Kursa nosaukums Epidemioloģija
Kursa kods Vete4045
Zinātnes nozare Veterinārmedicīna zinātne
Zinātnes apakšnozare Infekcijas slimības un mikrobioloģija
Kredītpunkti 2
ECTS kredītpunkti 3
Kopējais stundu skaits kursā 40
Lekciju stundu skaits 16
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 24
Kursa apstiprinājuma datums 20/03/2013
Atbildīgā struktūrvienība Pārtikas un vides higiēnas institūts
 
Kursa izstrādātājs(-i)
Augstākā izglītība(līm.), lekt. Ivars Lūsis

Priekšzināšanas
Biol1014, Biometrijas pamati
Vete2009, Bakterioloģija, mikoloģija, virusoloģija I
Vete2024, Bakterioloģija, mikoloģija, virusoloģija II
Vete3025, Bakterioloģija, mikoloģija, virusoloģija III
Vete3008, Imunoloģija
Vete4036, Vispārīgā patoloģija I
Vete4037, Vispārīgā patoloģija II
Vete6022, Fizioloģija I
Vete6023, Fizioloģija II
Kursa anotācija
Epidemioloģijas kurss apskata veselības triādi „dzīvnieks – apkārtējā vide – cilvēks” no dzīvnieku un cilvēku veselības aizsardzības viedokļa. Slimību ierobežošana dzīvnieku grupu vai ganāmpulku līmenī balstās uz adekvātu informāciju par dzīvnieku veselības stāvokli, apsaimniekošanu un saslimšanas risku, galveno uzmanību pievēršot kvantitatīvu datu iegūšanai, analīzei un interpretācijai. Epidemioloģija piedāvā veterinārārsta praktiskajā darbā izmantojamas metodes, lai, organizējot slimību apkarošanas un profilakses pasākumus, speciālists prastu objektīvi novērtēt situāciju un pareizi pakārtot savus lēmumus un rīcību.
Kursa rezultāti un to vērtēšana
Zināšanas par vispārējām likumsakarībām starp slimības cēloņiem, veicinošiem, predisponējošiem faktoriem un slimības izplatību dzīvnieku populācijā, izpratne par epidēmisko procesu, infekcijas slimību apkarošanas principiem un novēršanas metodēm – 3 kontroldarbi;
Prasmes veikt dezinfekciju un dezinfekcijas efektivitātes kontroli, analizēt slimības izplatības līmeni pēc pieejamās informācijas aprēķinot slimības biežuma rādītājus, profesionāli sadarboties ar kolēģiem un statistikas speciālistiem, veicot epidemioloģisko izpēti un slimības uzliesmojuma novēršanu – praktiskie darbi, uzdevumi ar aprēķiniem; Kompetence izvērtēt dzīvnieku grupas veselības stāvokli, analizēt tā izmaiņu dinamiku, piedalīties epidemioloģisku vai klīnisku pētījumu izstrādē, kā arī referēt par zinātnisku publikāciju, kurā ietverts infekcijas slimības modelis – KEGA darba izstrāde un aizstāvēšana.
