| Statuss(Aktīvs) | Izdruka | Arhīvs(0) | Studiju plāns Vecais plāns | Kursu katalogs | Vēsture |
| Kursa nosaukums | Mājdzīvnieku anatomija III |
| Kursa kods | VeteB004 |
| Zinātnes nozare | Veterinārmedicīna zinātne |
| Kredītpunkti (ECTS) | 5 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 135 |
| Lekciju stundu skaits | 16 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 48 |
| Laboratorijas darbu stundu skaits | 0 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 71 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 20/12/2023 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Preklīniskais institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
Dr. med. vet., doc. Evija Liepiņa |
|
| Priekšzināšanas | |
| VeteB003, Mājdzīvnieku anatomija II |
|
| Kursa anotācija | |
| Anatomija ir visu bioloģisko zinātņu bāze. Mājdzīvnieku anatomija ir zinātne par mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi saistībā ar attīstību, sugu īpatnībām, funkcionālajām norisēm un produktivitāti. Tā ir cieši saistīta ar šūnu bioloģiju, histoloģiju, mikroskopisko anatomiju un fizioloģiju. Mājdzīvnieku anatomijas zināšanas tiek izmantotas veterinārmedicīnas klīnisko disciplīnu apgūšanai. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas - studējošais spēj aprakstīt un izskaidrot mājdzīvnieku orgānu sistēmu un aparātu anatomisko uzbūvi – 10 kolokviji.
Prasmes- studējošais praktiski spēj identificēt zirgu, atgremotāju, cūku, gaļēdāju un mājputnu orgānus un tos aprakstīt. Prasmes tiek iegūtas un vērtētas praktiskajos darbos, studiju materiāla gatavošanas procesā, un atbildot kolokvijus, izmantojot mācību materiālu. Kompetence- spēja analizēt, salīdzināt un izvērtēt mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi, tās īpatnības dažādu sugu dzīvniekiem, pielietojot to klīniskajā praksē. Kompetences tiek vērtētas praktiskajos darbos ar 10 mutiskiem kolokvijiem pie mācību materiāla. |
|
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| Kursa plāns/saturs
16 lekcijas (16 stundas) un 48 praktiskie darbi (64 akadēmiskās stundas): 1. lekcija – Angioloģijas vispārējais raksturojums 2. lekcija - Sirds uzbūve 3. lekcija – Perifērā asinsrite 4. lekcija – Limfātiskās sistēmas raksturojums 5. lekcija - Limfātisko orgānu uzbūve 6. lekcija - Nervu sistēmas uzbūve un attīstība 7. lekcija – Muguras smadzeņu uzbūve 8. lekcija – Galvas smadzeņu attīstība un uzbūve 9. lekcija – Perifērā nervu sistēma 10. lekcija – Galvas nervi 11. lekcija - Autonomā nervu sistēma 12. un 13. lekcija – Endokrīnā sistēma 14., 15. un 16. lekcija – Putna anatomiskās īpatnības Praktiskie darbi: 1. Sirds, krūšu un vēdera dobuma asinsvadi, aorta, vēnas, limfmezgli. Krūšu un vēdera dobuma limfcentri un limfmezgli - 6 stundas (1.kolokvijs) 2. Priekškājas asinsvadi (artērijas, vēnas), limfcentri un limfmezgli - 3 stundas (2.kolokvijs) 3. Pakaļkājas asinsvadi (artērijas, vēnas), limfcentri un limfmezgli - 6 stundas (3.kolokvijs) 4. Galvas asinsvadi (artērijas, vēnas), limfcentri un limfmezgli - 3 stundas (4.kolokvijs) 5. Galvas smadzeņu apvalki un muguras smadzenes. Galvas smadzenes - 6 stundas praktiskie darbi (5.kolokvijs) 6. Galvas nervi - 6 stundas praktiskie darbi (6.kolokvijs) 7. Kakla, krūšu nervi. Plexus brachialis - 3 stundas (7.kolokvijs) 8. Jostas, krustu nervi. Pakaļkājas nervi - 6 stundas (8.kolokvijs) 9. Autonomā nervu sistēma un iekšējās sekrēcijas dziedzeri - 3 stundas praktiskie darbi (9.kolokvijs) 10. Putna anatomiskās īpatnības - 6 stundas praktiskie darbi (10.kolokvijs) |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Sekmīgi nokārtoti 10 kolokviji un eksāmens. Lekciju un praktisko darbu neattaisnoti kavējumi nav vairāk kā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma.
