| Kursa nosaukums | Mājdzīvnieku anatomija II |
| Kursa kods | Vete2014 |
| Zinātnes nozare | Veterinārmedicīna zinātne |
| Kredītpunkti (ECTS) | 4.5 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 121.5 |
| Lekciju stundu skaits | 16 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 44 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 60 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 20/04/2011 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Preklīniskais institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. med. vet., Lauma Mancēviča Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības(līm.), pasn. Anete Freiberga |
|
| Priekšzināšanas | |
| Vete2013, Mājdzīvnieku anatomija I |
|
| Kursa anotācija | |
| Anatomija ir visu bioloģisko zinātņu bāze. Mājdzīvnieku anatomija ir zinātne par mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi saistībā ar attīstību, sugu īpatnībām, funkcionālajām norisēm un produktivitāti. Tā ir cieši saistīta ar šūnu bioloģiju, histoloģiju, mikroskopisko anatomiju un fizioloģiju. Mājdzīvnieku anatomijas zināšanas tiek izmantotas veterinārmedicīnas klīnisko disciplīnu apgūšanai. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas - studējošais spēj aprakstīt un izskaidrot mājdzīvnieku orgānu sistēmu un aparātu anatomisko uzbūvi – 7 kolokviji.
Prasmes- studējošais praktiski spēj identificēt zirgu, atgremotāju, cūku, gaļēdāju orgānus un tos aprakstīt. Prasmes tiek iegūtas un vērtētas praktiskajos darbos, studiju materiāla gatavošanas procesā, un atbildot kolokvijus, izmantojot mācību materiālu. Kompetence- spēja analizēt, salīdzināt un izvērtēt mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi, tās īpatnības dažādu sugu dzīvniekiem, pielietojot to klīniskajā praksē. Kompetences tiek vērtētas praktiskajos darbos ar 7 mutiskiem kolokvijiem pie mācību materiāla. |
|
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| Kursa plāns/saturs
16 lekcijas un 44 praktiskie darbi (60 akadēmiskās stundas): 1.lekcija - Iekšējie orgāni. Ķermeņa dobumi. 2.lekcija - Gremošanas aparāta attīstība. 3.lekcija - Mutes dobums. Rīkles dobums. 4.lekcija - Priekšējā zarna (barības vads, kuņģis) 5.lekcija - Vidējā zarna (tievā zarna), pakaļējā zarna (resnā zarna) 6.lekcija - Aknas, aizkuņģa dziedzeris. 7.lekcija - Elpošanas aparāta attīstība. 8.lekcija – Elošanas aparāta uzbūves īpatnības. 9.lekcija - Uroģenitālais aparāts, attīstība. 10.lekcija - Urīnorgāni. 11.lekcija – Dzimumorgānu attīstība 12.lekcija - Vīrišķie dzimumorgāni - uzbūve, topogrāfija, funkcijas, sugu īpatnības. 13.lekcija - Sievišķie dzimumorgāni - uzbūve, topogrāfija, funkcijas, sugu īpatnības. 14. lekcija – Maņu orgānu iedalījums, acs uzbūve 15.lekcija – Līdzsvara un dzirdes orgāns 16.lekcija - Ādas segas un tās veidojumu morfofunkcionālais raksturojums, filo- un ontoģenēze (āda, mati, dziedzeri, spilventiņi, naga uzbūve). Praktiskie darbi: 1. Mutes, rīkles, vēdera dobums, barības vads - 6 stundas praktiskie darbi (1.kolokvijs) 2. Kuņģis, zarnas, liesa, aknas, aizkuņģa dziedzeris, vēdera plēves veidojumi - 9 stundas praktiskie darbi (2.kolokvijs). 3. Deguna dobums, balsene, krūšu dobums un krūšu plēve, plaušas - 6 stundas praktiskie darbi (3.kolokvijs) 4. Iegurņa dobums. Urīnorgāni. – 5 stundas praktiskie darbi (4.kolokvijs) 5. Vīrišķie un sievišķie dzimumorgāni – 8 stundas praktiskie darbi (5.kolokvijs) 6. Maņu orgāni - 5 stundas praktiskie darbi (6.kolokvijs) 7. Āda un tās veidojumi - 5 stundas praktiskie darbi (7.kolokvijs) |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Lai varētu kārtot kolokvijus, jābūt nokārtotam studiju kursam Mājdzīvnieku anatomija I pirmo četru nedēļu laikā, kopš studiju kursa Mājdzīvnieku anatomija II sākumā. Sekmīgi nokārtoti 7 kolokviji un eksāmens. Lekciju un praktisko darbu neattaisnoti kavējumi nav vairāk kā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma. Ja kolokviji nav nokārtoti līdz nākamā studiju semestra pirmo 4 nedēļu laikā un/vai neattaisnotie kavējumi ir vairāk kā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma, tad studiju kurss ir jāapgūst no jauna nākamajā studiju gadā, ievērojot studiju kursa plānu. | |
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Mājas darbu uzdevumus novērtē saskaņā ar praktiskajos darbos noteiktajiem uzdevumiem. Studenti patstāvīgi apgūst un nostiprina savas zināšanas mājdzīvnieku anatomisko struktūru uzbūvē un mājdzīvnieku sugu anatomiskajās atšķirībās. Patstāvīgi apgūst jauno anatomisko terminoloģiju, sekojot kursa plāna saturam. | |
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Kolokviji tiek vērtēti pēc 10 ballu vērtēšanas skalas, ieskaitīts vērtējums ir no 4-10 ballēm. Kolokvija novērtēšana ir atkarīga no praktisko un teorētisko zināšanu izklāsta. Kolokviju atbildēšana notiek secīgi pēc kursa plāna pie mācību materiāla.
