Latviešu Krievu Angļu Vācu Franču
Statuss(Aktīvs) Izdruka Arhīvs(0) Studiju plāns Vecais plāns Kursu katalogs Vēsture

Kursa nosaukums Fizioloģija I
Kursa kods VeteB009
Zinātnes nozare Veterinārmedicīna zinātne
Kredītpunkti (ECTS) 6
Kopējais stundu skaits kursā 162
Lekciju stundu skaits 32
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 48
Laboratorijas darbu stundu skaits 0
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 82
Kursa apstiprinājuma datums 20/12/2023
Atbildīgā struktūrvienība Preklīniskais institūts
 
Kursa izstrādātājs(-i)
Dr. med. vet., prof. Aija Ilgaža
Ph.D., doc. Sintija Jonova

Priekšzināšanas
BiolB004, Dzīvnieku bioloģija, ekoloģija un etoloģija II
VeteB003, Mājdzīvnieku anatomija II
VeteB007, Šūnu bioloģija, histoloģija I
Kursa anotācija
Fizioloģija ir fundamentāla bioloģijas zinātne, kas pēta organisma dzīvības procesu fizioloģiskos pamatus - šūnu, atsevišķu orgānu un orgānu sistēmu funkcijas, to savstarpējās sakarības un regulācijas mehānismus. Fizioloģijas zināšanas nepieciešamas, lai izprastu sarežģītos organisma fizioloģiskos procesus un to regulācijas mehānismus, izprastu cēloņsakarības tām vai citām funkcionālām norisēm, kas notiek organismā dažādo ārējās un iekšējās vides faktoru ietekmē. Kursa pirmajā daļā apgūst fizioloģijas vēsturi un pamatjēdzienus (homeostāze, aizsargmehānismi u.c.), uzbudināmo audu – muskuļu, nervaudu, CNS un dziedzeru fizioloģiju, asins un asinsrites sistēmas fizioloģiju.
Kursa rezultāti un to vērtēšana
Zināšanas - par fizioloģijas vēsturi, organisma homeostāzi un veidiem, kā organisms to uztur, par uzbudināmiem audiem un to darbību, par asins sastāvu un funkcijām, par asinsrites sistēmas darbību, un galvenajiem regulācijas mehānismiem. Vērtēšana – 4 kolokviji. Prasme kompleksi izprast dažādas fizioloģiskās norises uzbudināmos audos, asinsrites sistēmas orgānos un organismā kopumā, šo norišu savstarpējās ietekmes un rezultātus. Vērtēšana – laboratorijas darbu izpilde, protokolu aizstāvēšana. Kompetence - pielietot iegūtās zināšanas par uzbudināmo audu darbības pamatprincipiem, kā arī asins sastāvu un ar asinsriti saistīto fizioloģisko rādītāju noteikšanu un izmaiņu izvērtēšanu fizioloģisko normu robežās dažādu sugu dzīvniekiem. Prast pielietot iegūtās zināšanas turpmākajās klīnisko priekšmetu studijās. Vērtēšana – laboratorijas darbu protokolu aizstāvēšana, kolokviji.
Kursa saturs(kalendārs)
Pilna laika klātienes studijās kopumā 32 lekcijas un 48 laboratorijas darbi, sadalīti 5 tēmās:
1.Ievads fizioloģijā - vēsture, homeostāze, organisma aizsargsistēmas, funkciju regulāciju pamatmehānismi – 4 h lekcijas un 6 h laboratorijas darbi.
1.kolokvijs - Ievads fizioloģijā (1 h lab.darbos).
Tēmas kopsavilkums (1 h lab. darbos)
2.Uzbudināmo audu: muskuļaudu, nervaudu un CNS fizioloģija – 8 h lekcijas un 9 h laboratorijas darbi.
2.kolokvijs – Uzbudināmo audu fizioloģija (1 h lab. darbos).
Tēmas kopsavilkums (1 h lab. darbos).
3.Dziedzeru: endokrīno un eksokrīno dziedzeru fizioloģija – 8 h lekcijas un 9 h laboratorijas darbi.
3. kolokvijs – Dziedzeru fizioloģija (1 h lab. darbos).
Tēmas kopsavilkums (1 h lab. darbos).
4.Asins un asinsrites sistēmas fizioloģija – 10 h lekcijas un 12 h praktiskie darbi.
4.kolokvijs – Asins un asinsrites fizioloģija (1 h lab. darbos).
Tēmas kopsavilkums (2 h lab. darbos) 5.Ādas fizioloģija – 2 h lekcijas un 3 h laboratorijas darbi.
Prasības kredītpunktu iegūšanai
Studiju kurss Fizioloģija I noslēdzas ar vērtējumu “ieskaitīts”. Iegūšanas prasības:
1.Apmeklēti vismaz 75% no visiem semestra laboratorijas darbiem.
2.Sekmīgi nokārtoti četri kolokviji, saņemot vērtējumu atbilstoši vispārpieņemtajai 10 ballu sistēmai
3.Iegūts pozitīvs vērtējums studiju kursa Fizioloģija I paredzētajos patstāvīgi veicamajos uzdevumos.
4.Aizstāvēti laboratorijas darbu protokoli.
