| Kursa nosaukums | Dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas II |
| Kursa kods | VeteB060 |
| Zinātnes nozare | Veterinārmedicīna zinātne |
| Kredītpunkti (ECTS) | 2 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 54 |
| Lekciju stundu skaits | 0 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 30 |
| Laboratorijas darbu stundu skaits | 0 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 24 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 16/04/2025 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Preklīniskais institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dabaszinātņu maģistra grāds biomedicīnā, pasn. Dace Stankeviča |
|
| Priekšzināšanas | |
| VeteB059, Dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas I |
|
| Kursa anotācija | |
| Šī praktiskā studiju kursa mērķis ir apmācīt studentus kompetenti, sistemātiski un droši veikt dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas, noņemt paraugus tālākai izmeklēšanai, t.sk. biopsijas, asins, urīna paraugus, interpretēt sekcijā atrastās pārmaiņas un rakstiski apkopot informāciju sekciju protokolā. Sekciju gaitā studenti mācās atšķirt patoloģiskās pārmaiņas no agonālām un postmortālām pārmaiņām, izskaidrot pārmaiņu rašanās cēloņus, un noteikt galveno slimības procesu un nāves cēloni. Sekciju protokolos studenti izvērsti apraksta orgānu pārmaiņas, formulē morfoloģiskās diagnozes, veic pārmaiņu patoģenēzes aprakstu saistībā ar klīniskajām un laboratoriskajām izmaiņām (epikrīze) un izdara slēdzienu par dzīvnieka nāves cēloni. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas: jāpārzin un jāizprot personīgie un vides drošības noteikumi, sekciju tehnika, orgānu apskates principi un pārmaiņu veidi. Prasmes: jāprot tehniski pareizi, droši un patstāvīgi veikt patologanatomiskā sekcija sunim, kaķim, cūkai, teļam, vistai un zirgam vai govij; jāatpazīst un jāapraksta dažādu audu pārmaiņu veidi (postmortālās pārmaiņas, agonālās pārmaiņas, incidentālās pārmaiņas, ar slimību saistītās pārmaiņas); jāprot izvēlēties un noņemt piemērotus paraugus tālākiem diagnostiskiem testiem, jāanalizē sekcijas gaitā iegūtos un sagatavotos citoloģiskos, histoloģiskos preparātus un jāprot veterinārmedicīnas literatūrā atlasīt, apkopot un analizēt informāciju, kas attiecās uz konkrētiem sekciju gadījumiem – praktiskie darbi. Kompetence: jāprot patoloģiskās un histoloģiskās pārmaiņas noformulēt morfoloģiskajās diagnozēs, kā arī izskaidrot (mutiski un rakstiski) to rašanos, ņemot vērā klīnisko informāciju un līķa postmortālo stāvokli. Studentiem ir patstāvīgi, izmantojot literatūrā pieejamo informāciju, jāveic sekcijas gadījumu analīze, izdarot secinājumus par patoloģisko pārmaiņu patoģenēzi, iespējamo etioloģiju, slimības predisponējošiem faktoriem un nāves cēloni. | |
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| Pilna laika klātienes studijās:
1. Praktiskās nodarbības: studenti secē dažādu sugu dzīvniekus un aizpilda sekcijas protokolu pasniedzēju uzraudzībā – 6x4 stundas. 2. Praktiskās nodarbības: sekcijas gadījumu histoloģisko preparātu analīze, biopsiju, asins, urīna morfoloģisko diagnožu formulēšana – 2x2 stundas. 3. Teorētiskās nodarbības: sekcijas gadījuma prezentēšana un diskusijas – 2 stundas |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Sekmīgi pabeigt kursu var, ja: 1.Sekmīgi nokārtots un aizstāvēts sekciju gadījuma protokols. 2.Praktisko nodarbību apmeklējums ir obligāts, bez attaisnojuma praktisko darbu var kavēt tikai vienu reizi. Kavēto nodarbību attaisnojušais iemesls ir tikai slimības lapa. Neattaisnoti kavētu nodarbību atstrādāšana notiek, saskaņojot ar pasniedzēju un sagādājot dzīvnieku, kam tiks veikta sekcija. Ja slimības dēļ nodarbības kavētas vairāk par 30%, kursu jāatkārto. | |
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Sekciju gadījuma protokola sagatavošana, izmantojot litearūras analīzi. | |
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Sekciju kurss tiek vērtēts pēc sekciju gadījuma protokola, ko prezentē, paužot būtiskāko informāciju par to, atbildot uz jautājumiem un pamatojot sniegto informāciju. Darbs jāiesniedz un jāaizstāv kursa vadītāja noteiktajā termiņā. Darbs, tiek vērtēts pēc kritērija ieskaitīts/neieskaitīts. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1.Maxie G. M. Pathology of Domestic Animals. Volume 3. 6th ed. Edinburgh ... [etc.]: Elsevier Saunders, 2007. 2456 p.
2. Zachary J. F., McGavin M. D. Pathological basis of veterinary disease. 5th ed. USA: Elsevier, 2012. 1344 p. 3.King J.R. The Necropsy Book. Independent Publisher, 2013. 217 p. 4.Parčinskis O. Lauksaimniecības dzīvnieku slimību morfoloģiskās diagnostikas pamati. Rīga: Zvaigzne, 1988. 164 lpp. |
|
| Papildliteratūra | |
| 1.Taibo A. Veterinary Medical Terminology Guide and Workbook. USA: Wiley-Blackwell, 2019. 712 p. 2.IVIS. Pieejams: http://www.ivis.org/home.asp 3.Merck Veterinary Manual. Pieejams: http://www.merckvetmanual.com/mvm/index.jsp | |
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1.Journal of Veterinary Pathology. ISSN: 0300-9858.
2.Journal of Comparative Pathology. ISSN 0021-9975. 3.Amerikas veterināro patologu asociācijas interneta lapa. Pieejams: http://www.acvp.org/. 4.Eiropas veterināro patologu asociācijas interneta lapa. Pieejams: https://www.esvp.eu, sadaļa “Histology slide database”. |
|
| Piezīmes | |
| Obligātais kurss otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna | |