ~ 20 min.).
2. Dažādu koku sugu fitopatoloģiskie bojājumi (doti sēklu, skuju, lapu, pumpuru, dzinumu, zaru un stumbru bojājumu paraugi, tie jāatpazīst un jāraksturo atbilstoši metodiskajiem norādījumiem (pieejami e-studijās), izmantojot grāmatas, attēlus, prezentācijas) (5 h), iesk. ar atzīmi (diskusijas auditorijā ~ 20 min.) – katrai grupai, jāatpazīst un jānosauc bojājuma veidi un to ietekme uz valdošo koku sugu un dažādu jaunaudžu ekosistēmām.
3. Dažādu abiotisko un biotisko faktoru iespējamie bojājumi noteiktas(u) koku sugas(u) jaunaudzēs, to mazināšanas vai novēršanas preventīvie pasākumi dažādas(u) koku sugas(u) mežaudžu tipos (mežaudžu plāns, inventarizācijas dati (6 h), iesk. ar atzīmi – katra grupa iepazīstina auditoriju ar pieņemtajiem lēmumiem atkarībā no riska faktora (diskusijas auditorijā ~ 20 min.).

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursā nokavēto nodarbību skaits nedrīkst pārsniegt 10% no visu paredzēto nodarbību skaita. Jābūt sekmīgi uzrakstītiem diviem kontroldarbiem: 1. – “Jaunaudžu riska faktoru veidi, to atpazīšana un ietekme uz jaunaudžu apsaimniekošanu” un 2. – “Jaunaudžu veselības stāvokļa matemātiskā izvērtēšana un riska faktoru vadība”.
Jāpiedalās mācību semināros, katrs maģistrants sagatavo patstāvīgi vienu prezentāciju par noteikta(u) riska faktora(u) sastopamību Latvijas jaunaudzēs un to vadību, prezentējot auditorijā 10-12 min., ~5 min. diskusija.
Praktiskie darbi jāveic grupās (3-4). Katra darba grupa sagatavo 4 uzmērīto mežaudžu dendrometriskos rādītājus un dažādu sastopamo riska faktoru bojājumu izvērtējumu ballēs. Darba grupas darba uzdevums – jaunaudžu veselības stāvokļa izvērtējums un to ietekme uz dendrometriskiem rādītājiem un prezentācija (15 min. un diskusija 3-5 min.).
Maģistrants var izvēlēties rakstīt abus kontroldarbus vai piedalīties ikgadējā starptautiskajā konferencē “Students ceļā uz zinātni” Students on their Way to Science http://sws.llu.lv/ ar orālo referātu (vai citā konferencē).
Konferences kopsavilkums un referāts jāatbilst 1., 2. kontroldarbu tēmai (angļu valodā). Kopsavilkums jāsagatavo atbilstoši konferences prasībām un jāuzstājas ar orālo prezentāciju (angļu valodā).
Uzrādot kopsavilkuma publikāciju un sertifikātu par piedalīšanos konferencē, maģistrants iegūst kursa vērtējumu izcili, nerakstot kontroldarbus.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgi jāiepazīstas ar pieejamajām jaunākajām aktualitātēm par jaunaudžu riska faktoru vadību.
Patstāvīgi jāturpina lekcijās un praktiskajos darbos iegūtās informācijas papildināšana, izmantojot studiju programmā un prezentācijās norādīto pamatliteratūru, papildliteratūru un internetā pieejamos zinātniskos resursus.
Patstāvīgi jāstrādā, lai sagatavotos 2 kontroldarbiem un katra darba grupa uzrakstītu atskaiti, sagatavot prezentāciju (~15 min., diskusija ~5 min.) par 4 jaunaudžu dotajiem nogabalu veselības datiem. Jāpiedalās semināros un katram jāsagatavo viena prezentācija par kādu(iem) no riska faktoriem un to vadību (10-12 min., ~5 min. diskusija).

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Zināšanu, prasmju un kompetences vērtēšana notiek 10 ballu skalā.
Mutiska un rakstveida atbilde ir sekmīga, ja vismaz 50% no jautājumiem atbildēti pareizi.
Gala vērtējums veidojas no studiju kursa divu kontroldarbu, laboratorijas un praktisko darbu (atskaites un prezentācijas), semināra prezentācijas vidējā vērtējuma.

Pamatliteratūra

1. Riski lauksaimniecībā un privātajā mežsaimniecībā. Monogrāfija. LLU, RTU, DITF. Sast. K. Špoģis. Jelgava: LLU, 2005. 657 lpp.
2. Dreimanis A. Mežsaimniecības pamati. Mācību līdzeklis LLU Meža fakultātes studentiem un nozares speciālistiem, A/S LVM, Jelgava: LLU Meža fakultāte, Studentu biedrība "Šalkone". 2016. 219 lpp.
3. Miezīte O. Meža aizsardzība. 2. daļa Meža fitopatoloģija. Mācību līdzeklis LLU Meža fakultātes studentiem un nozares speciālistiem, A/S LVM, Jelgava: LLU Meža fakultāte, Studentu biedrība "Šalkone". 2017. 173 lpp.
4. Miezīte O. Meža aizsardzība un apsardzība. 1. daļa Meža entomoloģija. Mācību līdzeklis LLU Meža fakultātes studentiem un nozares speciālistiem, A/S LVM, Jelgava: LLU Meža fakultāte, Studentu biedrība "Šalkone". 2015. 163 lpp.
5. Jaunaudžu veselības stāvokļa analīze. ERAF projekta "Meža resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma" pārskats [tiešsaiste]. O.Miezīte, I.Šmits, A.Indriksons u.c. 2013. [Skatīts 21.10.2016.]. Pieejams: http://maplas.mf.llu.lv/programs/ERAF_Projekta_atskaite_1.3.pdf.
6. Mežsaimniecības risku vadības sistēmas programmas prototipa izstrāde. ERAF projekta "Meža resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma" pārskats [tiešsaiste]. I.Liepa, I.Straupe, O.Miezīte u.c. 2013. [Skatīts 21.10.2016.]. Pieejams: http://maplas.mf.llu.lv/programs.html.
7. Zālītis P. Mežkopības priekšnosacījumi. Rīga: LVMI "Silava", 2006. 218 lpp.

Papildliteratūra

1. Meža enciklopēdija. – Rīga: Zelta Grauds, 2003. – 367 lpp.
2. Liepa, I., Miezīte, O., Luguza, S., Šulcs, V., Straupe, I., Indriksons, A., Dreimanis, A., Saveļjevs, A., Drēska, A., Sarmulis, Z., Dubrovskis, D. (2014) Meža tipoloģija. A/S "Latvijas valsts meži", Studentu bierība "Šalkone". 118 lpp.
3. Zālītis, P., Jansons, J. (2013) Latvijas meža tipoloģija un tās sākotne. DU Akadēmiskais apgāds "Saule".167 lpp.

Periodika un citi informācijas avoti

Mežzinātne ISSN 1407-270X.
http://www.silava.lv/Mezzinatne/mezintne.aspx
Baltic Forestry ISSN 1392-1355
https://www.balticforestry.mi.lt/bf/ index.php? option=com_content&view= featured&Itemid=101

Piezīmes

Akadēmiskās izglītības maģistra studiju programmā "Mežzinātne" obligātais studiju kurss IV semestrī