| Statuss(Aktīvs) | Izdruka | Arhīvs(0) | Studiju plāns Vecais plāns | Kursu katalogs | Vēsture |
| Kursa nosaukums | Dzīves kvalitātes izpēte |
| Kursa kods | Soci6014 |
| Zinātnes nozare | Socioloģija un sociālais darbs |
| Zinātnes apakšnozare | Lietišķā socioloģija |
| Kredītpunkti (ECTS) | 3 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 81 |
| Lekciju stundu skaits | 12 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 12 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 57 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 06/10/2020 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Sociālo un humanitāro zinātņu institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. oec., pasn. Anda Grīnfelde |
|
| Priekšzināšanas | |
| Soci5041, Sociālo pētījumu metodes Soci5042, Sociālā labklājība Soci5043, Socioloģijas teorija |
|
| Kursa anotācija | |
| Studiju kursa mērķis ir sniegt maģistrantiem padziļinātas zināšanas par dzīves kvalitātes teorētisko ietvaru un tās izpētes teorētiski metodoloģisko potenciālu sociālajās zinātnēs, kā arī iepazīstināt maģistrantus ar aktualitātēm dzīves kvalitātes izpētē. Kursa ietvaros maģistranti gūst padziļinātas zināšanas par dzīves kvalitātes konceptualizāciju un izpētes specifiku sociālajās zinātnēs: par dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem, izpētes līmeņiem, kā arī objektīvajiem un subjektīvajiem indikatoriem, dzīves kvalitāti skaidrojošajām teorijām un izpētes pieejām. Kursa ietvaros tiek sniegts ieskats par dzīves kvalitātes izpētes pieredzi un aktuālajiem pētījumiem, īpašu uzmanību pievēršot socioloģiskiem pētījumiem nacionālā un starptautiskā kontekstā un to nozīmei sociālās politikas pilnveidošanas procesā. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas. Pārzina dzīves kvalitātes jēdziena būtību, attīstību, izpētes līmeņus, paradigmas, metodoloģiskajām problēmas un dzīves kvalitātes izpētes nozīmi sabiedrības pārvaldē (tests). Prasmes. Prot izvērtēt un pielietot praktiski dzīves kvalitāti skaidrojošās teorētiskās pieejas ar dzīves kvalitāti saistītu aspektu empīriskajā izpētē (patstāvīgais darbs). Spēj plānot un izpildīt uzdotos uzdevumus, argumentēt savu viedokli grupu diskusijās, līdzdarboties grupu darbā (patstāvīgais darbs). Prot patstāvīgi sameklēt datu bāzē un kritiski izvērtēt informāciju par kādu no dzīves kavlitātes izpētes paradigmām un noprezentēt to grupai (patstāvīgais darbs). Kompetence. Spēja padziļināti izprast dzīves kvalitātes mērījumu pielietojuma iespējas sociālās politikas izstrādē un patstāvīgi izstrādāt pētījuma dizainu par kādu no dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem (patstāvīgais darbs). | |
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| Pilna laika klātienes studijās (12 stundas):
Dzīves kvalitātes kā izpētes jomas vēsturiskā attīstība (1stunda). 2.Dzīves kvalitāte: cilvēku vajadzības un iespējas (1stunda). 3.Dzīves kvalitātes jēdziena definēšana un pārklāšanās (1stunda). 4.Dzīves kvalitātes konceptualizācija sociālajās zinātnēs (1stunda). 5.Dzīves kvalitātes socioloģiski teorētiskais skatījums (1stunda). 6.Dzīves kvalitātes mērīšanas iespējas (1stunda). 7.Dažādu dzīves kvalitātes izpētes aspektu raksturojums (1stunda). 8.Dzīves kvalitātes modeļu raksturojums (2 stundas). 9.Dzīves kvalitātes integrētās izpētes teorijas modelis (1stunda). 10.Dzīves kvalitātes izpētes nozīme sociālajā politikā (1stunda). 11.Dzīves kvalitātes izpētes pieredze (1stunda). Praktisko darbu un semināru tēmu saraksts (12 stundas). 1.Dzīves kvalitātes izpētes konceptualizācija (1 stunda). 2.Vajadzības un iespējas kā dažādu sociālo kategoriju labklājību raksturojoši elementi (1stunda). 3.Dzīves kvalitāte kā starpdisciplinārs izpētes priekšmets (1 stunda). 4.Dzīves kvalitātes subjektīvie vērtējumi socioloģiskajos pētījumos (1stunda). 5.Tests: Subjektīvās labklājības un objektīvo dzīves apstākļu raksturojums un to pielietojums dzīves kvalitātes pētījumos (1 stunda). 6.Patstāvīgā darba Nr.1 prezentācija: Dažādu sociālo kategoriju dzīves kvalitātes izpētes metodoloģiskie aspekti ārvalstu pētījumos (1 stunda). 7.Denisa Rafaela un Ērika Allarta dzīves kvalitātes teorētisko modeļu pielietojums socioloģiskajā izpētē (1 stunda). 8.Profesionālās dzīves kvalitātes izpētes instrumentārija konstruēšana (1 stunda). 9.Dzīves kvalitātes izpētes metodoloģiskie aspekti sabiedrības novecošanas kontekstā (1 stunda). 10.Ģimeņu „labas dzīves” konstruēšana Latvijas sociālajos medijos (1 stunda). 11.Dzīves kvalitātes paaugstināšanas pasākumu identificēšana nacionālā un pašvaldību līmeņa plānošanas dokumentos (1 stunda). 12.Patstāvīgā darba Nr.2 prezentācija: Organizāciju un sabiedrības pārvaldē nozīmīga dzīves kvalitāti ietekmējoša aspekta izpētes dizains (1 stunda). Nepilna laika tālmācības studijās: Tiek īstenotas visas tēmas, kas norādītas pilna laika klātienei, bet kontaktstundu skaits ir 1/2 no norādīto stundu skaita. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Ieskaite. Gala vērtējums ir akumulējošs par šādām tēmām un uzdevumiem: 1) Subjektīvās labklājības un objektīvo dzīves apstākļu raksturojums un to pielietojums dzīves kvalitātes pētījumos (testa izpilde); Dažādu sociālo kategoriju dzīves kvalitātes izpētes metodoloģiskie aspekti ārvalstu pētījumos (1.patstāvīgā darba prezentācija); 2) Organizāciju un sabiedrības pārvaldē nozīmīga dzīves kvalitāti ietekmējoša aspekta izpētes dizains (2.patstāvīgā darba prezentācija)
Studiju process nepilna laika tālmācībā tiek organizēts saskaņā ar studiju prorektora rīkojumu Nr. 2.4.-5/59 “Par tālmācības kārtību LBTU”. Studiju kursu apguve katrā semestrī tiek plānota saskaņā ar studiju plānu. Studiju kursā iekļautās tēmas studējošie apgūst patstāvīgi, izmantojot pasniedzēja izveidotos un e-studiju vidē (Moodle) ievietotos materiālus. Atgriezeniskā saite par lekciju un semināru tēmu apguvi tālmācībā tiek organizēta pašnovērtējuma testu, diskusiju forumu un patstāvīgo darbu veidā, kā arī klātienes vai tiešsaistes konsultācijās, lekcijās un noslēguma pārbaudījumos saskaņā ar grafiku. |
|
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| Studiju kursa laikā maģistranti izstrādā šādus patstāvīgos darbus: 1) Literatūras studijas, lai sagatavotos testam; 2) 1.patstāvīgais darbs - Dzīves kvalitātes izpētes pieredze ārvalstīs, pētījuma pārskata sagatavošana; 3) 2.patstāvīgais darbs -Organizāciju un sabiedrības pārvaldē nozīmīga dzīves kvalitāti ietekmējoša aspekta izpēte, pētījuma dizaina izstrāde. | |
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Maģistrantiem ir jāizpilda tests par dzīves kvalitātes teorētiskajiem aspektiem un jāveic divi patstāvīgie darbi: jāsagatavo prezentācija par dzīves kvalitātes izpētes pieredzi kādā no ārvalstu pētījumiem un jāizstrādā pētījuma dizains par vienu no nozīmīgākajiem dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem mūsdienu sabiedrībā. Testam un abiem patstāvīgajiem darbiem ir jābūt vismaz 60% atbilstībai - testa pareizajām atbildēm un izvirzītajiem patstāvīgā darba uzdevuma kritērijiem. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1.Abbott L.Ferris. (2004). The Quality of Life Concept in Sociology, The American Sociologist/Fall.
2.Phillips D. (2006). Quality of Life: Concept, Policy and Practice. London and New York: Routledge, 288 p. 3.Rapley M. (2003). Quality of Life Research: A Critical Introduction. London: SAGE Publications Ltd, 286 p. eBook. Pieejams elektroniski LBTU EBSCOhost datubāzē: https://search-ebscohost-com.ezproxy.lbtu.lv/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=251711&site=ehost-live&scope=site 4.Mira G.R., Uzzell L.D., Real J.E., Romay J. (Eds.) (2017). Housing, Space and Quality of Life. London and New York: Routledge, 185 p. 5.Sirgy M. J. (2001). Handbook of Quality-of-Life Research: An Ethical Marketing Perspective by Social Indicators Research Series, Volume 8., Kluwer Academic Publishers, Netherlands. 6.Ivaldi E., Soliani R., Bonatti G. (2016.) The Measurement of Well-Being in the Current Era. Hauppauge, New York: Nova Science Publishers, Inc., 168 p. eBook. Pieejams elektroniski LBTU EBSCOhost datubāzē: https://search-ebscohost-com.ezproxy.lbtu.lv/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=1455081&site=ehost-live&scope=site 7.Stiglitz E.J. (2019). For Good Measure: An Agenda for Moving Beyond GDP. New York: The New Press, 427 p. eBook. Pieejams elektroniski LBTU EBSCOhost datubāzē: https://search-ebscohost-com.ezproxy.lbtu.lv/login.aspx?direct=true&db=e000xww&AN=2088720&site=ehost-live&scope=site&ebv=EB&ppid=pp_frontcover |
|
| Papildliteratūra | |
| 1. Bunge M. What is a quality of life indicator? Social Indicators Research, Vol. 2, 1975, p. 65–79. DOI https://doi.org/10.1007
2. Social Ouality: A Vision for Europe. Ed.by W. Beck et al. Hague: Kluwer Law International, 2001. 3. Ventegodt S., Merrick J., Andersen N. J. Quality of Life Theory I. The IQOL Theory: An Integrative Theory of the Global Quality of Life Concept. The Scientific World Journal, Vol. 3, 2003, p. 1030-1040. 4. Veenhoven R. Quality-of-Life Research [tiešsaiste]. 2007. [Skatīts 11.03.2021.]. Pieejams: http://hdl.handle.net/1765/12321 |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1. Eurostat. Quality of life indicators - measuring quality of life. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Quality_of_life_indicators_-_measuring_quality_of_life
2. Centrālā statistikas pārvalde. Dzīves kvalitātes rādītāji. Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/dzives_kvalitate/galvenie-raditaji/dzives-kvalitates-raditaji 3. Quality of Life Research. ISSN 15732649. Pieejams: https://www.springer.com/journal/11136 4. Bela B., Tisenkopfs T. Dzīves kvalitāte Latvijā. Stratēģiskās analīzes komisija. Rīga: Zinātne, 2006. 5. Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes indekss. Stratēģiskās analīzes komisijas darba grupas atskaite. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/VP_Latv_dzives_kval_indekss.pdf |
|
| Piezīmes | |
| Obligātais studiju kurss ESAF akadēmiskajā maģistra studiju programmā “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija” | |