| Kursa nosaukums | Laukaugi |
| Kursa kods | LauZM029 |
| Zinātnes nozare | Lauksaimniecības zinātne (nav zn) |
| Kredītpunkti (ECTS) | 7 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 189 |
| Lekciju stundu skaits | 32 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 24 |
| Laboratorijas darbu stundu skaits | 0 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 133 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 25/02/2025 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Augsnes un augu zinātņu institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Ph.D., doc. Madara Misule |
|
| Priekšzināšanas | |
| LauZM017, Lauksaimniecības bioloģija |
|
| Kursa anotācija | |
| Maģistranti padziļināti iepazīstas ar dažādu laukaugu grupu (graudaugu, pākšaugu, šķiedraugu, eļļas augu, bumbuļaugu un sakņaugu) tautsaimniecisko nozīmi, bioloģiskām īpašībām, agroekoloģiskajām prasībām; graudu un sēklu daudzveidīgo ķīmisko sastāvu un kvalitāti. Kursā padziļināti pievēršas ražas un tās kvalitātes veidošanās īpatnībām un ražas izmantošanas iespējām. Vērtē agroekoloģisko faktoru ietekmi uz augu augšanu, attīstību un ražas veidošanos. Apgūst augu izmantošanas iespējas enerģijas ieguvei, kā arī sēklkopību. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas – par laukaugu bioloģiskajām īpašībām un tām atbilstošiem audzēšanas paņēmieniem, par šo augu grupu produkcijas kvalitātes vērtēšanas principiem un produkcijas izmantošanu atbilstoši kvalitātei. 1. un 2. kontroldarbi un abi referāti. Izbraukuma uzdevumu izpilde. Prasmes – pielāgot audzēšanas paņēmienus kursā apgūstamo augu bioloģiskajām prasībām, kā arī novērtēt iepriekšējā posmā nepareizi izvēlēta paņēmiena seku novēršanas vai mīkstināšanas iespējas ar nākamo secīgo darbību; novērtēt agronomisko un meteoroloģisko faktoru savstarpējo ietekmi, kursā apgūstamo augu kvalitāti, kā arī atbilstoši noteiktajiem kvalitātes rādītājiem izvēlēties ražas izmantošanas virzienu: pārtika, lopbarība, sēkla vai kāds no enerģijas ieguves veidiem. 1. un 2. kontroldarbi un abi referāti. Izbraukuma uzdevumu izpilde. kompetence – vadīt ražošanas un/vai konsultatīvo darbu, un patstāvīgi veikt zinātniskus pētījumus, izmantojot šīs grupas augus, studēt un analizēt zinātnisko un citu literatūru par tiem. Izbraukuma uzdevumu izpilde, referāti. | |
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| Pilna laika klātienes studijās:
1. Laukaugu audzēšanas apjomi Latvijā, Eiropā, pasaulē. L – 1 h. 2. Labības. Labību botāniskā piederība, ģintis, sugas, varietātes, to zinātniskie nosaukumi, izplatība Latvijā, Eiropā, pasaulē. L – 2 h , Pr. – 2 h. 3. Graudu uzbūve, ķīmiskais sastāvs, energovērtība. Sēklu kvalitātes rādītāji un to ierekmēšanas iespējas, iegūstamie produkcijas veidi. L – 2, Pr. – 4 h. 4. Labību un citu lukaugu augšana un attīstība. Fenoloģiskās fāzes un decimālais kods. Kritiskie periodi augu attīstībā. L – 2 h. 5. Ražas komponenti, to veidošanās un savstarpējā mijiedarbība. L – 1 h. 6. Ziemāji un vasarāji, to bioloģiskās atšķirības un agroekoloģiskās prasības. Ziemošana un iespējas ietekmēt laukaugu ziemcietību. L – 2 h. 7. Labību (II grupas un griķi) sugu agrobioloģiskais raksturojums un tautsaimnieciskā nozīme. L – 2 h. 8. Pākšaugi, to agrobioloģiskais raksturojums, botāniskā piederība. Olbaltumvielu ražošanas problēma. L – 2 h, Pr. – 2 h. 9. Zirņi, vīķi, lauka pupas, lupīnas un soja – raksturojums, agroekoloģiskās prasības. Citi pasaulē izmantoti pākšaugi. L – 4 h, Pr. – 2 h. 10. Šķiedras ieguvei noderīgi augi (lini, kaņepes, kokvilna), to botāniskā piederība, audzēšanas zonas, paņēmieni un ražība, šķiedras raksturojums un izmantošana. L – 2 h. 11. Eļļas augi: botāniskā daudzveidība, dažādo augu audzēšanas zonas un izplatība, ražība. L – 2 h. 12. Rapša un ripša botāniskā piederība, bioloģiskais raksturojums, agroekoloģiskās prasības, audzēšanas paņēmieni, izmantošana. Saulgriezes, to