| Kursa nosaukums | Baltijas jūras vide |
| Kursa kods | VidZ5008 |
| Zinātnes nozare | Sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija |
| Zinātnes apakšnozare | Vides pārvaldība |
| Kredītpunkti (ECTS) | 3 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 81 |
| Lekciju stundu skaits | 16 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 16 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 49 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 15/02/2011 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. sc. ing., Viesturs Jansons |
|
| Priekšzināšanas Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas |
|
| Kursa anotācija | |
| Raksturota Baltijas jūras ģeogrāfija. Apskatīti dzīvības un eitrofikācijas procesi jūrā. Analizēts rūpniecības piesārņojums, toksiskās vielas un to ietekme uz jūras vidi un notekūdeņu un ūdens resursu izmantošanas problēmas Raksturoti vides aizsardzības ekonomiskie un juridiskie aspekti, vides politika un reģionālā sadarbība, kā arī Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumi. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Pēc kursa studijām maģistrantiem būs: 1. Zināšanas un izpratne par jaunākajām, aktuālām vides un dabas aizsardzības problēmām Baltijas jūrā. 2. Prasmes formulēt, kritiski izvērtēt sarežģītus jūru ekosistēmu apsaimniekošanas aspektus un praktiskos pielietojumus piesārņojuma samazināšanai; 3. Kompetence, saistībā ar jūru aizsardzību pasaulē, ievērot un praktiski pielietot savā profesionālā darbībā un citos speciālajos studiju kursos un pētījumos jūru ūdens resursu un ilgtspējīgas apsaimniekošanas pamatprincipus. | |
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| 1 Baltijas jūras ģeogrāfija (ūdens sāļums un bilance, baseins tā ģeoloģiskā uzbūve, piekrastes un dibena tipi)
2 Seminārs. Baltijas jūras vides īpatnības 3 Dzīvība Baltijas jūrā (Jūras ekosistēmas, atklātā jūra un jūras šaurumi, dzīvo organismu pamatgrupas. 4 Seminārs. Dzīvības frmu attīstības īpatnības Baltijas jūras apstākļos 5 Baltijas jūras eitrofikācija (Slāpekļa un fosfors nozīme, augu barības vielu aprite, eitrofikācijas sekas) 6 Kontroldarbs par semināru tēmām 7 Rūpniecības izsauktais Baltijas jūras piesārņojums un toksiskās vielas 8 Seminārs. Baltijas jūras difūzais un punktveida piesārņojums 9 Vides aizsardzība Baltijas jūras reģionā – ekonomiskie un juridiskie aspekti 10 Seminārs. Vides aizsardzība Baltijas reģiona valstīs 11 Vides politika un reģionālā sadarbība 12 Kontroldarbs par semināru tēmām 13 Ūdens resursu izmantošana un notekūdeņu problēmas 14 Seminārs Ūdens resursu ilgtspējigā izmantošana 15 Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības perspektīvas 16 Ieskaite |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Apgūtas teorētiskās zināšanas un nokārtoti 3 kontroldarbi par semināru tēmām. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1. Tiberg N. The prospect of a Sustainable society. Booklet series of The Baltic Sea Environment. Uppsala University, Baltic University secretariat. 1992. 32 p.
2. Backlund P. et.al. Industrial emissions and Toxic Pollutants. Booklet series of The Baltic Sea Environment. Uppsala University, Baltic University secretariat. 1992. 37 p. 3. Kautsky L. Life in the Baltic Sea. Booklet series of The Baltic Sea Environment. Uppsala University, Baltic University secretariat. 1992. 37 p. 4. Haakanson L. Physical Geography of the Baltic. Booklet series of The Baltic Sea Environment. Uppsala University, Baltic University secretariat. 1992. 35 p. |
|
| Papildliteratūra | |
| 1. Runblom H. et.al. The Baltic Region in History Booklet series of The Baltic Sea Environment. Uppsala University, Baltic University secretariat. 1992. 33 p.
2. Ebbesson J. et.al. Economy and Law – Environmental Protection in the Baltic Region. Booklet series of The Baltic Sea Environment. Uppsala , Baltic University. 1992. 40 p. 3. An Agenda 21 for the Baltic Sea Region - Baltic 21: adopted at the 7th Ministerial Session of the Council of the Baltic Sea States, Nyborg, June 22-23, 1998. Series No 1/98 Stockholm, Sweden. 1998. 34 p. |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| Piezīmes | |
| Kurss iekļauts VBF Vides inženierzinātnes un Hidroinženierzinātnes maģistra studiju programmās. | |