Kursa plāns
1.Ievads. Epidemioloģijas definīcija, vēsture. Infekcijas jēdziens. Infekcijas veidi. Dzīvnieku imunizācija – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
2.Epidēmiskais process. Infekcijas avots, rezervuārs. Alerģiskā diagnostika. Bezadatu injektora lietošana – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
3.Infekcijas izplatīšanās ceļi. Dzīvnieku uzņēmību ietekmējoši faktori. Slimības uzliesmojuma datorizēta modelēšana (SIR). Instruktāža par KEGA uzdevumu – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
4.Dezinfekcija epidēmiskā procesa novēršanā. Dezinfekcijas veidi, objekta sagatavošana – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
5.Ķīmiskās dezinfekcijas līdzekļi. Dezinfekcijas kvalitātes (efektivitātes) bakterioloģiska kontrole – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
6.Slimības biežuma rādītāji – izplatība (prevalenve), saslimstība (incidence) – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
7.Slimības noteikšanas testu precizitātes rādītāji – diagnostiskā jutība (SE) un specifiskums (SP) – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
8.Dzīvnieku masveida pārbaude. Sijājošā diagnostika – skrīnings. Vairāku diagnostikas metožu paralēla un secīga kombinēšana – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
9.Populācijas parauga atlases metodes – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
10.Atlases grupas lieluma aprēķins slimības esamības pārbaudē. Slimības brīva ganāmpulka jēdziens – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
11.Atlases grupas lieluma aprēķins slimības izplatības vērtēšanā – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
12.Klīniskais izmēģinājums, tā epidemioloģiskie apsvērumi – kontrole, randomizācija, maskēšana – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
13.Analītiski pētījumi. Slimības riska faktoru definīcija un iedalījums. Kauzalitāte – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
14.Kohortu pētījums. Šķērsgriezuma (prevalences) pētījums. Relatīvais risks, atributējamais risks, atributējamā riska frakcija – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi;
15.Gadījumu kontroles tipa pētījums. Krusteniskā attiecība. Ticamības intervāla interpretācija. Sistemātiskās kļūdas izvērtēšana, jaucējfaktoru apzināšanas – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi; 16.Ārstniecības un profilakses pasākumu ekonomiskā efektivitāte – 1 h lekcija 2 h praktiskie darbi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai
Ieskaite bez atzīmes.
Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums
Klīniskā un epidemioloģiskā gadījuma (KEGA) darbs tiek izstrādāts par dotās infekcijas slimības izplatīšanos dzīvnieku grupā ar mērķi attīstīt studējošā prasmi analizēt epidēmisko procesu (infekcijas slimības uzliesmojuma gaitu), izmantojot epidemioloģijas terminus un parametrus (pamata reprodukcijas skaitlis R0, ierosinātāja pārnešanas indekss β, atveseļošanās indekss γ). Pildot KEGA uzdevumu studējošais ar stohastisku modeli novērtē (1) uzņēmīgo, (2) infekciozo un (3) imunitāti ieguvušo (vakcinēti un pārslimojuši) dzīvnieku skaita izmaiņas grupā. Studējošais formulē secinājumus par epidēmiskā procesa norisi, izvērtē profilaktisko, diagnostisko, ārstniecisko pasākumu ietekmi uz epidēmiskā procesa gaitu (uzliesmojums, endēmija, cikliskums, pašlimitējošs process). Modelēšanas parametrus studējošais patstāvīgi atrod dotajā zinātniskajā publikācijā (angļu val.) vai pēc paša iniciatīvas izvēlētā zinātniskā publikācijā. Epidēmiskā procesa modelēšanu un darba iesniegšanu studējošais veic e-studiju vidē, izmantojot izklājlapas šablonu „KEGAepi_Gillespie_algoritms_[matrikula#]”, līdz semestra 9.nedēļas beigām. Studējošie darbu aizstāv individuāli klātienē, mutiskā formā. Uz darbu aizstāvēšanu mācībspēka norādītajā laikā nāk divi studenti.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Semestra laikā trīs kolokviji. Kolokvija ieskaitīšanai nepieciešams iegūt vismaz 6 balles no desmit iespējamām ballēm. Jāpiedalās visos praktiskajos darbos. KEGA darbu un atbildes pie darba aizstāvēšanas vērtē ar ieskaitīti bez atzīmes.
Pamatliteratūra
1. Baltiņš M. Lietišķā epidemioloģija. Rīga: Zinātne, 2003. 354 lpp. 2. Dohoo I., Martin W., Stryhn H. Veterinary Epidemiologic Research. Charlottetown: VER Inc., 2009. 865 p. 3. Stevenson M. An Introduction to Veterinary Epidemiology. Palmerston North: EpiCentre IVABS, 2007. 100 p.
Papildliteratūra
1.Brila A. Infekcijas slimību epidemioloģija. Rīga: Nacionālais apgāds, 2009. 198 lpp. 2. Bonita R., Beaglehole R., Kjellström T. Basic epidemiology. 2nd edition. World health organization, 2006. 226 p.
Periodika un citi informācijas avoti
Publiski pieejami epidemioloģisko aprēķinu kalkulatori internetā (tīklaprogrammas) FREECALC un OPENEPI: www.auswet.com.au; www.openepi.com
Piezīmes
Obligātais kurss 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna.