Excel
Kursa nosaukums Dārzkopības bioloģiskie pamati
Kursa kods LauZ6105
Zinātnes nozare Lauksaimniecības zinātne (nav zn)
Kredītpunkti (ECTS) 6
Kopējais stundu skaits kursā 162
Lekciju stundu skaits 32
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 8
Laboratorijas darbu stundu skaits 8
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 114
Kursa apstiprinājuma datums 09/01/2024
Atbildīgā struktūrvienība Augsnes un augu zinātņu institūts
 
Kursa izstrādātājs(-i)
Dr. agr., asoc. prof. Kaspars Kampuss

Priekšzināšanas
Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas
 
Kursa anotācija
Maģistranti padziļināti izzina dārzaugu vietu pasaules augu valsts sistēmā, izprot dārzaugu augšanu un attīstību un ražas veidošanās bioloģiju un to ietekmējošos faktorus, kā arī iespējas tos optimizēt.
Kursa rezultāti un to vērtēšana
1.padziļinātas zināšanas par dārzaugu sistemātiku un morfoloģiju saistībā ar to augšanu, attīstību, ražas veidošanu un tajos notiekošiem bioloģiskajiem procesiem, iepazīstas ar pašreizējiem zinātnes pētījumu virzieniem un galvenajiem rezultātiem šajā nozarē – lekcijas un semināri.
2.prasmes saistīt dārzaugu morfoloģiskās un bioloģiskās īpatnības ar tiem nepieciešamajiem ekoloģiskajiem apstākļiem, kā arī, izmantojot zinātnisko pētījumu rezultātus, optimizēt šos apstākļus saistībā ar pieejamām audzēšanas tehnoloģijām un tirgus noteiktām kvalitātes prasībām, izvērtēt jauno zinātnisko informāciju, patstāvīgi studēt un apkopot informāciju – patstāvīgais darbs – eseja un semināri.
3.kompetences izprast un analizēt zinātnisko informāciju dārzaugu bioloģijas nozarē, sagatavot prezentācijas, kā arī pamatot savus lēmumus un argumentēt viedokli – semināri.
Kursa saturs(kalendārs)
1.Dārzaugu (ieskaitot sēnes un sporaugus) klasifikācija un botāniskā sistemātika. Dārzaugu izcelšanās centri un mūsdienu audzēšanas apgabali un to noteicošie apstākļi. (4 stundas)
2.Uzturā izmantojamie dārzaugu orgāni. Sakņu un sakneņu metamorfozes. Uzturā izmantojamie burkānu, galda biešu, cigoriņu, melnsaknes, pastinaku, seleriju, mārrutku pazemes orgāni, to morfoloģiski - anatomisks raksturojums. Stumbru metamorfozes. Stumbru, stublāju, lakstu jēdziens. Kopējais un atšķirīgais dažādu dārzaugu stumbros, dārzaugu stumbra morfoloģisks un anatomisks raksturojums (4 stundas)
3.Dārzaugu zari un zarošanās. Zarošanās tipi. Noteiktam funkcionālam uzdevumam pielāgoti zari: veģetatīvi, reproduktīvi, jaukta uzdevuma zari, to izpausme dažādu dārzaugu vasu sistēmās. Viengadīgie, divgadīgie un daudzgadīgie dārzaugi, zaru metamorfozes. Dārzaugu pumpuri un lapas, to fizioloģiskā un dekoratīvā loma, morfoloģija, anatomija, klasifikācija. Pumpuru klasifikācija atkarībā no to novietojuma zarā un funkcionālās lomas. Pumpuru anatomiskā uzbūve. Organoģenēze pumpuros un tās diagnosticēšana. Lapas fizioloģiskā un dekoratīvā loma. Atšķirīgu dārzaugu lapas morfoloģija un anatomija. Dārzaugi ar uzturā izmantojamām lapām, lapu kātiem. Lapu morfoloģijas ontoģenētiskā mainība. Vasarzaļu, ziemzaļu, mūžzaļu dārzaugu lapas (skujas), to morfoloģija un anatomija. Saulmīļu, ēnmīļu, sukulentu u.c. savdabīgos apstākļos augt piemērojušās dārzaugu lapas (4 stundas)
4.Dārzaugu ziedi. Ziedu sakārtojumi ziedkopās un atsevišķi. Ziedi ar atšķirīgu funkcionālu lomu: sievišķie, vīrišķie, hermofrodītie ziedi, to morfoloģija. Ziedu nektāriji. Dārzaugu sēklas un augļi. Nozīmīgākie dārzaugu augļu anatomiski - morfoloģisks raksturojums. Dārzaugu sēklu uzbūve, anatomiskās un morfoloģiskās atšķirības pazīmes. Barības vielas, to uzkrāšanās sēklā. Sēklu bioloģiskās funkcijas. (4 stundas)
5.Dārzaugu augšana un attīstība. Galvenās attīstības fāzes un periodi. Juvenilā fāze un pāreja uz brieduma fāzi. Atkārtota juvenilizācija. Dārzaugu embrionālā attīstība. Sēklu attīstība un nobriešana. Sēklu dīgšana, to īpatnības dažādām dārzaugu sugām un ietekmējošie faktori (4 stundas)
6.Dārzaugu augšanu un attīstību ietekmējošie ekoloģiskie faktori. Dažādu dārzaugu sugu ekoloģiskās un klimata prasības. Gadalaiku maiņas nozīme augu dzīvē. Gaismas, ūdens un temperatūras nozīme un ietekme uz auga dzīvības procesiem. (4 stundas)
7.Dārzaugu ziedēšana, appute un apaugļošanās. Dažādu dārzaugu sugu ziedēšanas īpatnības. Ziedpumpuru ieriešanās, to ietekmējošie faktori un hormonālā regulācija. Ziedpumpuru attīstība. Apputeksnēšanās veidi. Apputi ietekmējošie faktori dažādām dārzaugu sugām. Apaugļošanās, to ietekmējošie faktori un regulācija. Pašappute, svešappute, pašauglība, pašneauglība, partenokarpija. (4 stundas)
8.Dārzaugu ražas veidošanās bioloģija. Augļu augšana, nobriešana un nogatavošanās. Dažādu sugu dārzaugu augļu augšanas un nogatavošanās īpatnības. Bioķīmiskās un fizioloģiskās pārmaiņas auglī nogatavošanās laikā. (4 stundas)
9.Ražas kvantitāti un kvalitāti ietekmējošie faktori. Augļu krāsas veidošanās un to ietekmējošie procesi un apstākļi. Fizioloģiski augļu bojājumi augšanas un uzglabāšanas laikā, tos veidojošie faktori un to kontroles iespējas. (4 stundas)
10.Dārzaugu miera periods, tā īpatnības. Norūdīšanās, salcietība, ziemcietība. Nepieciešamais aukstuma periods. Dziļā un piespiestā miera periods. Audu sala bojājumi. Dažādu auga daļu ziemcietība. Dažādu sugu augu ziemcietība. (4 stundas)
11.Klimata pārmaiņu potenciālā ietekme uz dārzaugu augšanu un attīstību, to ražas kvalitāti un kvantitāti. (4 stundas)
12.Dārzaugu (augļu, dārzeņu, ziedu) uzglabāšanas bioloģija. Augu novecošana un tās regulēšanas iespējas. Klimaktēriski un neklimaktēriski augļi. Etilēns. Elpošana un transpirācija. Uzglabāšanas režīmu un augļu pēcražas apstrāžu pielietošana nogatavošanās un novecošanās aizkavēšanai. (4 stundas)
Prasības kredītpunktu iegūšanai
Eksāmens.
Pie eksāmena tiek pielaisti studenti, kas sekmīgi prezentējuši semināra tēmu, kā arī iesnieguši un prezentējuši eseju.
Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums
1.Students sagatavo prezentāciju (zinātniskās un profesionālās literatūras pētījumu) semināram par tēmu no kursa satura, kas saskaņota ar mācībspēku. Darbu prezentē studentu grupai seminārā. Orientējošs prezentācijas ilgums 30 minūtes. Studentam jāspēj atbildēt uz jautājumiem, diskutēt par doto tēmu un pamatot savu viedokli.
2.Students veic literatūras pētījumu par tēmu no kursa satura, saskaņojot ar mācībspēku un iesniedz to esejas veidā. Apjoms: 10 – 20 lpp, izmantoti vismaz 10 literatūras avoti, no kuriem vismaz 50% zinātniskas publikācijas. Šī pētījuma galvenās atziņas students izklāsta studentu grupai īsā prezentācijā (līdz 15 min.), spēj diskutēt par doto tēmu un argumentēti atbildēt uz jautājumiem.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Gala atzīmi veido eksāmena atzīme (50%) un semestra laikā veikto darbu (seminārs un eseja) vērtējumu vidējā atzīme (50%).
Obligātā literatūra
1.Ieviņš Ģ. Augu fizioloģija. Funkcijas un mijiedarbība ar vidi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016. 607 lpp.
2.Mauriņa H. Augu fizioloģija. Rīga: Zvaigzne, 1987. 358 lpp.
3.Augļkopība. Red. L. Ikase. Dobeles novads: LV Augļkopības institūts, 2015. 544 lpp.
4.Principles of Modern Fruit Science (2019) Sansavini, S., Costa, G., Gucci, R., Inglese, P., Ramina, A., Xiloyannis, C., and Desjardins,Y., (eds.). Leuven, Belgium: ISHS, 421 p.
5.The Encyclopedia of Fruit and Nuts. J. Janick, R.E. Paull. (ed.). Wallingford, UK; Cambridge, MA: CAB International, 2008. 954 p.
6.Fundamentals of Temperate Zone Tree Fruit Production. Ed. by J. Tromp, A.D. Webster, S.J.Wetheim. Leiden: Backuys Publishers, 2005. 400 p.
7.Wills R.B.H., McGlasson W.B., Graham D., Joyce D.C. Postharvest. An introduction to the physiology and handling of fruit, vegetables and ornamentals. 5th edition. UK: CABI Publishing, 2007. 227 p
8.Bumbura M., Jaudzeme V., Muižarāja E., Pētersone (1967). Augu morfoloģija un anatomija.- Rīga: Zvaigzne. 507 lpp.
9.Modern technology in vegetable production (2011)/ed. by P. Hazra. Pitam Pura, New Delhi : New India Publishing Agency,413
10.Salunkhe D. K. Salunkhe, Kadam S. S.(1998) Handbook of vegetable science and technology: production, composition, storage, and processing CRC Press, 721 p.
11.Brickell C. (2010) RHS Encyclopedia of Plants and Flowers. Great Britain: Dorling Kindersley. 744 p.
12.Hartmann and Kester’s Plant Propagation: Principles and Practices, 9th Edition (2017). Fred T. Davies, Jr., Robert L. Geneve, and Sandra B. Wilson. Pearson Education, Inc., New York, 1004 p.
Papildliteratūra
1.Improving the health-promoting properties of fruit end vegetable products. F.A.Tomas-Barberan, M.I.Gil (ed.). England: Woodhead Publishing, 2008. 559 p.
2.Temperate and subtropical fruit production. D. I. Jackson, N. E. Looney (ed.). 2nd edition. UK: CABI Publishing, 2006. 332 p.
3.Sudrabs J. 1960 Augļkopība. Rīga: LVI, 679. lpp (arī citi laidumi)
4.Skrīvele M., Ikase L. 2013. Latvijas ābeles. Rīga: Jumava, 136 lpp.
5.Kārkliņš J., Skrīvele M., Kaufmane E., Ikase L. 2007. Plūmju šķirnes. LVAI, Dobele, 204 lpp.
6.Kārkliņš J. 2004. Bumbieru šķirnes. Dobele, 299 lpp.
7.Ruisa S., Kaufmane E. 2008. Ķiršu, aprikožu un persiku šķirnes. Latvijas Pomoloģija, Izd. Latvijas Valsts Augļkopības institūts, 216 lpp.
8.Strautiņa S., Kalniņa I. 2019. Avenes un to audzēšana. Rīga: Jumava,
9.Strautiņa S., Kaufmane E. 2011. Dobeles ceriņi. Rīga: Jumava, 96.lpp.
10.Skrīvele M., Rubauskis E., Strautiņa S. 2011. Augļu koku un ogulāju veidošana. Rīga: Zvaigzne ABC, 96.lpp.
11.Vēsturiskie dārzi. Šķirņu katalogs. Kviklys D., Gelvonauskiene D., Karkleliene R., Juškevičiene D., Dambrauskiene E., Uselis N., Lanauskas J., Ikase L., Lepse L., Kaufmane E., Feldmane D., Dēķena Dz., Zeipiņa S. Babtai: Lietuvos agrarinių ir miškų mokslų centras filialas Sodininkystės ir daržininkystės institutas, 2019. 175 p.
brīvpieejas informācijas avots: http://fruittechcentre.eu/sites/default/files/2019-03/skirnu_katalogs_elektroniska_versija_HG.pdf
12.Valero, Daniel. Postharvest biology and technology for preserving fruit quality [elektroniskais resurss] / Daniel Valero and Maria Serrano. Boca Raton, Fla. : Taylor & Francis Group, 2010. 287 p.
13.Gough, Bob. An encyclopedia of small fruit [elektroniskais resurss] / Bob Gough. Binghamton, N.Y. : Haworth Food & Agricultural Products Press, c2007. 161 p.
14.Taiz L., Zeiger E. Plant Physiology. Sunderland, MA: Sinauer Associates, 2006. 764 p.
15.Rosa L. A., Alvarez-Parrilla E., González-Aguilar G A. Fruit and vegetable phytochemicals :chemistry, nutritional value and stability, Ames, Iowa, (2010) Wiley-Blackwell, 367 p.
Periodika un citi informācijas avoti
1.ISHS izdevums "Acta Horticulturae" ISSN: 0567-7572 http://www.actahort.org/
2.Westwood M.N. Temperate-zone pomology physiology and culture. 3rd edition. Portland, Oregon, USA: Timber Press, 1993. 523 p.
3.Proceedings of the Latvian Academy of Sciences. Section B. Natural, Exact, and Applied Sciences. brīvpieejas informācijas avots: https://content.sciendo.com/view/journals/prolas/prolas-overview.xml?tab_body=overview un konkrēti 2017. gada 71. sējums Nr. 3: https://content.sciendo.com/view/journals/prolas/71/3/prolas.71.issue-3.xml
2013. gada 67. sējums Nr.2: https://content.sciendo.com/view/journals/prolas/67/2/prolas.67.issue-2.xml
4.Zinātniski praktisko konferenču “Līdzsvarota Lauksaimniecība” rakstu krājumi, kas ir brīvpieejas informācijas avots:
http://www.lf.llu.lv/lv/lidzsvarota-lauksaimnieciba
5. “Profesionālā Dārzkopība” - e-žurnāls brīvpieejas informācijas avots: http://fruittechcentre.eu/lv/profesionala-darzkopiba
Piezīmes
Ierobežotās izvēles (B daļas) studiju kurss LF Akadēmiskās izglītības maģistra studiju programmas „Lauksaimniecība”, specializācija Dārzkopība.