| Kursa nosaukums | Digitālie mediji mūsdienu sabiedrībā |
| Kursa kods | SociM012 |
| Zinātnes nozare | Socioloģija un sociālais darbs |
| Kredītpunkti (ECTS) | 5 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 135 |
| Lekciju stundu skaits | 20 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 20 |
| Laboratorijas darbu stundu skaits | 0 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 95 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 12/03/2025 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Sociālo un humanitāro zinātņu institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. phil., doc. Juris Vuguls Mg. paed., lekt. Baiba Miltoviča |
|
| Priekšzināšanas | |
| PolZM001, Sabiedrības pārvalde Soci5043, Socioloģijas teorija |
|
| Kursa anotācija | |
| Studiju kurss sniedz padziļinātas zināšanas un izpratni par digitālo mediju un platformu lietošanu, integrē teorētiskās zināšanas ar praktisku šo zināšanu pielietojumu ar digitālo mediju un informācijas pratību saistītu jautājumu risināšanu. Studiju kursā studenti iegūst zināšanas par digitālo mediju analīzes teorijām un pieejām informācijas satura kritiskam izvērtējumam. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas. Pārzina digitālo mediju un informācijas un platformu sabiedrības būtību, klasifikāciju, veidus. Ir zināšanas par tehnoloģisko un digitālo progresu mediju attīstībā (1. kontroldarbs). Zina, kā identificēt dezinformāciju, viltus ziņas un informatīvās telpas aizsardzības elementus, izprot mediju sociālo un kultūras efektu teorijas (2. kontroldarbs).
Profesionālās prasmes. Pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas diskutējot par mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām, medijpratību un dezinformāciju, informatīvās telpas aizsardzības elementiem, izprot samērīgumu starp personas tiesībām uz datu aizsardzību un sabiedrības tiesībām sekot līdzi aktuāliem notikumiem. Prot identificēt digitālo mediju iespējas un ierobežojumus projektu vadībā (praktiskais darbs). Vispārīgās prasmes: spēj atbildīgi plānot un izpildīt uzdotos uzdevumus, demonstrē savstarpējas mijiedarbības, sadarbības un organizatoriskās prasmes (praktiskais darbs). Kompetence. Spēja identificēt un analizēt digitālo mediju un platformu sabiedrības norises, pārzina ne tikai teorētiskās pieejas un jēdzienus, metodoloģiju to analīzē, bet arī prot pielietot ar digitālo mediju un informācijas pratību saistītu problēmu risināšanu (eksāmens). |
|
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| Pilna laika klātienes studijās:
Lekciju tēmas (20 stundas): 1.Digitālie mediji un sabiedrība. Digitālās sabiedrības sociālā, kultūras un politiskā dimensija. Digitālo mediju sociālās un individuālās funkcijas. (2 stundas) 2.Tehnoloģiskais un digitālais progress mediju attīstībā. Mediju un komunikācijas platformas, sociālās un saziņas attiecību izmaiņas, kultūras un radošās nozares izmaiņas mediju satura veidošanā, izplatīšanā un patērēšanā. (2 stundas) 3.Mediju sociālo un kultūras efektu teorijas: Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija; Mediju sistēmas atkarības teorija; Informācijas jeb zināšanu plaisas teorija; Klusuma spirāles teorija; Kultivācijas teorija; Kultūras studijas; Domestikācijas teorija; Inovāciju difūzijas teorija; Mediju ekoloģijas teorija. (2 stundas) 4.Digitālā lietpratība un medijpratība. Medijpratības un informācijas pratības jēdzieni. Medijpratības vēsturiskā attīstība. Masu mediju lietojuma pētījumi. (2 stundas) 5.Dezinformācija, manipulācija un naida runa mediju vidē. Situāciju, viedokļu un faktu kritiska analīze un nošķiršana. Viltus ziņas. Nepatiesi ziņojumi un manipulatīvi izplatīta informācija. (2 stundas) 6. Datu aizsardzība un personas datu apstrāde mediju vidē. Samērīgums starp personas tiesībām uz datu aizsardzību un sabiedrības tiesībām sekot līdzi nozīmīgiem notikumiem. (2 stundas) 7.Mediju un sabiedrisko attiecību ētika. Mediju vides kvalitāte un atbildīgums. Latvijas mediju politikas pamatprincipi. Mediju vides drošumspēja. (2 stundas), patstāvīgais darbs 8.Masu mediju teorijas komunikācijas zinātnē: Burvju lodes un zemādas injekcijas teorija; Divu soļu plūsmas teorija; Dienaskārtības noteikšanas teorija; Rāmēšanas teorija; Izvirzīšanas teorija; Normatīvās teorijas; Vārtu sargāšanas teorija. (2 stundas) 9.Etikas galvenie principi un to ievērošana komunikācijā. Dialogs, dialoģiskums un citādais. (2 stundas) 10.Mūsdienu medijpratības izaicinājumi un pētniecības virzieni. Lielo datu analīze, mākslīgā intelekta ietekme uz medipratības un platformu sabiedrības attīstību. Platformu sabiedrība un lietu internets. Starptautisko organizāciju izstrādātās rekomendācijas medijpratības attīstībā (UNESCO, Eiropas Savienība Padome). (2 stundas) Praktisko darbu un semināru tēmas un saturs (20 stundas): 1.Digitālās sabiedrības sociālā, kultūras un politiskā dimensija. Digitālo mediju un informācijas un platformu sabiedrības būtība, klasifikācija un veidi. Tehnoloģiskais un digitālais progresss mediju attīstībā (2 stundas) (1. kontroldarbs). 2.Digitālo mediju loma projektu vadībā. Digitālo mediju iespējas un ierobežojumi projektu vadībā. Mediju daudzveidības formāti, žanri, autori, avoti, tēmas, viedokļi un iesaistītās grupas. Digitālā sabiedriskās iesaistīšanās formas un veidi. (2 stundas) 3.Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumi un sabiedrības vajadzības. Dezinformācija, viltus ziņas un informatīvās telpas aizsardzības elementi. Mediju sociālo un kultūras efektu teorijas (2 stundas) (2. kontroldarbs). 4.Medijpratības loma un dezinformācija. Medijpratība kā informatīvās telpas aizsardzības elements. (2 stundas) 5.Platformu sabiedrības būtība, veidi un to klasifikācija. Platformu ekosistēma. Platformu sabiedrības jomas. (2 stundas) (praktiskais darbs) 6.Samērīgums starp personas tiesībām uz datu aizsardzību un sabiedrības tiesībām sekot līdzi nozīmīgiem notikumiem. (2 stundas) 7.Mediju vides kvalitāte, ētika un atbildīgums. Latvijas mediju politikas pamatprincipi. Mediju vides drošumspēja. (2 stundas) 8.Viltus ziņas. Nepatiesi ziņojumi un manipulatīvi izplatīta informācija. Lielo datu izmantošanas radītie sarežģījumi. (2 stundas) 9.Masu saziņas līdzekļu tiesiskā regulēšana. Tiesiskā regulējuma ietvars un tiesībsargājošo iestāžu kompetence un tiesību aktu attīstība. (2 stundas) 10.Starptautisko organizāciju izstrādātās rekomendācijas medijpratības attīstībā. Medijpratība un informācijas pratība. (2 stundas) Nepilna laika tālmācības studijās: Tiek īstenotas visas tēmas, kas norādītas pilna laika klātienei, bet kontaktstundu skaits ir 1/2 no norādīto stundu skaita. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Eksāmens. Gala vērtējums ir akumulējošs par šādām tēmām un uzdevumiem: 1) digitālo mediju un informācijas un platformu sabiedrības būtība, klasifikācija, veidi. Tehnoloģisko un digitālo progresu mediju attīstība (1. kontroldarbs – 20%). Dezinformācija, viltus ziņas un informatīvās telpas aizsardzības elementi, mediju sociālo un kultūras efektu teorijas (2. kontroldarbs – 20%). 2) Platformu sabiedrības būtība, veidi un to klasifikācija. Platformu ekosistēma. Platformu sabiedrības jomas (praktiskais darbs – 20%), 3) Eksāmens (eksāmens – 40%).
Studiju process nepilna laika tālmācībā tiek organizēts saskaņā ar studiju prorektora rīkojumu Nr. 2.4.-8/54 “Par tālmācības kārtību LBTU”. Studiju kursu apguve katrā semestrī tiek plānota saskaņā ar studiju plānu. Studiju kursā iekļautās tēmas studējošie apgūst patstāvīgi, izmantojot pasniedzēja izveidotos un e-studiju vidē (Moodle) ievietotos materiālus. Atgriezeniskā saite par lekciju un semināru tēmu apguvi tālmācībā tiek organizēta pašnovērtējuma testu, diskusiju forumu un patstāvīgo darbu veidā, kā arī klātienes vai tiešsaistes konsultācijās, lekcijās un noslēguma pārbaudījumos saskaņā ar grafiku. |
|
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Maģistranti studē zinātnisko literatūru, lai gatavotos kontroldarbiem, patstāvīgajam darbam un eksāmenam. | |
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Studentiem jāsagatavojas un sekmīgi jānokārto divi kontroldarbi (40%), jāveic praktiskais darbs (20%), sekmīgi jānokārto eksāmens (40%). 10% atbilst vienai ballei 10 ballu studiju rezultātu novērtēšanas skalā. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1.Athique A. Digital media and society: an introduction. Cambridge: Polity, 2013. 295 p.
2.Caliandro A., Gandini A., Qualitative Research in Digital Environments. London: Routledge, 2016. 240 p. 3.Comunello F., Mulargia S. Social Media in Earthquake-Related Communication: Shake Networks. UK: Emerald Publishing Limited. 2018 Pieejams LBTU EBSCOhost datubāzē: https://research-ebsco-com.ezproxy.llu.lv/linkprocessor/plink?id=1f124df7-9763-3e67-abd4-ac313d4f9311 4.Griffin M.M. Social Media: Influences on Education. 2021. Pieejams LBTU EBSCOhost datubāzē: https://research-ebsco-com.ezproxy.llu.lv/linkprocessor/plink?id=4e1c3a94-15c9-3217-a712-8c8e7eb03b17 5.Irwin N.S. Digital Media: Human–Technology Connection. 2016. Pieejams LBTU EBSCOhost datubāzē: https://research-ebsco-com.ezproxy.llu.lv/linkprocessor/plink?id=8c5113ed-2b2c-3fe6-aa9e-b7a72fe8b21a |
|
| Papildliteratūra | |
| 1.Freibergs V. Mapping Media Literacy in Latvia: National summary. In: European Audiovisual Observatory. Mapping of media literacy practices and actions in EU-28 Strasbourg: European Audiovisual Observatory. 2016, p. 274–284. Pieejams: https://rm.coe.int/1680783500
2.Rožukalne A., Skulte I., & Stakle A. Media Education in the Common Interest: Public Perceptions of Media Literacy Policy in Latvia. Central European Journal of Communication, 2020, 13(2), 202–229. Pieejams: https://science.rsu.lv/en/publications/media-education-in-the-common-interest-public-perceptions-of-medi 3.Rohlinger D.A. (ed.), Sobieraj S. (ed.), The Oxford Handbook of Digital Media Sociology. New York: Oxford University Press. 2020. 744. p. |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1.Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Medijpratības datu bāze. Pieejams: https://medijpratiba.neplp.lv/
2.EPALE - Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma, Pieejams: https://epale.ec.europa.eu/lv/tagi/medijpratiba |
|
| Piezīmes | |
| Ierobežotās izvēles studiju kurss ESAF akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija” | |