Katrs kolokvija slapjais materāls tiek uzglabāts 30 dienas no tā izgatavošanas brīža. Pēc kolokviju plāna izpildes jānokārto mutisks eksāmens, kurā ir jāatbild uz 3 jautājumiem biļetē. Studenti, kuriem šī studiju kursa kolokviju vērtējums ir vismaz 7 un augstāk, vienojoties ar docētāju eksāmenu drīkst nekārtot, bet tā vietā sagatavot uzskates materiālu studiju kursam un kā eksāmena vērtējums tiek piešķirts vidējais aritmētiskais vērtējums no studiju kursa kārtoto kolokviju vērtējuma. FORCE MAJURE Notikumi, kas ir ārpus kontroles (ugunsgrēki, plūdi, nemieri, karš vai cita līdzīga situācija), kas aizkavē, traucē vai apgrūtina noteikto saistību izpildi tiek ņemti vērā, un kolokvijus/eksāmenu students drīkst atbildēt attālināti bez mācību materiāla klātbūtnes. |
|
| Obligātā literatūra | |
| 1. Brūveris, Z., Baumane, S., Dūrītis, I. (2018). Mājdzīvnieku praktiskā anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds.
2. Brūveris, Z. (2007). Mājdzīvnieku anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds. 3. König, H.E., Lieblich, H.G. (2014).Veterinary Anatomy of Domestic Mammals (6th edition). Germany: Schattauer. 4. Done, S.H., Goody, P.C., Stickland, N.C. (2007). Color Atlas of Veterinary Anatomy (Volume 3), The Dog and Cat. Philadelphia: Elsevier Helt. 5. Dyce, K.M., Sack, W.O., Wensing, C.J. (2010) Textbook of veterinary anatomy (4th edition). Philadelphia: W.B. Saunders company. 6. World Association of Veterinary Anatomists (2017) Nomina Anatomica Veterinaria (6th edition), from www.wava-amav.org |
|
| Papildliteratūra | |
| 1. Brūveris, Z., Baumane, S. (1987). Lauksaimniecības dzīvnieku morfoloģija un fizioloģija. Rīga: Zvaigzne.
2. Sisson, S., Grosman, J. (1973). The anatomy of the domestic animals (10. Edition). Philadelphia and London: W.B.Saunders Company. 3. Nickel, R., Schummer, A, Seiferle, E. (1973-1992). Lehrbuch der Anatomie der Haustiere (Band I-IV). Berlin, Hamburg: Verlag Paul Parey. |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1. Ozoliņš, P. (1975). Lauksaimniecības dzīvnieku anatomija. Rīga: Zvaigzne.
2. Brūveris, Z., Cunskis, J., Pastuhovs, M. (1978). Lauksaimniecības dzīvnieku anatomijas praktikums. Rīga: Zvaigzne. 3. Kainer, R.A., McCracken, Th.O. (2003). Dog anatomy: A Coloring Atlas. U.S.A.: TetonNewMedia. 4. Latshaw, W.K. (1987). Veterinary Developmental Anatomy: A Clinically Oriented Approach. Toronto, Ontario: B.C. Decker Inc. 5. Aspinall, V., Capello, M. (2009). Introduction to Veterinary Anatomy and Phisiology. Textbook (Second edition). Philadelphia: Elsevier. 6. Howard, E.E., de Lahunta, A. (2013). Miller’s Anatomy of the Dog (4th edition). Missouri: Elsevier 7. Hudson, L.C., Hamilton, W.P. (2010). Atlas of Feline Anatomy for Veterinarians (second edition). U.S.A.: Teton New Media. 8. Budras, K.D., McCarthy, P.H., Horowitz, A., Betg, R. (2007). Anatomy of Dog (5th edition). Hannover: Schlütersche. |
|
| Piezīmes | |
| Obligātais kurss 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna | |