| Kursa nosaukums | Kultūras socioloģija |
| Kursa kods | Soci4001 |
| Zinātnes nozare | Socioloģija un sociālais darbs |
| Zinātnes apakšnozare | Kultūras un masu komunikācijas socioloģija |
| Kredītpunkti (ECTS) | 6 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 162 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 162 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Sociālo un humanitāro zinātņu institūts |
| Priekšzināšanas Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas |
|
| Kursa anotācija | |
| Studenti iegūst zināšanas par kultūras socioloģijas nozīmīgākajām problēmām un koncepcijām. Kursā tiek akcentētas kultūras tendenču un notikumu analīzes un modelēšanas prasmes. | |
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| 1 Kultūras socioloģijas priekšmets un uzdevumi. Kultūras socioloģijas vieta socioloģijas sistēmā.
2 Galvenās kultūrsocioloģiskās koncepcijas. Frankfurtes skolas kultūras analīze. 3 Kultūras socioloģiskās analīzes virzieni, to evolūcija, tendences un rezultējošie faktori. 4 Vērtību mijiedarbība un saplūšana, attīstības nevienmērība un kavēšanās kultūras evolūcijas procesā. 5 Kultūras dzīve kā kultūras procesa reāla izpausme. Kultūra un civilizācija. 6 Sabiedrības ekonomiskās attīstības līmeņa ietekme uz kultūras procesiem. 7 Komercializācijas un tirgus attiecību ietekme uz kultūru. Sabiedrības tehnizācija un kultūra. 8 Kultūras procesu sociālās regulācijas mērķi un modeļi. Kultūras procesu vadīšanas, regulācija. 9 Sociālo grupu kultūra. Jaunatnes kultūras fenomens. 10 Pilsētvides iespaids uz kultūrsociālo situāciju. Personības pašnoteikšanās problēmas mūsdienu pilsētā. 11 Lauku kultūrvide un tās regulācijas problēmas. 12 Kultūra personības socializācijas procesā. Personības kultūraktivitātes sociālpsiholoģiskie mehānismi. 13 Vajadzības kā personības kultūraktivitāšu ierosinātājas. Interešu un vajadzību atspoguļojums kultūrā. 14 Sociālās un profesionālās jaunrades mijiedarbība. Jaunrades subjekti. 15 Brīvā laika kultūras jēdziens. Brīvā laika kultūras rādītāju dinamika. Brīvā laika regulācijas problēmas. 16 Mākslinieciskās kultūras jēdziens, struktūra un problēmas. Mākslinieciskā kultūra un personības garīgums. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Referāts, kontroldarbs, ieskaite ar atzīmi. Automātisko novērtējumu iespējams iegūt, ja referāta un kontroldarba vērtējums ir 7 un augstāk. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1. Gīrcs K. Kultūru interpretācija.- Rīga, 1998.
2. Špenglers O. Vakarzemes noriets. I daļa.- Rīga, 1933. 3. Ионин Л.Г. Социология культуры: Путь в новое тысячелетие.- Москва,2000. 4. Михайлова Л. И. Социология культуры. Учебное пособие.- Москва. 1999. |
|
| Papildliteratūra | |
| 1. Kultūrpolitika Latvijā: Nacionālais ziņojums.- Rīga, 1998.
2. Materiāli par Latvijas kultūrvidi: fakti un uztvere.-Rīga,2000. 3. Jurevičs P. Kultūras sejas: Esejas.-Daugava, 1960. 4. Лосев А.Ф. Философия. Мифология. Культура. –Москва, 1991. |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1. Kultūras tradīcijas – kultūrvide// Karogs.-1989., Nr.4.-7.
2. Latvijas Kultūras fonda gaduraksti. 1987.-1988.- Rīga,1991. 3. LotmansJ., Uspenskis B. Par kultūras semiotisko mehānismu.// Literatūra un Māksla.- 1992. 6.marts. 4. Teters D. 20.gs kultūras laiktelpisko priekšstatu izcelsmes modelējums: Kulturoloģija.//Latvijas ZA Vēstis.- 1995.-Nr.7./8. |
|
| Piezīmes | |
| Izvēles priekšmets SZF Sab.p. programmai 7. sem. | |