| Statuss(Aktīvs) | Izdruka | Arhīvs(0) | Studiju plāns Vecais plāns | Kursu katalogs | Vēsture |
| Kursa nosaukums | Tautas attīstība un dzīves kvalitāte |
| Kursa kods | SociM011 |
| Zinātnes nozare | Socioloģija un sociālais darbs |
| Kredītpunkti (ECTS) | 5 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 135 |
| Lekciju stundu skaits | 20 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 20 |
| Laboratorijas darbu stundu skaits | 0 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 95 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 12/03/2025 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Sociālo un humanitāro zinātņu institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. sc. soc., prof. Līga Paula Dr. oec., pasn. Anda Grīnfelde |
|
| Priekšzināšanas | |
| Soci5014, Attīstības programmas Soci5042, Sociālā labklājība SociM003, Kvalitatīvās pētījumu metodes SociM007, Kvantitatīvās pētījumu metodes |
|
| Kursa anotācija | |
| Studiju kursa mērķis ir attīstīt izpratni par dzīves kvalitātes teorētisko ietvaru un metodoloģisko potenciālu sociālajās zinātnēs, kā arī tautas attīstības koncepcijas būtību un tās nozīmi dažādu sabiedrības dzīves jomu nozaru politikās gan Latvijā, gan pasaules kontekstā. Studiju kursā tiek padziļināta izpratne par tautas attīstības koncepcijas pamatprincipu izmantošanas un analīzes iespējām sabiedrībai svarīgās jomās sasaistē ar dzīves kvalitāti un ilgtspēju. Kursa ietvaros maģistranti gūst padziļinātas zināšanas par dzīves kvalitātes un tautas attīstības konceptualizāciju un izpētes specifiku, par dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem, izpētes līmeņiem, kā arī objektīvajiem un subjektīvajiem indikatoriem, dzīves kvalitāti skaidrojošajām teorijām un izpētes pieejām. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas. Pārzina dzīves kvalitātes jēdziena būtību, attīstību, izpētes līmeņus, paradigmas, metodoloģiskās problēmas un dzīves kvalitātes izpētes nozīmi sabiedrības pārvaldē (tests, eksāmens); padziļinātas zināšanas par tautas attīstības koncepciju un tās izmantošanu sabiedrībai svarīgu jomu ilgtspējas veicināšanā (patstāvīgie darbi, semināri); izpratne par tautas attīstības dimensiju vērtēšanas kritērijiem un indikatoriem (1. patstāvīgais darbs).
Profesionālās prasmes. Prot izvērtēt un pielietot praktiski dzīves kvalitāti skaidrojošās teorētiskās pieejas ar dzīves kvalitāti saistītu aspektu empīriskajā izpētē (tests, eksāmens); spēj plānot un izpildīt uzdotos uzdevumus, argumentēt savu viedokli grupu diskusijās, līdzdarboties grupu darbā (semināri, 3.patstāvīgais darbs); prot patstāvīgi sameklēt datu bāzēs un kritiski izvērtēt informāciju par kādu no tautas attīstības dimensijām un dzīves kvalitātes izpētes paradigmām (semināri, eksāmens). Vispārīgās prasmes. Spēj atbildīgi, iekļaujoties laikā, pildīt uzdevumus, kā arī pamatoti, kritiski un argumentēti skaidrot savu viedokli (patstāvīgie darbi). Kompetence. Spēj analizēt politikas dokumentus un izstrādāt argumentētus priekšlikumus nozaru politikas pilnveidei, izmantojot dzīves kvalitātes un tautas attīstības pieejas principus (3.patstāvīgais darbs); spēja padziļināti izprast dzīves kvalitātes mērījumu pielietojuma iespējas sociālās politikas izstrādē un patstāvīgi izstrādāt pētījuma dizainu par kādu no dzīves kvalitāti un tautas attīstību ietekmējošajiem faktoriem (eksāmens). |
|
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| Pilna laika klātienes studijās
Lekciju tēmas (20 stundas): 1.Dzīves kvalitātes kā izpētes jomas vēsturiskā attīstība. Tautas attīstības koncepcija. (2 stundas) 2.Dzīves kvalitātes konceptualizācija sociālajās zinātnēs. (1 stunda) 3.Dzīves kvalitātes mērīšanas iespējas. Tautas attīstības mērīšana. (3 stundas) 4.Dzīves kvalitātes modeļu raksturojums. (2 stundas). 5.Tautas attīstība un cilvēktiesības. (1stunda) 6.Cilvēku vajadzības un iespējas: teorētisko pieeju salīdzinājums. Tautas nabadzība un nevienlīdzība. (2 stundas) 7.Valsts un publiskā sektora loma tautas attīstībā un dzīves kvalitātes veicināšanā. Dzīves kvalitātes izpētes nozīme sociālajā politikā. (2 stundas) 8.Tautas attīstības koncepcijas un dzīves kvalitātes aspekti dažādās sabiedrībai nozīmīgās jomās (izglītība, nodarbinātība, veselības sektors, dzimumu līdztiesība). (4 stundas) 9.Cilvēkdrošības aspekti tautas attīstībā. (2 stundas) 10.Attīstības sadarbība. (1stunda) Praktisko darbu un semināru saraksts (20 stundas): 1.1. patstāvīgais darbs. Tautas attīstības pārskatu analīze. (2 stundas) 2.Dzīves kvalitātes integrētās izpētes teorētiskā modeļa praktiskā pielietojuma paradigmas. (1 stunda) 3.Denisa Rafaela un Ērika Allarta dzīves kvalitātes teorētisko modeļu izmantošanas iespējas. (1 stunda) 4.Tests: Subjektīvās labklājības un objektīvo dzīves apstākļu raksturojums un to pielietojums dzīves kvalitātes izpētē. (2 stundas) 5.2. patstāvīgais darbs. Modernā verdzība un tās izpausmes formas. Situācijas analīze Latvijā un pasaulē. (2 stundas) 6.Veselīga sabiedrība kā dzīves kvalitāti un tautas attīstību ietekmējošs faktors. Situācijas analīze Latvijā un pasaulē. (2 stundas) 7.Dzīves kvalitāte sabiedrības novecošanas kontekstā: problēmu un to risinājumu identificēšana. (2 stundas) 8.Dažādu sociālo kategoriju „labas dzīves” konstruēšana Latvijas medijos. (2 stundas) 9.3. patstāvīgais darbs. Dzīves kvalitātes aspekti vidējā termiņa nacionālajos un pašvaldību attīstības dokumentos: situācijas analīze Latvijā. (2 stundas) 10.Tautas attīstība kā cilvēkkapitāla un profesionālās dzīves kvalitātes palielināšanas iespēja. (2 stundas) 11.Cilvēkdrošības aspekti Latvijā un pasaulē. (2 stundas) Nepilna laika tālmācības studijās: Tiek īstenotas visas tēmas, kas norādītas pilna laika klātienei, bet kontaktstundu skaits ir 1/2 no norādīto stundu skaita. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Eksāmens. Gala vērtējums ir akumulējošs par šādām tēmām un uzdevumiem:
1)Tautas attīstības pārskatu analīze (1. patstāvīgais darbs) – 15%; 2)Subjektīvās labklājības un objektīvo dzīves apstākļu raksturojums un to pielietojums dzīves kvalitātes izpētē (tests) - 15%; 3)Modernā verdzība un tās izpausmes formas (2. patstāvīgais darbs) -15%; 4)Dzīves kvalitātes aspekti vidējā termiņa nacionālajos un pašvaldību attīstības dokumentos: situācijas analīze Latvijā (3. patstāvīgais darbs) - 15%; 5)Dzīves kvalitāti ietekmējoša aspekta izpētes dizaina konstruēšana (eksāmens) – 40%. Studiju process nepilna laika tālmācībā tiek organizēts saskaņā ar studiju prorektora rīkojumu Nr. 2.4.-8/54 “Par tālmācības kārtību LBTU”. Studiju kursu apguve katrā semestrī tiek plānota saskaņā ar studiju plānu. Studiju kursā iekļautās tēmas studējošie apgūst patstāvīgi, izmantojot pasniedzēja izveidotos un e-studiju vidē (Moodle) ievietotos materiālus. Atgriezeniskā saite par lekciju un semināru tēmu apguvi tālmācībā tiek organizēta pašnovērtējuma testu, diskusiju forumu un patstāvīgo darbu veidā, kā arī klātienes vai tiešsaistes konsultācijās, lekcijās un noslēguma pārbaudījumos saskaņā ar grafiku. |
|
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Literatūras studijas patstāvīgo darbu sagatavošanai (45 stundas), gatavošanās testam (15 stundas) un eksāmenam (35 stundas). | |
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Maģistrantiem jāsagatavo trīs patstāvīgie darbi (45 %), sekmīgi jānokārto tests (15%) un eksāmenā jānoprezentē semestra laikā izstrādātais dzīves kvalitāti ietekmējoša aspekta izpētes dizains (40%). 10% atbilst vienai ballei 10 ballu studiju rezultātu novērtēšanas skalā. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1.An Introduction to the Human Development and Capability Approach: Freedom and Agency. Eds. S. Deneulin, L. Shahani. Ottawa: Human Development and Capability Association, 2009. Pieejams: https://www.idrc.ca/en/book/introduction-human-development-and-capability-approach-freedom-and-agency
2.Latvija. Pārskats par tautas attīstību (kopš 1995. gada). Pieejams: https://www.lu.lv/zinatne/programmas-un-projekti/citi-projekti-un-petijumi/tautas-attistibas-parskata-projekts/ 3.UNDP. Human Development Report (kopš 1990. gada). Pieejams: http://hdr.undp.org/en/global-reports 4.Alkire S. Human Development: Definitions, Critiques, and Related Concepts. Pieejams: http://www.ophi.org.uk/human-development-definitions-critiques-and-related-concepts/ 5.Abbott L.Ferris. (2004). The Quality of Life Concept in Sociology, The American Sociologist/Fall. 6.Phillips D. (2006). Quality of Life: Concept, Policy and Practice. London and New York: Routledge, 288 p. 7.Sirgy M. J. (2001). Handbook of Quality-of-Life Research: An Ethical Marketing Perspective by Social Indicators Research Series, Volume 8., Kluwer Academic Publishers, Netherlands. 8.Rapley M. (2003). Quality of Life Research: A Critical Introduction. London: SAGE Publications Ltd, 286 p. eBook. Pieejams elektroniski LBTU EBSCOhost datubāzē: https://search-ebscohost-com.ezproxy.lbtu.lv/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=251711&site=ehost-live&scope=site 9.Mira G.R., Uzzell L.D., Real J.E., Romay J. (Eds.) (2017). Housing, Space and Quality of Life. London and New York: Routledge, 185 p. 10.Ivaldi E., Soliani R., Bonatti G. (2016.) The Measurement of Well-Being in the Current Era. Hauppauge, New York: Nova Science Publishers, Inc., 168 p. eBook. Pieejams elektroniski LBTU EBSCOhost datubāzē: https://search-ebscohost-com.ezproxy.lbtu.lv/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=1455081&site=ehost-live&scope=site 11.Stiglitz E.J. (2019). For Good Measure: An Agenda for Moving Beyond GDP. New York: The New Press, 427 p. eBook. Pieejams elektroniski LBTU EBSCOhost datubāzē: https://search-ebscohost-com.ezproxy.lbtu.lv/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=2088720&site=ehost-live&scope=site&ebv=EB&ppid=pp_frontcover |
|
| Papildliteratūra | |
| 1.Costanza R. Addicted to Growth: Societal Therapy for a Sustainable Wellbeing Future. London; NY: Routledge, 2023. 136 p. ISBN: 978-1-032-00334-4
2.Jaunas pieejas sociālās attīstības mērīšanā: cilvēki, teritorijas, pašvaldības. Zin. red. A. Zobena, I. Ijabs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2015. 390 lpp. Pieejams: http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/tautas/Soc_attistibas_merishana.epub 3.Bunge M. What is a quality of life indicator? Social Indicators Research, Vol. 2, 1975, p. 65–79. DOI https://doi.org/10.1007 4.Social Ouality: A Vision for Europe. Ed.by W. Beck et al. Hague: Kluwer Law International, 2001. 5.Ventegodt S., Merrick J., Andersen N. J. Quality of Life Theory I. The IQOL Theory: An Integrative Theory of the Global Quality of Life Concept. The Scientific World Journal, Vol. 3, 2003, p. 1030-1040. 6.Veenhoven R. Quality-of-Life Research, 2007. Pieejams: ttp://hdl.handle.net/1765/12321 |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1.Journal of Human Development and Capabilities. London: Routledge. ISSN 1945-2837. Pieejams: https://www.tandfonline.com/toc/cjhd20/current
2.World Development. Qubec, Monreal: World development Editorial Office. ISNN 0305-750X. Pieejams: https://www.journals.elsevier.com/world-development 3.The Universal Declaration of Human Rights. Pieejams: https://www.un.org/en/universal-declaration-human-rights/index.html 4.International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights. Pieejams: https://www.ohchr.org/EN/ProfessionalInterest/Pages/CESCR.aspx 5.ICCPR. Pieejams: International Covenant on Civil and Political Rights, G.A. res. 2200A 6.UN. The 17 goals. Pieejams: https://sdgs.un.org/goals 6.Quality of Life Research. ISSN 15732649. Pieejams: https://www.springer.com/journal/11136 7.Eurostat. Quality of life indicators - measuring quality of life. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Quality_of_life_indicators_-_measuring_quality_of_life 8.Centrālā statistikas pārvalde. Dzīves kvalitātes rādītāji. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/dzives_kvalitate/galvenie-raditaji/dzives-kvalitates-raditaji 9.Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes indekss. Stratēģiskās analīzes komisijas darba grupas atskaite. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/VP_Latv_dzives_kval_indekss.pdf |
|
| Piezīmes | |
| Ierobežotās izvēles studiju kurss ESAF akadēmiskā maģistra studiju programmā “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija” | |