botāniskā piederība, bioloģiskais raksturojums, agroekoloģiskās prasības. L – 2 h. 13. Ēterisko eļļu augi, to daudzveidība un botāniskā piederība, audzēšana un izmantošana. L – 1 h. 14. Bumbuļaugi un sakņaugi (kartupeļi, topinambūrs, cukurbietes), to raksturojums, izplatības zonas. L – 1 h. 15. Kartupeļu botāniskā piederība, audzēšanas apjomi, ražas, izmantošana, bioloģiskais raksturojums, agroekoloģiskās prasības, bumbuļu ķīmiskais sastāvs, kartupeļu augšana un attīstība, šķirņu grupas, audzēšanas agrotehniskie paņēmieni, to vērtējums. L – 3 h. 16. Cukurbietes: raksturojums, audzēšanas tehnoloģija, cukurrūpniecība. L – 1 h. 17. Kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, to saistība ar graudu izmantošanas virzienu un agroekonomiskais vērtējums. L – 8 h. 18. Audzēšanai noderīgāko sugu un šķirņu izvēles principi konkrētā saimniecībā. L – 2 h. 19. Laukaugu sēklkopība: šķirne un šķirņu pasliktināšanās cēloņi, normatīvie akti sēklkopībā, sēklu sertifikācija: lauka apskate, sēklu kvalitātes novērtēšana, pēcpārbaude, sēklaudzēšanas sējumu agrotehnikas īpatnības. L – 2 h, Pr. – 4. Nepilna laika neklātienes studijās: Programma nepilna laika neklātienē netiek piedāvāta. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| 1.Lekciju apmeklējums LBTU ir obligāts.
2.Jāuzraksta divi kontroldarbi 1) par labībām; 2) par pākšaugiem; iegūst atzīmi. 3.Sagatavo divus mutiskus referātus par laukaugu grupās ietilpstošajām sugām, kas pamatojas uz citējamos zinātniskos izdevumos publicētiem zinātniskiem rakstiem, ar ilustratīvu Power Point slaidu atbalstu. Saņem atzīmi. 4. Piedalās mācību izbraukumos, izpilda pirms izbraukuma izvirzīto uzdevumu un saņem ieskaiti. 5. Visiem darbiem jābūt izpildītiem sekmīgi. 6.Vērtējums par semestra laikā sekmīgi novērtētiem darbiem veido 80% no eksāmena vērtējuma. 7. Atlikušos 20% iegūst rakstiska eksāmena laikā, kurā izlozes kārtībā atbild uz 2 jautājumiem, katrs jautājums veido 10% gala vērtējumā. 8. Ja visi darbi nav novērtēti ar sekmīgu vērtējumu, eksāmenu kārtot nav atļauts. |
|
| Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums | |
| •Katrs maģistrants sagatavo divus 15 min garus referātus (PowerPoint formāts) par tematiem, kurus izlozē.
•Izpilda semestra darbu. Katrs maģistrants no savas (vai vecāku; vai tās, kur strādā algotu darbu, vai atrodas pētnieciskajā praksē) saimniecības atved graudu paraugu, kura graudu kvalitāti visos iespējamos veidos izvērtē LBTU LPTF Graudu un sēklu mācību zinātniskajā laboratorijā; veic saimniecībā izpēti par pielietoto agrotehniku šādas kvalitātes graudu izaudzēšanai, izanalizē meteoroloģiskos apstākļus, kas arī varēja ietekmēt kvalitāti, un sniedz priekšlikumus agrotehnikas maiņai vai secinājumus, kas neietekmējams noteica sasniegtos kvalitātes rādītājus vai tml. Iegūst atzīmi. Word formāts; sagatavojams atbilstoši LPTF mtodiskajiem norādījumiem lauksaimniecības virziena studentiem. Vēlamais apjoms: 5 – 15 lpp. bez pielikumiem un izmantotās literatūras saraksta. • Piedalās organizētajos mācību izbraukumos ar konkrētiem uzdevumiem. Izbraukumi var tikt organizēti uz VAAD Sēklu kontroles departamentu, kādu no graudu iepirkšanas uzņēmumiem; uz kādu lauksaimniecības uzņēmumu, uz zinātnisko semināru Vecaucē vai citur – atbilstoši konkrēta gada aktualitātēm. •Ja izbraukumā nepiedalās, tad par tur apgūstamo tematiku raksta referātu (Word formāts), pamatojoties uz min 10 zinātniskiem rakstiem, kas publicēti angliski. Iegūst ieskaiti. •Tiek organizētas vieslekcijas par atsevišķiem tematiem, piesaistot iespēju robežās ārzemju vieslektorus vai vieslektorus no AREI Stendes un Priekuļu pētniecības centriem. •Ja vieslekciju nenoklausās – raksta referātu par tās tematiku (Word formāts). Iegūst ieskaiti. |
|
| Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji | |
| Darbi, kurus vērtē ar iesk./neiesk.: jāizpilda darbs atbilstoši iepriekšējā punktā izvirzītajām prasībām. Referāti – jāprezentē maģistrantu grupai; tiek vērtēti atbilstoši 10 ballu skalas atšifrējumam. Kontroldarbi, par kuriem saņem atzīmi: tiek vērtēti atbilstoši 10 ballu skalas atšifrējumam. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1.Arlitt A., Brunn L. (1969). Produktion von Ol-und Faserphlanzen. Berlin, 207 s. Atrodama bibliotēkā, krātuvē: šifrs: 132058
2.Augkopība (2004). Ruža A. (red.) Jelgava: LLU, 374 lpp. 3.Balodis O., Bankina B., Gaile Z., Grantiņa I. (2012). Ziemas rapsis. Jelgava, LLU, 68 lpp. 4.Bankina B., Gaile Z. (2014). Ziemāju labības un to slimības. Jelgava: LLU, 104 lpp. 5.Copeland L.O., McDonald M.B. (1995). Principles of Seed Science and Technology. 3rd Edition. USA: Chapman & Hall, P. 409. 6.Carver B.F. (ed.) [s.l.]: Wiley-Blackwell, 569 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā. 7.Caxapная свекла. 3-е издание (2000). Шпаар Д. (ред.) Минск: ФУ Аинформ, 260 c.Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā. 8.Cukurbiešu audzēšana (1994). Somijas Cukurbiešu Pētniecības centrs: Valsts Mežotnes selekcijas izmēģinājumu stacija. Rīga: Preses nams, 56 lpp. Atrodama FB krātuvē, šifrs 94/576. 9.Encyclopaedia of Seed Production of World Crops (1998). Kelly A.F., George R.A.T. (eds) Chicester: Wiley, 403 lpp. 10.Gaile Z., Bartuševics J. (2012). Kukurūzas audzēšanas un izmantošana. Jelgava: LLU, 40 lpp. 11.Gladders P., Ginsburg D., Ritchie F., Smith J.A., Waterhouse S., Tucker C., Tonguc L. (2009). The Encyclopaedia of Oilseed Rape Diseases. [s.l.]: BASF. The Chemical Company, 127 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā. 12.Ivanovs S., Stramkale V. (2001). Linu audzēšanas un novākšanas tehnoloģija. Rīga: AS Poligrāfists, 191 lpp. Atrodama bibliotēkā un Augsnes un augu zinātņu institūtā. 13.Kunkulberga D., Ruža A. (2009). Kviešu un rudzu graudu uzturvērtība un izmantošana maizes ražošanā. Jelgava: LLU, 55 lpp. 14.Modern corn and soybean production. First edition (2000). Hoeft R.G., Nafziger E.D., Johnson R.R., Aldriht S.R. (eds.) USA: MCSP Publications, 353 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā. 15.Newman R.K., Newman C.W. (2008). Barley for Food and Health. Science, Technology and Products. [s.l.]: Wiley&Sons, 223 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā. 16.Potato Diseases. Diseases, Pests and Defects (2005). Mulder A., Turkensten L.J. (eds) Den Haag: PlantijnCasparie, 279 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā. 17.The oat crop. Production and utilization (1995). Welch R.W. (ed.) [s.l.]: Chapman&Hall, 584 p. Wheat: Science and Trade. First edition. (2009). 18.The Potato Crop. Second Edition (1992). Harris P. (ed.) London: Chapman & Hall, 909 p. Atrodama FB lasītavā, šifrs 97/100. 19.Агрономия (2001). Под редакцией В.Д. Мухи. Москва: Колос, 504 с. Atrodama lasītavā. Зерновые культуры (2000). Шпаар Д. (ред.) Минск: ФУ Аинформ, 398 c. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā. 20.Петров В.А., Зубенко В.Ф. (1991). Свекловодство. Москва: Агропромиздат, 191 c. Atrodama FB, šifrs 254483-254487. 21.Рапс и сурепица (2007). Шпаар Д. (ред.) Москва: ИДООО DLV Агродело, 320 c. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā. |
|
| Papildliteratūra | |
| 1.Freimanis P., Jurševskis L., Lauva J., Ruża A. (1980). Augkopības praktikums. Rīga: Zvaigzne, 327 lpp. 2.Jurševskis L. Holms I., Freimanis P. (1988). Augkopība. Rīga: Zvaigzne, 569 lpp. Atrodama bibliotēkā. | |
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| Zinātniskie žurnāli un rakstu krājumi, kas pieejami LBTU FB abonētajās datu bāzēs, piemēram: Rural Sustainability Research (LLU Raksti), Agronomijas Vēstis, Agronomy Research, Žemdirbyste=Agriculture, Acta Agriculturae Scandinavica, Sec. B Soil and Plant Science, LF un LPTF konferenču un semināru Rakstu krājumi utt. – atbilstoši tematikai. | |
| Piezīmes | |
| Apgūst akadēmiskā maģistra studiju programmas “Lauksaimniecība” 3. semestrī | |