| Kursa nosaukums | Kaitīgo organismu bioloģija |
| Kursa kods | LauZ5122 |
| Zinātnes nozare | Lauksaimniecības zinātne (nav zn) |
| Kredītpunkti (ECTS) | 4.5 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 121.5 |
| Lekciju stundu skaits | 18 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 18 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 22/03/2011 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Augsnes un augu zinātņu institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. biol., vad.pētn. Biruta Bankina Dr. habil. agr., Ināra Turka |
|
| Priekšzināšanas Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas |
|
| Kursa anotācija | |
| Sniedz zināšanas par biocenotiskajām attiecībām starp posmkājiem agrobiocenozēs. Apskata kultūraugu kaitēkļu un slimību ierosinātāju vietu agroekoloģiskajās sistēmās. Augu slimību ierosinātāju sistemātika. Raksturo kultūraugu kaitēkļu un slimību savairošanās dinamiku; kaitēkļu un slimību bioloģiju un ekoloģiju. Aplūkota slimību un kaitēkļu savairošanās prognozēšana un ierobežošana. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Izprot dzīvo organismu attiecības dažādās agrobiocenozēs.Apgūst augu patogēnu sistemātiku. Iegūst zināšanas par faktoru grupām, kas ietekmē kultūraugu kaitēkļu un slimību savairošanos un izplatību. Izprot slimību un kaitēkļu attīstības ciklu saistību ar prognozēšanas un ierobežošanas iespējām.
Studenti iegūst prasmes analizēt sarežģītas agro-biocenotiskās attiecības starp kaitīgajiem organismiem un augiem, vērtēt konkrētos ekoloģiskos un agronomiskos faktorus, kas veicina slimību un kaitēkļu savairošanos, lai ierobežotu tos nekaitējot videi. Prot izvēlēties zinātniski atzītas metodikas pētījumu veikšanai un datu analīzei. Iegūst prasmes patstāvīgi gatavot prezentācijas un publiski diskutēt. Studenti spēj izvērtēt un analizēt vides apstākļu un ražošanas tehnoloģiju ietekmi uz kultūraugiem kaitīgajiem organismiem un vidi, kā arī padziļināti analizēt zinātniskās literatūras avotus. |
|
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| 1 Posmkāju loma agroekoloģiskās sistēmās.
2 Ekoloģisko faktoru ietekme uz posmkāju dzīves ciklu. 3 Edafiskie faktori un augsne kā bioloģiskā vide posmkāju attīstībā. 4 Barības nozīme kukaiņu dzīvē. 5 Organismu savstarpējās attiecības agroekoloģiskās sistēmās. 6 Kukaiņu populācijas dinamiku regulējošie faktori. 7 Kultūraugu kaitēkļu skaita dinamika un uzskaites metodes. 8 Kaitēkļu populāciju vienādojumi un prognozēšana. 9 Augu patogēnu sistemātika. 10 Fungi, Protozoa, Chromisti. 11 Augu vīrusi, fitoplazmas un viroīdi. 12 Epidēmiju izcelšanās un attīstības likumsakarības. 13 Patogēnu filoģenētiskā specializācija, virulence un patogenitāte. 14 Augu rezistences izmaiņas, augu īpatnību un agrotehnikas ietekme uz epidēmiju izcelšanos. 15 Augu slimību prognozēšanas iespējas 16 Eksāmens. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Semināri un prezentācijas. Referāts un prezentācija par literatūras studijām saistībā ar maģistra zinātniskā darba specifiku. Jāaizstāv publiski. Pārbaudes veids - eksāmens. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1. Gullan, P.J., P.S.Cranston P.S. The Insects An Outline of Entomology. Chapman&Hall, UK, 1998. 491.p.
2. Campbell C.L., MaddenV.L. Introduction to plant disease epidemiology . A John Wiley& Sons. INC New York, 1990. 532. 3. Augu slimības/B.Bankinas redakcijā . Jelgava, 2003. 247 lpp. 4. Priedītis A. Kultūraugu kaitēkļi.-Rīga: Zvaigzne ABC. 1996. 292 lpp. |
|
| Papildliteratūra | |
| 1. Agrios G.N. Plant Pathology. Elsewier. Academic Press, 2005. | |
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1. Latvijas Entomologs Latvijas entomoloģijas biedrība, Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Botāniskais dārzs. Rīga : Zinātne. ISSN 0320-3743.
2. Annals of Applied Biology. Published by Association of Applied Biologists. ISSN: 0003-4746. 3. Plant Diseases Published by The American Phytopathological Society. ISSN: 0191-2917. |
|
| Piezīmes | |
| Obligāts LF lauksaimniecības maģistrantūras programmā B daļā, lauksaimniecības un dārzkopības specializācijā. | |