Kursa kods PedaD041
Kredītpunkti 6
Zinātnes nozarePedagoģija (nav zn)
Kopējais stundu skaits kursā162
Lekciju stundu skaits24
Semināru un praktisko darbu stundu skaits40
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits98
Atbildīgā struktūrvienībaMehānikas un dizaina institūts
Dr. paed.
ValoD001, Svešvalodas speckurss - angļu valoda
ValoD002, Svešvalodas speckurss - vācu valoda
Studiju kursā doktorantiem pilnveidojas sistēmiska izpratne par izglītības pētījumu metodoloģiju un tās attīstības tendencēm. Doktoranti analizē un izvērtē atziņas par pētījumu metodiku, diskutē par tām semināros, izstrādā un prezentē konkrēta pētījuma metodiku un sagatavo publicēšanai pētījumu rezultātus. Iegūst zināšanas, prasmes un kompetenci, kas nepieciešama izglītības problēmu doktora līmeņa pētījumu plānošanai, īstenošanai, pētījumos iegūto datu apstrādei, interpretācijai, izvērtēšanai, aprobācijai un publicēšanai, kā arī bakalaura un maģistra līmeņa pētījumu vadīšanai.
• Zināšanas: pārzina un izprot izglītības problēmu teorētisko un empīrisko pētījumu metodoloģiju, tās aktuālākās atziņas, zinātnes valodu un informācijas meklēšanas iespējas, pārvalda mūsdienu pētniecības metodes izglītības zinātņu un ar tām saistītās jomās.
• Prasmes: spēj apzināt, izvēlēties, adaptēt un izstrādāt izglītības pētījumu metodes, kritiski tās izvērtēt un izmantot, aprobēt pētījumu rezultātus referātos, starptautiska līmeņa publikācijās un praksē; spēj īstenot patstāvīgas pētījumu metodoloģijas studijas; spēj pielietot teorijas, atklājumus, metodes un izglītības pētījumu metodoloģijas problēmu risināšanas prasmes, lai ierosinātu un veiktu pētījumus profesionālās darbības jomā, kā arī vadītu bakalaura un maģistra līmeņu pētījumus.
• Kompetence: spēj sadarbībā ar vadītāju izstrādāt un īstenot doktora līmeņa pētījumu metodiku, atbildīgi vadīt un kritiski izvērtēt bakalaura un maģistra līmeņa pētījumu un zinātnisko, t. sk. starptautisko projektu, metodikas izstrādāšanu un īstenošanu.
1. Izglītības pētījumu virzieni. Ekoloģiskā pieeja to plānošanā un īstenošanā.
2. Pētījuma dizains un pētījuma plānošana. Pētījuma objekts, priekšmets, mērķis, hipotēze, jautājumi, uzdevumi, utt.
3. Zinātnes valoda, terminoloģija, semiotika. Pētījumu ētika.
4. Pētījumu metodoloģijas filozofiskie aspekti, paradigmas un to maiņas tendences.
5. Teorētiskie un empīriskie pētījumi, to attīstības tendences.
6. Kvantitatīvo un kvalitatīvo pētījumu stratēģija un metodoloģiskā robeža.
7. Empīrisko pētījumu metodes, to izvēle, izvērtēšana, adaptācija, izstrādāšana un izvērtēšana.
8. Mērīšanas teorija. Mērījuma līmeņi, skalas.
9. Datu sadalījumi. Parametriskās un neparametriskās metodes, to izmantošanas pieredzes kritisks izvērtējums.
10. Aprakstošā statistika. Datu grafiskās attēlošanas veidu atbilstība datu ieguves, veidiem, tās kritisks izvērtējums.
11. Statistiskās hipotēzes un secinošās statistikas.
12. Eksperimentu veidi, plāni. Zinātniskais stiprums.
13. Ekspertu metodes un hierarhiju analīze.
14. IKT izmantošana pētījumos, e-pētījumi.
15. Zinātnisko pētījumu projekti. Bakalauru un maģistru darbu vadīšana.
16. Pētījuma kvalitātes kritēriji. Publikāciju un pētniecisko darbu sagatavošana, recenzēšana un aizstāvēšana.
Lekciju apmeklējums un uzstāšanās semināros; rakstiska ieskaite, uzrādot izstrādātu pētījuma metodiku un publicēšanai sagatavotus pētījuma rezultātus.
Studējošo patstāvīgais darbs ietver individuālu un/vai sadarbības grupu darbu, kuru ietvaros tiek izstrādāta pētījuma metodika, veikta pētījuma rezultātu sagatavošana aprobācijai un publicēšanai. Kurss noslēdzas ar individuālu prezentācijas izstrādi.
Apkopojošās ieskaites atzīmi veido studentu aktivitātes nodarbībās, patstāvīgā darba un prezentācijas kumulatīvie procenti.
Tiek vērtēts: aktivitāte nodarbībās (10%), patstāvīgais darbs
semestra laikā (40%), pētījuma plāna un analītiski
kritiska literatūras apskata prezentācija (50%).
Zināšanu vērtēšana notiek 10 ballu sistēmā.
1. Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētniecība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 261 lpp. 2. Cohen L., Manion L., Morrison K. Research Methods in Education. London; New York: Routledge, 2011. 638 p. 3. Trimer J. Writing with a Purpose. Houghton Mifflin School, 2009. 610 p. 4. Raščevska M. Psiholoģisko testu un aptauju konstruēšana un adaptācija. Rīga, 2005. 281 lpp.
1. American Psychological Association. Using American Psychological Association (APA) Format. Updated to 5th Edition. 2010. Purdue University Online Writing Lab. Available: http://owl.english.purdue.edu/handouts/research/r_apa.html. 2. Paura L., Arhipova I. Neparametriskās metodes. SPSS datorprogramma. Jelgava: LLU, 2002. 134 lpp. 3. Briede B., Pēks L. Ekoloģiskā pieeja izglītībā. Jelgava: LLU, 2011. 160 lpp. (CD formātā). Sērija „Izglītības ekoloģija”. 4. Katane I. No ekoloģiskās paradigmas līdz vides modelim izglītības pētniecībā. Jelgava: LLU, 2007. Sērija „Izglītības ekoloģija”. 5. Pētniecība: teorija un prakse. K. Mārtinsones, A. Piperes, D. Kamerādes zin. redakcijā. Rīga: RaKa, 2016. 546 lpp.
1. Higher Education. The International Journal of Higher Education Research. Print ISSN: 0018-1560. Online ISSN: 1573-174X 2. Journal of Further and Higher Education. Print ISSN: 0309-877X, Online ISSN: 1469-9486 3. Journal of Teacher Education for Sustainability. Institute of sustainable Education Daugavpils University. Print ISSN: 1691-4147 Online ISSN: 1691-5534
Obligātais kurss TF Pedagoģijas doktora studiju programmā 1. kursa 2. semestrī pilna un nepilna laika studijās.