| Statuss(Aktīvs) | Izdruka | Arhīvs(0) | Studiju plāns Vecais plāns | Kursu katalogs | Vēsture |
| Kursa nosaukums | Šūnu bioloģija, histoloģija I |
| Kursa kods | VeteB007 |
| Zinātnes nozare | Veterinārmedicīna zinātne |
| Kredītpunkti (ECTS) | 4 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 108 |
| Lekciju stundu skaits | 18 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 0 |
| Laboratorijas darbu stundu skaits | 34 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 56 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 20/12/2023 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Preklīniskais institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Mg. biol., lekt. Alma Plivča |
|
| Priekšzināšanas | |
| VeteB002, Mājdzīvnieku anatomija I |
|
| Kursa anotācija | |
| Studiju kursa mērķis ir sniegt izpratni par dzīvnieku organisma šūnu, audu un orgānu mikroskopisko uzbūvi un to funkcijām. Kursā studenti apgūst histoloģijas pamatus: histoloģijas attīstības vēsturi, histoloģiskā materiāla sagatavošanas pamatus, šūnas uzbūvi un funkcijas, audus un to īpatnības. Kursā tiek aplūkoti arī embrioloģijas pamati. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas – students ir apguvis teorētiskās zināšanas par šūnas uzbūvi un tās funkcijām, visiem audu veidiem (epitēlijaudi, saistaudi, muskuļaudi un nervaudi) un to nozīmi, kā arī organisma embrionālās attīstības pamatus. 8 kolokviji.
Prasmes – students gaismas mikroskopā spēj atpazīt, aprakstīt un izskaidrot histoloģiskajos preparātos redzamo šūnu un audu (epitēlijaudu, saistaudu, muskuļaudu un nervaudu) uzbūvi un to īpatnības. Laboratorijas darbi. Kompetences – students spēj patstāvīgi analizēt, salīdzināt un izvērtēt šūnu un audu histoloģiskos preparātus. Izprot dažādu šūnu un audu uzbūves likumsakarības un to funkcionālo nozīmi. Laboratorijas darbi. |
|
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| 1. Histoloģijas attīstības vēsture, histoloģijas pētīšanas metodes, histoloģisko paraugu sagatavošanas pamatprincipi; darbs ar mikroskopu – 2 h lekcijas, 2 h laboratorijas darbi.
2. Šūnas uzbūve un funkcijas - 2 h lekcijas, 4 h laboratorijas darbi. 3. Šūnas cikls, dalīšanās (mitoze) un šūnas nāve; bioloģiskie procesi, kas norisinās šūnā; šūnu komunikācija - 2 h lekcijas, 4 h laboratorijas darbi. 1. kolokvijs – šūnas uzbūve un funkcijas, šūnas cikls, dalīšanās un šūnas nāve. 4. Audi, to klasifikācija; epitēlijaudi; saistaudi - 2 h lekcijas, 4 h laboratorijas darbi. 2. kolokvijs – epitēlijaudi; 3. kolokvijs – saistaudi. 5. Balstaudi (skrimšļaudi, kaulaudi); balstaudu attīstība - 2 h lekcijas, 4 h laboratorijas darbi. 4. kolokvijs – balstaudi (skrimšļaudi un kaulaudi). 6. Asinis; asinsrade – 2 h lekcijas, 4 h laboratorijas darbi. 5. kolokvijs – asinis, asinsrade. 7. Muskuļaudi; nervaudi - 2 h lekcijas, 4 h laboratorijas darbi. 6. kolokvijs – muskuļaudi; 7. kolokvijs – nervaudi. 8. Embrioloģija – 4 h lekcijas; 8 h laboratorijas darbi. 8. kolokvijs - embrioloģija. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Sekmīgi nokārtoti astoņi kolokviji. Visiem laboratorijas darbiem ir jābūt ieskaitītiem. | |
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Patstāvīgais darbs tiek īstenots, liekot studentiem uz katru kolokviju patstāvīgi sagatavot atbildes uz noteiktiem jautājumiem. Patstāvīga darba izpilde tiek kontrolēta kolokviju atbildēšanas laikā, tā jautājumi tiek iekļauti eksāmenā. | |
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Studiju kursā kolokviji tiek vērtēti ar atzīmi. Akumulējošā eksāmena vērtējumu var saņemt, ja visi kolokviji ir sekmīgi nokārtoti (studentam jāspēj mikroskopā atpazīt un raksturot histoloģiskais paraugs, kā arī teorija jāspēj atbildēt vismaz uz 60%; lai nokārtotu kolokviju, tajā nedrīkst būt pieļautas būtiskas kļūdas) un visi laboratorijas darbi ir ieskaitīti. Akumulējošā eksāmena vērtējums tiek aprēķināts, kā visu kolokviju vidējā atzīme. Ja students nav apmierināts ar akumulējošā eksāmena vērtējumu, viņam ir tiesības kārtot eksāmenu par visu studiju kursā apgūto vielu. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1. Brūveris Z. Veterinārās histoloģijas pamati. Rīga: Medicīnas apgāds, 2015. 528 lpp. 2. Bacha W.J., Bacha l. M. Color Atlas of Veterinary Histology. Philadelphia ... [etc.]: Lippincot Williams & Wilkins, 2000. 318 p. | |
| Papildliteratūra | |
| 1. Selga T. Šūnu bioloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 344 lpp.
2. Dālmane A. Histoloģija. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga, 2004. 319 lpp. 3. Dālmane A. Histoloģijas atlants. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga, 2005. 304 lpp. 4. Eurell J.A, Ffrappier B. L. (ed.). Dellmann's textbook of veterinary histology, 6th ed.. John Wiley & Sons, 2013. |
|
| Piezīmes | |
| Obligātais kurss otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna. | |