Lai varētu kārtot kolokvijus, jābūt nokārtotam studiju kursam Mājdzīvnieku anatomija II, ko ir pieļaujams nokārtot pirmo 4 nedēļu laikā, kopš studiju kursa Mājdzīvnieku anatomija III sākuma. Ja Mājdzīvnieku anatomija III eksāmens nav nokārtots nākamā semestra pirmo 4 nedēļu laikā un/vai neattaisnotie kavējumi ir vairāk nekā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma, tad kurss ir jāapgūst no jauna nākamajā gadā, ievērojot studiju kursa plānu |
|
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Mājas darbu uzdevumus novērtē saskaņā ar praktiskajos darbos noteiktajiem uzdevumiem. Studenti patstāvīgi apgūst un nostiprina savas zināšanas mājdzīvnieku anatomisko struktūru uzbūvē un mājdzīvnieku sugu anatomiskajās atšķirībās. Patstāvīgi apgūst jauno anatomisko terminoloģiju, sekojot kursa plāna saturam. | |
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Kolokviji tiek vērtēti pēc 10 ballu vērtēšanas skalas, ieskaitīts vērtējums ir no 4-10 ballēm. Kolokvija novērtēšana ir atkarīga no praktisko un teorētisko zināšanu izklāsta. Kolokviju atbildēšana notiek secīgi pēc kursa plāna pie mācību materiāla.
Katrs kolokvija slapjais materiāls tiek uzglabāts 30 dienas no tā izgatavošanas brīža. Pēc kolokviju plāna izpildes jānokārto mutisks eksāmens, kurā ir jāatbild uz 3 jautājumiem biļetē. Studenti, kuriem šī studiju kursa kolokviju vērtējums ir vismaz 7 un augstāk, vienojoties ar studiju kursa vadītāju eksāmenu drīkst nekārtot, bet tā vietā sagatavot uzskates materiālu studiju kursam un kā eksāmena vērtējums tiek piešķirts vidējais aritmētiskais vērtējums no studiju kursa kārtoto kolokviju vērtējuma. FORCE MAJURE Notikumi, kas ir ārpus kontroles (ugunsgrēki, plūdi, nemieri, karš vai cita līdzīga situācija), kas aizkavē, traucē vai apgrūtina noteikto saistību izpildi, tiek ņemti vērā, un kolokvijus/eksāmenu students drīkst atbildēt attālināti bez mācību materiāla klātbūtnes. |
|
| Obligātā literatūra | |
| 1. Brūveris, Z., Baumane, S., Dūrītis, I. (2018). Mājdzīvnieku praktiskā anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds.
2. Brūveris, Z. (2007). Mājdzīvnieku anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds. 3. König, H.E., Lieblich, H.G. (2020).Veterinary Anatomy of Domestic Mammals (7th edition). Germany: Schattauer. 4. Done, S.H., Goody, P.C., Stickland, N.C. (2007). Color Atlas of Veterinary Anatomy (Volume 3), The Dog and Cat. Philadelphia: Elsevier Helt. 5. Dyce, K.M., Sack, W.O., Wensing, C.J. (2018) Textbook of veterinary anatomy (5th edition). Philadelphia: W.B. Saunders company. 6. World Association of Veterinary Anatomists (2017) Nomina Anatomica Veterinaria (6th edition), from www.wava-amav.org |
|
| Papildliteratūra | |
| 1. Brūveris, Z., Baumane, S. (1987). Lauksaimniecības dzīvnieku morfoloģija un fizioloģija. Rīga: Zvaigzne.
2. Sisson, S., Grosman, J. (1973). The anatomy of the domestic animals (10. Edition). Philadelphia and London: W.B.Saunders Company. 3. Nickel, R., Schummer, A, Seiferle, E. (1973-1992). Lehrbuch der Anatomie der Haustiere (Band I-IV). Berlin, Hamburg: Verlag Paul Parey. |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1. Ozoliņš, P. (1975). Lauksaimniecības dzīvnieku anatomija. Rīga: Zvaigzne.
2. Brūveris, Z., Cunskis, J., Pastuhovs, M. (1978). Lauksaimniecības dzīvnieku anatomijas praktikums. Rīga: Zvaigzne. 3. Kainer, R.A., McCracken, Th.O. (2003). Dog anatomy: A Coloring Atlas. U.S.A.: TetonNewMedia. 4. Latshaw, W.K. (1987). Veterinary Developmental Anatomy: A Clinically Oriented Approach. Toronto, Ontario: B.C. Decker Inc. 5. Aspinall, V., Capello, M. (2009). Introduction to Veterinary Anatomy and Phisiology. Textbook (Second edition). Philadelphia: Elsevier. 6. Howard, E.E., de Lahunta, A. (2013). Miller’s Anatomy of the Dog (4th edition). Missouri: Elsevier 7. Hudson, L.C., Hamilton, W.P. (2010). Atlas of Feline Anatomy for Veterinarians (second edition). U.S.A.: Teton New Media. 8. Budras, K.D., McCarthy, P.H., Horowitz, A., Betg, R. (2007). Anatomy of Dog (5th edition). Hannover: Schlütersche. |
|
| Piezīmes | |
| Obligātais kurss otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna | |