Statuss(Aktīvs) | Izdruka | Arhīvs(0) | Studiju plāns Vecais plāns | Kursu katalogs | Vēsture |
Kursa nosaukums | Dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas |
Kursa kods | VeteB037 |
Zinātnes nozare | Veterinārmedicīna zinātne |
Zinātnes apakšnozare | Patoloģija(vet) |
Kredītpunkti (ECTS) | 4 |
Kopējais stundu skaits kursā | 108 |
Lekciju stundu skaits | 0 |
Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 52 |
Laboratorijas darbu stundu skaits | 0 |
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 56 |
Kursa apstiprinājuma datums | 20/12/2023 |
Atbildīgā struktūrvienība | Preklīniskais institūts |
Kursa izstrādātājs(-i) | |
Pirmā cikla profesionālā(līm.), pasn. Kristīne Liepa Pirmā cikla profesionālā(līm.), pasn. Lilija Geine-Romanova |
|
Priekšzināšanas | |
VeteB004, Mājdzīvnieku anatomija III VeteB008, Šūnu bioloģija, histoloģija II VeteB010, Fizioloģija II VeteB013, Bakterioloģija, mikoloģija, virusoloģija III VeteB042, Patoloģija un tiesu veterinārmedicīna III |
|
Aizstātais(-ie) kurss(-i) | |
Vete4100 [GVET4104] Dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas |
|
Kursa anotācija | |
Šī praktiskā studiju kursa mērķis ir apmācīt studentus kompetenti, sistemātiski un droši veikt dzīvnieku patologanatomiskās sekcijas, noņemt paraugus tālākai izmeklēšanai, interpretēt sekcijā atrastās pārmaiņas un rakstiski apkopot informāciju sekciju protokolā. Sekciju gaitā studenti mācās atšķirt patoloģiskās pārmaiņas no agonālām un postmortālām pārmaiņām, izskaidrot pārmaiņu rašanās cēloņus, un noteikt galveno slimības procesu un nāves cēloni. Sekciju protokolos studenti izvērsti apraksta orgānu pārmaiņas, formulē morfoloģiskās diagnozes, veic pārmaiņu patoģenēzes aprakstu saistībā ar klīniskajām un laboratoriskajām izmaiņām (epikrīze) un izdara slēdzienu par dzīvnieka nāves cēloni. | |
Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
Zināšanas: jāpārzin un jāizprot personīgie un vides drošības noteikumi, sekciju tehnika, orgānu apskates principi un pārmaiņu veidi– 1 pārbaudes darbs. Prasmes: jāprot tehniski pareizi, droši un patstāvīgi veikt patologanatomiskā sekcija sunim, kaķim, cūkai, teļam, vistai un zirgam vai govij; jāatpazīst un jāapraksta dažādu audu pārmaiņu veidi (postmortālās pārmaiņas, agonālās pārmaiņas, incidentālās pārmaiņas, ar slimību saistītās pārmaiņas); jāprot izvēlēties un noņemt piemērotus paraugus tālākiem diagnostiskiem testiem, jāanalizē sekcijas gaitā iegūtos un sagatavotos histoloģiskos preparātus un jāprot veterinārmedicīnas literatūrā atlasīt, apkopot un analizēt informāciju, kas attiecās uz konkrētiem sekciju gadījumiem – praktiskie darbi. Kompetence: jāprot patoloģiskās un histoloģiskās pārmaiņas noformulēt morfoloģiskajās diagnozēs, kā arī izskaidrot (mutiski un rakstiski) to rašanos, ņemot vērā klīnisko informāciju un līķa postmortālo stāvokli. Studentiem ir patstāvīgi, izmantojot literatūrā pieejamo informāciju, jāveic sekcijas gadījumu analīze, izdarot secinājumus par patoloģisko pārmaiņu patoģenēzi, iespējamo etioloģiju, slimības predisponējošiem faktoriem un nāves cēloni – KEGA darbs. | |
Kursa saturs(kalendārs) | |
1. Teorētiskās nodarbības par patologanatomiskās sekcijas pielietojumu, tehniku, drošības noteikumiem sekciju zālē, histoloģiskās izmeklēšanas tehniku, sekcijas protokola un prezentācijas sastādīšanu. Klīniskie gadījumi ar piemēriem, diskusija – 2x2 stundas.
2. Praktiskā nodarbība: dzīvnieku patologanatomiskās sekciju tehnikas demonstrācijas, biodrošības noteikumi sekciju zālē; tests par sekcijas tehniku – 2 stundas. 3. Praktiskās nodarbības: studenti secē dažādu sugu dzīvniekus un aizpilda sekcijas protokolu pasniedzēju uzraudzībā – 8x4 stundas. 4. Praktiskās nodarbības: sekcijas gadījumu histoloģisko preparātu analīze, morfoloģisko diagnožu formulēšana – 2x0,5 stundas. 5. Teorētiskās nodarbības: sekcijas gadījuma prezentēšana un diskusijas – 2x2,5 stundas. 6. Praktiskās nodarbības: pārbaudes sekcija – 4 stundas. |
|
Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
Sekmīgi pabeigt kursu var ja:
1.Sekmīgi nokārtota pārbaudes sekcija. 2.Sekmīgi nokārtots Klīnisko un epidemioloģisko gadījumu analīzes (KEGA) darbs, kas iekļauj sekcijas protokola sagatavošanu. 3.Sekmīgi jānokārto sekcijas gadījumu prezentācijas. 4.Praktisko nodarbību apmeklējums ir obligāts, bez attaisnojuma praktisko darbu var kavēt tikai vienu reizi. Kavēto nodarbību attaisnojušais iemesls ir tikai slimības lapa. Neattaisnoti kavētu nodarbību atstrādāšana notiek, saskaņojot ar pasniedzēju un sagādājot dzīvnieku, kam tiks veikta sekcija. Ja slimības dēļ nodarbības kavētas vairāk par 30%, kursu jāatkārto. |
|
Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
Klīnisko un epidemioloģisko gadījumu analīzes (KEGA) darbs ir detalizēta analīze par vienu no studentu veiktajiem sekcijas gadījumiem. Darbs sastāv no sekojošām sadaļām: praktisko daļu (sekcijas protokolu) un teorētisko daļu (slimības detalizēts apraksts, patoloģisko pārmaiņu patoģenēze, jaunāko pētījumu analīze), literatūras saraksts un prezentācija (attēli un tabulas). Pēc darba rakstiskās formas iesniegšanas tas noslēgumā mutiski jāprezentē ar 10 min ilgu, ilustrētu PowerPoint prezentāciju, paužot būtiskāko informāciju par savu tēmu, atbildot uz jautājumiem un pamatojot sniegto informāciju. Darbs jāiesniedz un jāaizstāv kursa vadītāja noteiktajā termiņā. Studiju kursa KEGA darbs, pārbaudes sekcija un sekcijas gadījumu prezentācijas tiek vērtēts atbilstoši LBTU Studiju nolikumā norādītājiem 10 ballu sistēmas skalas kritērijiem. | |
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
KEGA darbs ietver praktisko daļu (sekcijas protokolu) un teorētisko daļu. Sekcijas protokolu students var iesniegt maksimāli 2 reizes, ņemot vērā pasniedzēja veiktas korekcijas. Sekcijas protokolu jāiesniedz e-studijās 1 nedēļas laikā pēc sekciju nodarbības un atkārtoti pēc pasniedzēja korekcijām.
Studiju kursa gala vērtējums ir “ieskaite ar atzīmi”, ja pārbaudes sekcija, KEGA darbs ar sekcijas protokolu, sekciju gadījumi ir prezentēti, sekmīgi nokārtoti un aizstāvēti. Gala atzīmi veido kopējais punktu skaits (maksimāli 80p.) no KEGA darba (min. 20p., maks. 40p.), vidējais punktu skaita par sekcijas gadījumu prezentācijām (min. 5p., maks. 10p.) un pārbaudes sekcijas (min. 10p., maks. 20p.), kas ir pielīdzināts atbilstoši LBTU Studiju nolikumā norādītājiem 10 ballu sistēmas skalas kritērijiem, t.i.: 80 p.- 75 p. = 10 balles 74 p.- 69 p. = 9 balles 68 p.- 63 p. = 8 balles 62 p.- 57 p. = 7 balles 56 p.- 51 p. = 6 balles 50 p.- 45 p. = 5 balles 44 p.- 40 p. = 4 balles 0p. – 39p. = neiesk. |
|
Obligātā literatūra | |
1.Maxie G. M. Pathology of Domestic Animals. Volume 3. 6th ed. Edinburgh ... [etc.]: Elsevier Saunders, 2007. 2456 p.
2. Zachary J. F., McGavin M. D. Pathological basis of veterinary disease. 5th ed. USA: Elsevier, 2012. 1344 p. 3.King J.R. The Necropsy Book. Independent Publisher, 2013. 217 p. 4.Parčinskis O. Lauksaimniecības dzīvnieku slimību morfoloģiskās diagnostikas pamati. Rīga: Zvaigzne, 1988. 164 lpp. |
|
Papildliteratūra | |
1.Taibo A. Veterinary Medical Terminology Guide and Workbook. USA: Wiley-Blackwell, 2019. 712 p.
2.IVIS. Pieejams: http://www.ivis.org/home.asp 3.Merck Veterinary Manual. Pieejams: http://www.merckvetmanual.com/mvm/index.jsp |
|
Periodika un citi informācijas avoti | |
1.Journal of Veterinary Pathology. ISSN: 0300-9858.
2.Journal of Comparative Pathology. ISSN 0021-9975. 3.Amerikas veterināro patologu asociācijas interneta lapa. Pieejams: http://www.acvp.org/. 4.Eiropas veterināro patologu asociācijas interneta lapa. Pieejams: https://www.esvp.eu, sadaļa “Histology slide database”. |
|
Piezīmes | |
Obligātais kurss otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna. |