Ja nav izpildīta 1. prasība (kavēti vairāk kā 25% no laboratorijas darbiem), studiju kursa apguve ir jāatkārto no jauna. Ja nav izpildīta 2., 3. vai 4. prasība, tās studējošais var izpildīt nākamā semestra laikā (t.i. līdz nākamajam individuālo studiju un pārbaudījumu periodam, par laiku un veidu individuāli vienojoties ar mācībspēku. Ja tas nav izpildīts, viss studiju kurss Fizioloģija I ir jāapgūst atkārtoti.
Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums
Patstāvīgajam darbam atvēlētajās 88 stundās studējošie: pirms laboratorijas darbiem sagatavojas tiem, izmantojot studējošajiem pieejamos laboratorijas darbu protokolus, lekciju materiālus, ieteikto literatūru un citus pieejamos avotus; patstāvīgi gatavojas pārbaudes darbiem, izpilda un iesniedz vērtēšanai mājas un patstāvīgo darbus. Studējošais praktisko darbu ietvaros semestra laikā saņem vairākus patstāvīgi veicamus uzdevumus, ko, lai saņemtu vērtējumu “ieskaitīts”, docētājam novērtēšanai iesniedz un īsi prezentē praktiskajos darbos.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Visi vērtējumi tiek veikti, vai nu izmantojot vispārpieņemto 10 ballu vērtēšanas sistēmu vai vērtējumu ieskaitīts/neieskaitīts.
Semestra laikā, noslēdzoties katrai tēmai, studējošo zināšanas, tiek vērtētas pēc praktiskajos darbos rakstīto kolokviju rezultātiem. Ja kavētas vairāk kā 50% no attiecīgās tēmas lekcijām, studentam pirms kolokvija kārtošanas lektoram (šīs tēmas lekciju mācībspēkam) jāapliecina tēmas apguve (veidu (kontroldarbs, patstāvīgais darbs, referāts vai cits) nosaka mācībspēks), un tikai tad studējošais drīkst kārtot šīs tēmas kolokviju.
Nenokārtojot kolokviju trīs reizes, 4. reizi tas jākārto pie komisijas. Ja kolokvijs nav nokārtots ar 4.reizi – studiju kursa apguve jāsāk no jauna nākošajā studiju gadā.
Studējošo prasmes tiek vērtētas atbilstoši praktiskajos darbos uzdoto uzdevumu veikšanas un vērtēšanas noteiktajai kārtībai.
Studējošo kompetence tiek vērtēta, individuāli, vērtējot studiju programmā paredzētos patstāvīgos darbus. Noslēdzot studiju kursu Fizioloģija I, studējošie aizstāv laboratorijas darbu laikā izstrādāto darbu protokolus, tā kompleksi parādot savas zināšanas, prasmes un kompetenci.
Obligātā literatūra
1. Valtneris A. Cilvēka fizioloģija. Rokasgrāmata. 2 izd. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. 252 lpp.
2. Aberberga-Augskalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. Rīga: SIA „Medicīnas apgāds”, 2007. 516 lpp.
3. Reece W.O. Duke’s Physiology of Domestic Animals. USA: Wiley Blackwol, 2015. 760 p.
4. Garančs A. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija jautājumos un atbildēs. Rīga, 2006. 340 lpp.
5. Sjaastad O.V., Sand O., Hove K. Physiology of Domestic Animals 2ed., Scandinavian Veterinary Press, 2010. 804 p.
6. Sherwood L., Klandorf H., Yancey P.H. Animal Physiology From Genes to Organisms, 2nd edition, Cengage Learning, 2013. 896 p. 7. Klein B.G. Cunningham’s Textbook of veterinary physiology USA, Elsevier Inc., 2020. 645 p.
Papildliteratūra
1. Melfi V., Hosey G., Pankhurst S. Zoo Animals: Behaviour, Management and Welfare. Oxford University Press. 2009. 661 p.
2. Lejniece S. Klīniskā hematoloģija. Rīga: Nacionālais apgāds, 2005. 324 lpp.
3. Danilāns A. Gastroenteroloģija. Rīga: Nacionālais apgāds, 2005. 126 lpp.
4. Betts J.G., Desaix P., Johnson E., Johnson J.E., Korol O., Kruse D., Poe B., Wise J.A., Womble M., Young K.A., Anatomy & Physiology, OpenStax, USA, 2017.
5. Khurana I., Khurana A., Kowlgi N.G. Textbook of Medical Physiology, 3rd Ed., Elsevier Health Sciences, 2019. 1084 pp.
6. Costanzo L.S. Physiology, 6th edition, Elsevier Inc., 2018. 491 p. 6. Akers R.M., Denbow M.D. Anatomy and Physiology of Domestic Animals 2nd edition, Wiley Blakcwell, 2013. 671 p.
Periodika un citi informācijas avoti
1. Journal of Veterinary Physiology
2. Open Access Animal Physiology
3. The Veterinary Journal
4. https://www.askjpc.org/vspo/
5. http://www.fmv.ulisboa.pt/atlas/atlas_ing.htm
6. https://teachmephysiology.com/
7. https://courses.lumenlearning.com/suny-ap2/ 8.https://www.coursehero.com/study-guides/boundless-ap/
Piezīmes
Obligātais kurss otrā cikla profesionālajā studiju programmā Veterinārmedicīna