Excel
Kursa nosaukums Laukaugi I
Kursa kods LauZ5126
Zinātnes nozare Lauksaimniecības zinātne (nav zn)
Kredītpunkti (ECTS) 7.5
Kopējais stundu skaits kursā 202.5
Lekciju stundu skaits 24
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 56
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 120
Kursa apstiprinājuma datums 23/04/2021
Atbildīgā struktūrvienība Augsnes un augu zinātņu institūts
 
Kursa izstrādātājs(-i)
Dr. agr., prof. Zinta Gaile
Priekšzināšanas
LauZ5135, Augkopības bioekoloģiskie pamati
Aizstātais(-ie) kurss(-i)
LauZM003 [GLAUM003] Laukaugi I
Kursa anotācija
Maģistranti padziļināti iepazīstas ar graudaugu un pākšaugu tautsaimniecisko nozīmi, bioloģiskām īpašībām, graudu un sēklu daudzveidīgo ķīmisko sastāvu un kvalitāti. Kursā padziļināti pievēršas ražas un tās kvalitātes veidošanās īpatnībām un ražas izmantošanas iespējām. Vērtē agroekoloģisko faktoru ietekmi uz graudaugu un pākšaugu augšanu, attīstību un ražas veidošanos. Padziļināti apgūst viengadīgo un divgadīgo zaļmasas augu audzēšanas un izmantošanas iespējas. Apgūst graudaugu, pākšaugu, zaļmasas augu izmantošanas iespējas enerģijas ieguvei, kā arī sēklkopību.
Kursa rezultāti un to vērtēšana
Zināšanas – par graudaugu, pākšaugu, viengadīgo un divgadīgo zaļmasas augu bioloģiskajām īpašībām un tām atbilstošiem audzēšanas paņēmieniem, par šo augu grupu produkcijas kvalitātes vērtēšanas principiem un produkcijas izmantošanu atbilstoši kvalitātei. 1. un 2. kontroldarbi un abi referāti. Izbraukuma uzdevumu izpilde.
Prasmes – pielāgot audzēšanas paņēmienus kursā apgūstamo augu bioloģiskajām prasībām, kā arī novērtēt iepriekšējā posmā nepareizi izvēlēta paņēmiena seku novēršanas vai mīkstināšanas iespējas ar nākamo secīgo darbību; novērtēt agronomisko un meteoroloģisko faktoru savstarpējo ietekmi, kursā apgūstamo augu kvalitāti, kā arī atbilstoši noteiktajiem kvalitātes rādītājiem izvēlēties ražas izmantošanas virzienu: pārtika, lopbarība, sēkla vai kāds no enerģijas ieguves veidiem. Semestra darbs. Izbraukuma uzdevumu izpilde.
Kompetence – vadīt ražošanas un/vai konsultatīvo darbu, un patstāvīgi veikt zinātniskus pētījumus, izmantojot šīs grupas augus, studēt un analizēt zinātnisko un citu literatūru par tiem. Semestra darbs.
Kursa saturs(kalendārs)
1.Labības. Labību botāniskā piederība, ģintis, sugas, varietātes, to zinātniskie nosaukumi. 4 h
2.Graudu uzbūve, ķīmiskais sastāvs, energovērtība. No labībām iegūstamie produkcijas veidi.
3 h
3.Graudu kvalitāte dažādiem to izmantošanas virzieniem. Kvalitātes ietekmēšanas iespējas. 4 h
4.Labību sējplatības un ražība pasaulē, Eiropā un Latvijā. 2 h
5.Labību augšana un attīstība. Fenoloģiskās fāzes un decimālais kods. Kritiskie periodi labību attīstībā. 4 h
6.Ražas komponenti, to veidošanās un savstarpējā mijiedarbība. Labību veldres, to būtība. 4 h
7.Ziemāji un vasarāji, to bioloģiskās atšķirības. Ziemošana un iespējas ietekmēt labību ziemcietību. 2 h
8.Vasarāju labības un to agroekoloģiskās prasības. 4 h
9.Ziemāju labības un to agroekoloģiskās prasības. 4 h
10.Labību audzēšanas tehnoloģijas, to saistība ar graudu izmantošanas virzienu un agroekonomiskais vērtējums. 4 h
11.Kukurūzas noderība lopbarībai un biogāzes ražošanai Latvijas apstākļos. 4 h
12.Prosa, sorgo, rīss; to agrobioloģiskais raksturojums un tautsaimnieciskā nozīme. 2 h
13.Griķi: raksturojums, agroekoloģiskās prasības, audzēšana Pasaulē un Latvijā. 2 h
14.Pākšaugi, to agrobioloģiskais raksturojums, botāniskā piederība. Olbaltumvielu ražošanas problēma. 5 h
15.Zirņi, vīķi, lauka pupas, lupīnas un soja – raksturojums, agroekoloģiskās prasības. Citi pasaulē izmantoti pākšaugi. 6 h
16.Viengadīgie un divgadīgie augi zaļmasas ieguvei, zaļmasas izmantošana lopbarībai un enerģijas ieguvei. 2 h
17.Kāpostu dzimtas augi, saulgriezes, malva u.c. zaļmasas augi, to raksturojums, agroekoloģiskās prasības. 2 h
18.Audzēšanai noderīgāko sugu un šķirņu izvēles principi konkrētā saimniecībā. 2 h
19.Labību un pākšaugu sēklkopība: šķirne un šķirņu pasliktināšanās cēloņi, normatīvie akti sēklkopībā, sēklu sertifikācija: lauka apskate, sēklu kvalitātes novērtēšana, pēcpārbaude, sēklaudzēšanas sējumu agrotehnikas īpatnības. 4 h
20.Semestra darba izstrāde – 16 h
Prasības kredītpunktu iegūšanai
1.Lekciju apmeklējums LLU ir obligāts.
2.Jāuzraksta divi kontroldarbi 1) par labībām; 2) par pākšaugiem; iegūst atzīmi.
3.Sagatavo divus mutiskus referātus ar ilustratīvu Power Point slaidu atbalstu: 1) par labību tematiku; 2) par pākšaugu tematiku. Saņem ieskaiti, kura var ietekmēt gala vērtējumu + vai – virzienā.
4.Izpilda semestra darbu – iegūst atzīmi.
5.Piedalās mācību izbraukumos, izpilda pirms izbraukuma izvirzīto uzdevumu un saņem ieskaiti.
6. Visiem darbiem jābūt izpildītiem sekmīgi.
7.Vērtējums par semestra laikā sekmīgi novērtētiem darbiem veido 80% no eksāmena vērtējuma.
8. Atlikušos 20% iegūst rakstiska eksāmena laikā, kurā izlozes kārtībā atbild uz 2 jautājumiem, katrs jautājums veido 10% gala vērtējumā.
9.Ja visi darbi nav novērtēti ar sekmīgu vērtējumu, eksāmenu kārtot nav atļauts.
Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums
•Katrs maģistrants sagatavo divus 15 min garus referātus (PowerPoint formāts):
1)par tematu, ko nosaka izloze, sadaļā par graudaugiem;
2)par tematu, ko nosaka izloze, sadaļā par pākšaugiem.
•Izpilda semestra darbu, kam atvēlēts 1 KP no kopējiem kursa 5 KP. Katrs maģistrants no savas (vai vecāku; vai tās, kur strādā algotu darbu, vai atrodas pētnieciskajā praksē) saimniecības atved graudu paraugu, kura graudu kvalitāti visos iespējamos veidos izvērtē LLU LF Graudu un sēklu mācību zinātniskajā laboratorijā; veic saimniecībā izpēti par pielietoto agrotehniku šādas kvalitātes graudu izaudzēšanai, izanalizē meteoroloģiskos apstākļus, kas arī varēja ietekmēt kvalitāti, un sniedz priekšlikumus agrotehnikas maiņai vai secinājumus, kas neietekmējams noteica sasniegtos kvalitātes rādītājus vai tml. Iegūst atzīmi.
Word formāts; sagatavojams atbilstoši LF noteikumiem, ietverot visas pētnieciska pārskata nodaļas. Vēlamais apjoms: 5 – 15 lpp. bez pielikumiem un izmantotās literatūras saraksta.
•Piedalās organizētajos mācību izbraukumos ar konkrētiem uzdevumiem. Izbraukumi var tikt organizēti uz VAAD Sēklu kontroles departamentu, kādu no graudu iepirkšanas uzņēmumiem; uz kādu lauksaimniecības uzņēmumu, uz zinātnisko semināru Vecaucē vai citur – atbilstoši konkrēta gada aktualitātēm.
•Ja izbraukumā nepiedalās, tad par tur apgūstamo tematiku raksta referātu (Word formāts), pamatojoties uz min 10 zinātniskiem rakstiem, kas publicēti angliski. Iegūst ieskaiti.
•Tiek organizētas vieslekcijas par atsevišķiem tematiem, piesaistot iespēju robežās ārzemju vieslektorus vai vieslektorus no AREI Stendes un Priekuļu pētniecības centriem.
•Ja vieslekciju nenoklausās – raksta referātu par tās tematiku (Word formāts). Iegūst ieskaiti.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Darbi, kurus vērtē ar iesk./neiesk.: jāizpilda darbs atbilstoši iepriekšējā punktā izvirzītajām prasībām; referāti – jāprezentē maģistrantu grupai.
Kontroldarbi, par kuriem saņem atzīmi: tiek vērtēti atbilstoši 10 ballu skalas atšifrējumam.
Semestra darbs tiek vērtēts ar atzīmi 10 ballu skalā, pievēršoties šādiem aspektiem:
1)darba sakārtojuma loģika;
2)rezultātu izklāsta pilnīgums un graudu kvalitātes sasaiste ar pielietoto agrotehniku – analīze par konkrēto saimniecību, pamato-jumi no literatūras;
3)prasme vērtēt analizētā parauga kvalitāti salīdzinājumā ar dažādiem pārstrādes veidiem izvirzītajām prasībām graudu kvalitātei;
4)secinājumi un ieteikumi, to loģika, profesionalitāte.
5)profesionālās un zinātniskās terminoloģijas pareizs pielietojums
Obligātā literatūra
1.Augkopība (2004). Ruža A. (red.) Jelgava: LLU, 374 lpp.
2.Bankina B., Gaile Z. (2014). Ziemāju labības un to slimības. Jelgava: LLU, 104 lpp.
3.Copeland L.O., McDonald M.B. (1995). Principles of Seed Science and Technology. 3rd Edition. USA: Chapman & Hall, P. 409.
4.Encyclopaedia of Seed Production of World Crops (1998). Kelly A.F., George R.A.T. (eds) Chicester: Wiley, 403 lpp.
5.Gaile Z., Bartuševics J. (2012). Kukurūzas audzēšanas un izmantošana. Jelgava: LLU, 40 lpp.
6.Kunkulberga D., Ruža A. (2009). Kviešu un rudzu graudu uzturvērtība un izmantošana maizes ražošanā. Jelgava: LLU, 55 lpp.
7.Newman R.K., Newman C.W. (2008). Barley for Food and Health. Science, Technology and Products. [s.l.]: Wiley&Sons, 223 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā.
8.Modern corn and soybean production. First edition (2000). Hoeft R.G., Nafziger E.D., Johnson R.R., Aldriht S.R. (eds.) USA: MCSP Publications, 353 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā.
9.The oat crop. Production and utilization (1995). Welch R.W. (ed.) [s.l.]: Chapman&Hall, 584 p.
10.Wheat: Science and Trade. First edition. (2009). Carver B.F. (ed.) [s.l.]: Wiley-Blackwell, 569 p. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā.
11.Агрономия (2001). Под редакцией В.Д. Мухи. Москва: Колос, 504 с. Atrodama lasītavā.
12.Зерновые культуры (2000). Шпаар Д. (ред.) Минск: ФУ Аинформ, 398 c. Atrodama Augsnes un augu zinātņu institūtā.
Papildliteratūra
1.Freimanis P., Jurševskis L., Lauva J., Ruża A. (1980). Augkopības praktikums. Rīga: Zvaigzne, 327 lpp.
2.Jurševskis L. Holms I., Freimanis P. (1988). Augkopība. Rīga: Zvaigzne, 569 lpp. Atrodama bibliotēkā.
Periodika un citi informācijas avoti
Zinātniskie žurnāli un rakstu krājumi, kas pieejami LLU FB abonētajās datu bāzēs, piemēram: Rural Sustainability Research (LLU Raksti), Agronomijas Vēstis, Agronomy Research, Žemdirbyste=Agriculture, Acta Agriculturae Scandinavica, Sec. B Soil and Plant Science, LF konferenču un semināru Rakstu krājumi utt. – atbilstoši tematikai.
Piezīmes
Lauksaimniecības maģistra studiju programmas Laukkopības apakšvirziena speciālais kurss 3. semestrī.