Latviešu Krievu Angļu Vācu Franču
Statuss(Aktīvs) Izdruka Arhīvs(0) Studiju plāns Vecais plāns Kursu katalogs Vēsture

Kursa nosaukums Laukaugi I
Kursa kods LauZ5126
Zinātnes nozare Lauksaimniecības un zivsaimniecības zinātnes, mežzinātne
Zinātnes apakšnozare Laukkopība
Kredītpunkti 5
ECTS kredītpunkti 7.50
Kopējais stundu skaits kursā 80
Lekciju stundu skaits 24
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 56
Kursa apstiprinājuma datums 22/03/2011
Atbildīgā struktūrvienība Augsnes un augu zinātņu institūts
 
Kursa izstrādātājs(-i)
Lauksaimniecības doktors, vad.pētn. Zinta Gaile

Kursa anotācija
Maģistranti padziļināti iepazīstas ar graudaugu un pākšaugu tautsaimniecisko nozīmi, bioloģiskām īpašībām, graudu un sēklu daudzveidīgo ķīmisko sastāvu un kvalitāti. Kursā padziļināti pievēršas ražas un tās kvalitātes veidošanās īpatnībām un ražas izmantošanas iespējām. Vērtē agroekoloģisko faktoru ietekmi uz graudaugu un pākšaugu augšanu, attīstību un ražas veidošanos. Padziļināti apgūst viengadīgo un divgadīgo zaļmasas augu audzēšanas un izmantošanas iespējas. Apgūst graudaugu, pākšaugu, zaļmasas augu izmantošanas iespējas enerģijas ieguvei.
Kursa rezultāti un to vērtēšana
Maģistranti gūst padziļinātas zināšanas par graudaugu, pākšaugu, viengadīgo un divgadīgo zaļmasas augu bioloģiskajām īpašībām un tām atbilstošiem audzēšanas paņēmieniem, par šo augu grupu produkcijas kvalitātes vērtēšanas principiem un produkcijas izmantošanu atbilstoši kvalitātei.
Maģistranti prot pielāgot audzēšanas paņēmienus kursā apgūstamo augu bioloģiskajām prasībām, kā arī novērtēt iepriekšējā posmā nepareizi izvēlēta paņēmiena seku novēršanas vai mīkstināšanas iespējas ar nākamo secīgo darbību. Izprot agronomisko un meteoroloģisko faktoru savstarpējo ietekmi. Izprot kursā apgūstamo augu kvalitātes novērtēšanu, kā arī atbilstoši noteiktajiem kvalitātes rādītājiem prot īzvēlēties ražas izmantošanas virzienu: pārtika, lopbarība vai kāds no enerģijas ieguves veidiem. Rezultātā maģistrants ir kompetents vadīt ražošanas un/vai konsultatīvo darbu, un patstāvīgi veikt zinātniskus pētījumus, izmantojot šīs grupas augus, studēt un analizēt zinātnisko un citu literatūru par tiem.
Kursa plāns
1 Labības. Labību botāniskā piederība, ģintis, sugas, varietātes, to zinātniskie nosaukumi.
2 Graudu uzbūve, ķīmiskais sastāvs, energovērtība. No labībām iegūstamie produkcijas veidi.
3 Graudu kvalitāte dažādiem to izmantošanas virzieniem.
4 Labību sējplatības un ražība pasaulē, Eiropā un Latvijā.
5 Labību augšana un attīstība. Fenoloģiskās fāzes un decimālais kods. Kritiskie periodi labību attīstībā.
6 Ziemāji un vasarāji, to bioloģiskās atšķirības. Ziemošana un iespējas ietekmēt labību ziemcietību.
7 Vasarāju labības un to agroekoloģiskās prasības.
8 Ziemāju labības un to agroekoloģiskās prasības.
9 Labību audzēšanas tehnoloģijas, to saistība ar graudu izmantošanas virzienu un agroekonomiskais vērtējums.
10 Kukurūzas noderība lopbarībai un biogāzes ražošanai Latvijas apstākļos.
11 Prosa, sorgo, rīss; to agrobioloģiskais raksturojums un tautsaimnieciskā nozīme.
12 Griķi: raksturojums, agroekoloģiskās prasības, audzēšana Pasaulē un Latvijā.
13 Pākšaugi, to agrobioloģiskais raksturojums, botāniskā piederība. Olbaltumvielu ražošanas problēma.
14 Zirņi, vīķi, lauka pupas, lupīnas un soja - raksturojums, agroekoloģiskās prasības.
15 Viengadīgie un divgadīgie augi zaļmasas ieguvei, zaļmasas izmantošana lopbarībai un enerģijas ieguvei. 16 Kāpostu dzimtas augi, saulgriezes, malva u.c. zaļmasas augi, to raksturojums, agroekoloģiskās prasības.
Prasības kredītpunktu iegūšanai
Līdzdalība semināros ar noteiktu uzdevumu izpildi; sagatavots referāts - nozīmīgs zinātniskās literatūras apkopojums, kas uzdots par programmā paredzētu tematu. Mutisks eksāmens, kurā atbildes vērtē komisija.
Pamatliteratūra
1. Augkopība. Ruža A. (red.) Jelgava: LLU, 2004. 374 lpp.
2. Geisler G. Pflanzenbau: Ein Lehrbuch - Biologishe Grundlagen und Technik der Pflanzenproduction. Berlin, Hamburg: Verlag Paul Parey, 1988. 530 lpp.
3. Wheat: Science and Trade. First edition. Carver B.F. (ed.) [s.l.]: Wiley-Blackwell, 2009. 4. Зерновые культуры. Шпаар Д. (ред.) Минск: ФУ Аинформ, 2000.
Papildliteratūra
1. Kunkulberga D., Ruža A. Kviešu un rudzu graudu uzturvērtība un izmantošana maizes ražošanā. Jelgava: LLU, 2009. 55 lpp.
2. Newman R.K., Newman C.W. Barley for Food and Health. Science, Technology and Products. [s.l.]: Wiley&Sons, 2008. 3. Агрономия. Под редакцией В.Д. Мухи. Москва: Колос, 2001. 502 lpp.
Periodika un citi informācijas avoti
1. Agronomijas vēstis: zinātnisko rakstu krājums. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Lauksaimniecības fakultāte. ISBN 9984555895(5). ISSN 1691-3485.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Raksti. Latvijas Lauksaimniecības universitāte. ISSN 1407-4427.
2. Agronomy Research. Tartu: Estonian Agricultural University. ISSN 1406-894X. Acta Agriculturae Scandinavica, Sec. B Soil and Plant Science. Published By: Taylor & Francis. Print ISSN: 0906-4710
Online ISSN: 1651-1913 3. AgroTops. Rīga: Aģentūra Agro apgāds. ISSN 1407-5164. Saimnieks LV. Rīga : TEE BIO, 2004- ISSN 1691-1598. Зерновые культуры. ISSN 0235-2532.
Piezīmes
Akadēmiskās un profesionālās Lauksaimniecības maģistra studiju programmas Laukkopības apakšvirziena speciālais kurss III semestrī. Studiju kurss izveidots, pārveidojot un paplašinot iepriekšējo kursu LauZ5002 "Graudaugi un pākšaugi". Šo studiju kursu var apgūt neatkarīgi no kursa "Laukaugi II".