Statuss(Aktīvs) | Izdruka | Arhīvs(0) | Studiju plāns Vecais plāns | Kursu katalogs | Vēsture |
Kursa nosaukums | Mājdzīvnieku anatomija I |
Kursa kods | Vete2013 |
Zinātnes nozare | Veterinārmedicīna zinātne |
Zinātnes apakšnozare | Morfoloģija |
Kredītpunkti (ECTS) | 4.5 |
Kopējais stundu skaits kursā | 121.5 |
Lekciju stundu skaits | 16 |
Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 44 |
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 60 |
Kursa apstiprinājuma datums | 20/04/2011 |
Atbildīgā struktūrvienība | Preklīniskais institūts |
Kursa izstrādātājs(-i) | |
Dr. med. vet., Lauma Mancēviča Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības(līm.), pasn. Anete Freiberga |
|
Priekšzināšanas Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas |
|
Kursa anotācija | |
Anatomija ir visu bioloģisko zinātņu bāze. Mājdzīvnieku anatomija ir zinātne par mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi saistībā ar attīstību, sugu īpatnībām, funkcionālajām norisēm un produktivitāti. Tā ir cieši saistīta ar šūnu bioloģiju, histoloģiju, mikroskopisko anatomiju un fizioloģiju. Mājdzīvnieku anatomijas zināšanas tiek izmantotas veterinārmedicīnas klīnisko disciplīnu apgūšanai. | |
Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
Zināšanas- studējošais spēj aprakstīt un izskaidrot mājdzīvnieku orgānu sistēmu un aparātu anatomisko uzbūvi – 8 kolokviji.
Prasmes- studējošais praktiski spēj identificēt zirgu, atgremotāju, cūku, gaļēdāju dažādus organisma audus un tos aprakstīt. Prasmes tiek iegūtas un vērtētas praktiskajos darbos, studiju materiāla gatavošanas procesā, un atbildot kolokvijus, izmantojot mācību materiālu. Kompetence- spēja analizēt, salīdzināt un izvērtēt mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi, tās īpatnības dažādu sugu dzīvniekiem, pielietojot to klīniskajā praksē. Kompetences tiek vērtētas praktiskajos darbos ar 8 mutiskiem kolokvijiem pie mācību materiāla. |
|
Kursa saturs(kalendārs) | |
16 stundas lekcijas un 44 stundas praktiskie darbi (60 akadēmiskās stundas):
Lekcijas: Ievads. Anatomijas vēsture. - 1 stunda Organisma vispārējās uzbūves likumības. Anatomijas pētīšanas metodes. - 1 stunda Skeleta raksturojums, uzbūves principi, filo- un ontoģenēze. - 1 stunda Kaula kā orgāna uzbūve, kaula attīstība. - 1 stunda Mugurkaulāja morfofunkcionālais raksturojums. - 1 stunda Kāju skelets, tā morfofunkcionālais raksturojums. - 1 stunda Priekškājas un pakaļkājas kaulu sugu uzbūves īpatnības. – 1 stunda Galvas skelets, sugu īpatnības galvas kausa kaulu uzbūvē. – 1.stunda Kaulu savienojumu veidi, to filo- un ontoģenēze. - 1 stunda Locītavu uzbūve, to morfofunkcionālais raksturojums un klasifikācija. - 1 stundas Kāju locītavas. – 1 stunda Muskuļu filo- un ontoģenēze. Muskulis kā orgāns. Muskuļu tipi. - 1 stunda Muskuļu klasifikācija, muskuļu palīgaparāti. – 1 stunda Kāju muskuļi, to sugu īpatnības. – 1 stunda Vidukļa muskuļi, to klasifikācija. – 1 stunda Galvas muskuļi, to klasifikācija. – 1 stunda Praktiskie darbi: 1. Mugurkaulājs –8 stundas (1.kolokvijs) 2. Priekškājas skelets – 6 stundas (2.kolokvijs) 3. Pakaļkājas skelets – 5 stundas (3.kolokvijs) 4. Galvaskauss – 5 stundas (4.kolokvijs) 5. Priekškājas locītavas, saites, muskuļi – 5 stundas (5.kolokvijs) 6. Pakaļkājas locītavas, saites, muskuļi – 6 stundas (6.kolokvijs) 7. Vidukļa locītavas, saites, muskuļi - 6 stundas praktiskie darbi (7.kolokvijs) 8. Galvas locītavas, saites, muskuļi - 3 stundas praktiskie darbi (8.kolokvijs) |
|
Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
Sekmīgi nokārtoti 8 kolokviji un eksāmens. Lekciju un praktisko
darbu neattaisnoti kavējumi nav vairāk kā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma. Ja eksāmens nav nokārtots pirmo 4 nedēļu laikā, kopš studiju kursa Mājdzīvnieku anatomija II sākuma un/vai neattaisnotie kavējumi ir vairāk nekā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma, tad studiju kurss ir jāapgūst no jauna nākamajā studiju gadā, ievērojot studiju kursa plānu. |
|
Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
Mājas darbu uzdevumus novērtē saskaņā ar praktiskajos darbos noteiktajiem uzdevumiem. Studenti patstāvīgi apgūst un nostiprina savas zināšanas mājdzīvnieku anatomisko struktūru uzbūvē un mājdzīvnieku sugu anatomiskajās atšķirībās. Patstāvīgi apgūst jauno anatomisko terminoloģiju, sekojot kursa plāna saturam. | |
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
Kolokviji tiek vērtēti pēc 10 ballu vērtēšanas skalas, ieskaitīts vērtējums ir no 4-10 ballēm. Kolokvija novērtēšana ir atkarīga no praktisko un teorētisko zināšanu izklāsta. Kolokviju atbildēšana notiek secīgi pēc kursa plāna pie mācību materiāla.
Katrs kolokvija slapjais materāls tiek uzglabāts 30 dienas no tā izgatavošanas brīža. FORCE MAJURE Notikumi, kas ir ārpus kontroles (ugunsgrēki, plūdi, nemieri, karš vai cita līdzīga situācija), kas aizkavē, traucē vai apgrūtina noteikto saistību izpildi tiek ņemti vērā, un kolokvijus students drīkst atbildēt attālināti bez mācību materiāla klātbūtnes. |
|
Obligātā literatūra | |
1. Brūveris Z., Baumane S., Dūrītis I. Mājdzīvnieku praktiskā anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds, 2018. 2. Brūveris Z. Mājdzīvnieku anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds, 2007. 3. König H.E., Lieblich H.G. Veterinary Anatomy of Domestic Mammals. 6th edition. Germany: Schattauer, 2014. 4. Done S.H., Goody P.C., Stickland N.C. Color Atlas of Veterinary Anatomy. Vol. 3. The Dog and Cat. Philadelphia: Elsevier Helt, 2007. 5. Dyce K.M., Sack W.O., Wensing C.J. Textbook of veterinary anatomy. 4th edition. Philadelphia: W.B. Saunders company, 2010. 6. World Association of Veterinary Anatomists. Nomina Anatomica Veterinaria. 6th edition. 2017. Pieejams: from www.wava-amav.org | |
Papildliteratūra | |
1. Brūveris Z., Baumane S. Lauksaimniecības dzīvnieku morfoloģija un fizioloģija. Rīga: Zvaigzne. 1987. 2. Sisson S., Grosman J. The anatomy of the domestic animals. 10. Edition. Philadelphia and London: W.B.Saunders Company, 1973. 3. Nickel R., Schummer A, Seiferle E. Lehrbuch der Anatomie der Haustiere. Band I-IV. Berlin, Hamburg: Verlag Paul Parey, 1973-1992. | |
Periodika un citi informācijas avoti | |
1. Ozoliņš, P. (1975). Lauksaimniecības dzīvnieku anatomija. Rīga: Zvaigzne.2. Brūveris, Z., Cunskis, J., Pastuhovs, M. (1978). Lauksaimniecības dzīvnieku anatomijas praktikums. Rīga: Zvaigzne. 3. Kainer, R.A., McCracken, Th.O. (2003). Dog anatomy: A Coloring Atlas. U.S.A.: TetonNewMedia. 4. Latshaw, W.K. (1987). Veterinary Developmental Anatomy: A Clinically Oriented Approach. Toronto, Ontario: B.C. Decker Inc. 5. Aspinall, V., Capello, M. (2009). Introduction to Veterinary Anatomy and Phisiology. Textbook (Second edition). Philadelphia: Elsevier.6. Howard, E.E., de Lahunta, A. (2013). Miller’s Anatomy of the Dog (4th edition). Missouri: Elsevier7. Hudson, L.C., Hamilton, W.P. (2010). Atlas of Feline Anatomy for Veterinarians (second edition). U.S.A.: Teton New Media.8. Budras, K.D., McCarthy, P.H., Horowitz, A., Betg, R. (2007). Anatomy of Dog (5th edition). Hannover: Schlütersche. | |
Piezīmes | |
Obligātais kurss 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna |