Kursa nosaukums Entomoloģija
Kursa kods LauZ3170
Zinātnes nozare Lauksaimniecības zinātne (nav zn)
Kredītpunkti (ECTS) 4.5
Kopējais stundu skaits kursā 121.5
Lekciju stundu skaits 32
Laboratorijas darbu stundu skaits 16
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 72
Kursa apstiprinājuma datums 24/03/2020
Atbildīgā struktūrvienība Augsnes un augu zinātņu institūts
 
Kursa izstrādātājs(-i)
Dr. agr., asoc. prof. Jānis Gailis

Priekšzināšanas
Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas
 
Kursa anotācija
Studiju kursa mērķis ir iepazīties ar dažādiem kultūraugiem postīgiem, kā arī saimnieciski noderīgiem bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem, veltņtārpiem), to bioloģiju un ekoloģiju. Apgūt lauksaimniecībā nozīmīgo bezmugurkaulnieku pētniecības un monitoringa metodes, kā arī agroekoloģisko faktoru ietekmi uz potenciāli postīgo un saimnieciski noderīgo bezmugurkaulnieku populācijām.
Kursa rezultāti un to vērtēšana
Zināšanas par kultūraugu kaitēkļu un saimnieciski noderīgo bezmugurkaulnieku sugu taksonomiju, bioloģiju un ekoloģiju.
Prasmes atpazīt noderīgos bezmugurkaulniekus, kaitēkļus un kaitēkļu radītos bojājumus kultūraugiem.
Kompetence par dažādu agronomisko aktivitāšu ietekmi uz kaitēkļu un noderīgo bezmugurkaulnieku populācijām.
Zināšanas, prasmes un kompetences tiek novērtētas, izmantojot divus rakstiskus un vienu mutisku kontroldarbu studiju kursa gaitā.
Kursa saturs(kalendārs)
1.Entomoloģijas zinātne. Kukaiņu morfoloģija. Ķermeņa posmojums. Vairošanās un individuālā attīstība. Kukaiņu olu dēšanas īpatnības, metamorfozes veidi (pilnīgā un nepilnīgā pārvēršanās). Segaudu maiņa. Kāpuru un kūniņu veidi. Paaudze, paaudžu maiņa, diapauze. (2 stundas).
2.Kukaiņu klasifikācija un daudzveidība. Galvenās kukaiņu kārtas: kolembolas (Collembola), zvīņenes (Thysanura), viendienītes (Ephemeroptera), spāres (Odonata), prusaki (Blattodea), taisnspārņi (Orthoptera), spīļastes (Dermaptera), tripši (Thysanoptera), blaktis (Hemiptera), vaboles (Coleoptera), īstie tīklspārņi (Neuroptera), makstenes (Trichoptera), tauriņi (Lepidoptera), divspārņi (Diptera), blusas (Siphanoptera), plēvspārņi (Hymenoptera) u.c. (2 stundas).
3.Citu lauksaimniecībā nozīmīgu bezmugurkaulnieku klasifikācija un daudzveidība. Veltņtārpu tips (Nematoda). Sauszemes gliemeži – vēderkāju klase (Gastropoda), lauku kailgliemežu dzimta (Arionidae), mīkstgliemežu dzimta (Agriolimacidae), vīngliemežu dzimta (Helicidae) u.c. Zirnekļveidīgo klase (Arachnida), zirnekļu kārta (Araneae), ērču kārta (Acari) u.c. (4 stundas).
4.Polifāgie kaitēkļi. Zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa), sprakšķi (Agriotes spp.), lauku maijvabole (Melolontha melolontha), ziemāju pūcīte (Agrotis segetum), parastā tīklērce (Tetranychus urticae) u.c. (1 stunda).
5.Labību kaitēkļi. Rudzu tripsis (Limothrips denticomis), labību laputs (Sitobion avenae), ievu – auzu laputs (Rhopalosiphon padi), labību lapgrauži (Oulema spp.), labību spradzis (Phyllotreta vittula), labību pangodiņš (Mayetiola destructor) u.c. (1 stunda).
6.Tauriņziežu kaitēkļi. Āboliņa ziedu tumškāju smecernieks (Protapion apricans), zirņu tripsis (Kakothrips robustus), zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum), zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum), tumšais zirņu tinējs (Laspeyresia nigricana), pupu laputs (Aphis fabae), pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus) u.c. (2 stunda).
7.Krustziežu kaitēkļi. Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus), svītrainais spradzis (Phyllotreta nemorum), krustziežu stublāju smecernieks (Ceutorhynchus pallidactylus), krustziežu sēklu smecernieks (Ceutorhynchus obstrictus), kāpostu cekulkode (Plutella maculipennis), kāpostu pūcīte (Barathra brassicae), kāpostu baltenis (Pieris brassicae), rāceņu baltenis (Pieris rapae), kāpostu agrā muša (Delia radicum), krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae), krustziežu zāģlapsene (Athalia rosae) u.c. (2 stunda).
8.Dārzeņu kaitēkļi. Biešu spradzis (Chaetocnema concinna), biešu muša (Pegomya hyoscyami), biešu nematode (Heterodera schachtii), burkānu lapu blusiņa (Trioza apicalis), burkānu muša (Psila rosae), sīpolu nematode (Ditylenchus allii), sīpolu sakņu ērce (Rhizoglyphus echinopus), sīpolu ziedmuša (Eumerus strigatus), sīpolu muša (Delia antiqua), tabakas tripsis (Thryps tabaci), gurķu dīgstu muša (Delia platura), krūkļu laputs (Aphis frangulae), persiku laputs (Myzus persicae), pabērzu laputs (Aphis nasturtii), kartupeļu lapgrauzis, (Leptinotarsa decemlineata), kartupeļu cistu nematodes (Globodera spp.) u.c. (1.5 stundas).
9.Linu kaitēkļi. Zilais linu spradzis (Aphthona euphorbiae), linu lapu tinējs (Clepsis pallidana), linu pogaļu tinējs (Cochylis epilinana) u.c. (0.5 stundas).
10.Augļu koku kaitēkļi. Augļu koku sarkanā tīklērce (Panonychus ulmi), ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum), ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus), pīlādžu tīklkode (Argyresthia conjugella), ābolu tinējs (Cydia pomonella), ābeļu vērpējs (Malacosoma neustria), mazais salnas sprīžmetis (Operophthera brumata), ābolu zāģlapsene (Hoplocampa testudinea), bumbieru lapu pangērce (Eriophyes pyri), plūmju lapu pangērce (Aculus fockeui), plūmju – niedru laputs (Hyalopterus pruni), plūmju tinējs (Grapholita funebrana), plūmju gaišā zāģlapsene (Hoplocampa flava), ķiršu madaru laputs (Myzus cerasi), ķiršu zāģlapsene (Caliroa limacina), ķiršu muša (Rhagoletis cerasi) u.c. (2 stundas).
11.Ogulāju kaitēkļi. Zemeņu nematode (Aphelenchoides fragariae), zemeņu ērce (Tarsonemus pallidus), aveņu–zemeņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi), aveņu vabole (Byturus tomentosus), aveņu dzinumu pangodiņš (Resseliella theobaldi), upeņu pumpuru ērces (Cecidophyopsis spp.), ērkšķogu sprīžmetis (Abraxas grossulariata), jāņogulāju stiklspārnis (Synanthedon tipuliformis), jāņogu zāģlapsene (Nematus ribesii), upeņu dzinumu pangodiņš (Resseliella ribis), dzērveņu dzinumu pangodiņš (Dasineura oxycoccana) u.c. (2 stundas).
12.Siltumnīcu kaitēkļi. Raibais siltumnīcu tripsis (Parthenothrips dracaenae), siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum) u.c. (0.5 stundas).
13.Noliktavu kaitēkļi. Miltu ērce (Acarus siro), maizes ķirmis (Stegobium paniceum), miltu melnulis (Tenebrio molitor), sīkais miltu melnulis (Tribolium confusum), graudu smecernieks (Sitophilus granarius), labību kode (Nemapogon variatella), pelēkais miltu svilnis (Ephestia kuehniella), miltu raibais svilnis (Pyralis farinalis) u.c. (0.5 stundas).
14.Dekoratīvo augu kaitēkļi. Rožu lielā laputs (Macrosiphum rosae), rožu zāģlapsenes (Tenthredinidae spp.), gladiolu tripsis (Thrips simplex), liliju lapgrauzis (Lilioceris lilii), narcišu lielā ziedmuša (Merodon equestris), rododendru blakts (Stephanitis rhododendri), īssmeceris (Otiorhynchus sulcatus), ceriņu šaurspārnu kode (Gracillaria syringella), irbenāju laputs (Aphis viburni), irbenāju lapgrauzis (Pyrrhalta viburni) u.c. (1 stunda).
15.Noderīgie bezmugurkaulnieki. Mārītes (Coccinellidae), skrejvaboles (Carabidae), īsspārņi (Staphylinidae), ziedmušas (Syrphidae), laupītājmušas (Asilidae), plēsīgais pangodiņš (Aphidoletes aphidimyza), jātnieciņi un kāpurlapsenes (Ichneumonidae, Braconidae), trihogrammas (Trichogrammatidae), bites (Apidae), lapsenes (Vespidae), racējlapsenes un smilšlapsenes (Sphecidae, Pompilidae), plēsīgās ērces (Hypoaspis aculeifer, Amblyseius cucumeris, Phytoseiulus persimilis u.c.) u.c. (2 stundas).
16.Kukaiņu ekoloģija. Ekoloģiskās sistēmas (biotops, biocenoze un agrocenozes). Abiotisko (augsne, klimats u.c.), biotisko (barība, starpsugu attiecības) un antropogēno faktoru ietekme uz kukaiņiem agrocenozēs. Kukaiņu vairošanās potenciāls. Ekoloģiskā valence, eiribiontas un stenobiontas sugas. Mīmikrija un aizsargkrāsojums. (2 stundas).
17.Kukaiņu uzskaites un pētniecības metodes. Kvalitatīvās, puskvantitatīvās un kvantitatīvās metodes, īss to raksturojums. Kukaiņu uzskaitēm un pētniecībai nepieciešamais ekipējums. (2 stundas).
18.Kaitīgo bezmugurkaulnieku populāciju ierobežošana. Integrētās augu aizsardzības paņēmienu ietekme uz kaitīgo un noderīgo bezmugurkaulnieku populācijām. Preventīvie un korektīvie augu aizsardzība pasākumi. Kaitīguma sliekšņa jēdziens. (4 stundas).

Laboratorijas darbu tēmas:
1.Kukaiņu ķermeņa uzbūve. (1 stunda).
2.Kukaiņu attīstība. (1 stunda).
3.Kukaiņu klasifikācija. Kolembolas, taisnspārņi, ādspārņi, prusaki. (1 stunda).
4.Tripši. Augu sūcēji. Blaktis. (1 stunda).
5.Vaboles. (1 stunda).
6.Tauriņi. (1 stunda).
7.Īstie tīklspārņi. Divspārņi. Plēvspārņi. (1 stunda).
8.Polifāgie kaitēkļi. (1 stunda).
9.Labību kaitēkļi. (1 stunda).
10.Tauriņziežu kaitēkļi. (1 stunda).
11.Krustziežu kaitēkļi. (1 stunda).
12.Dārzeņu kaitēkļi. (1 stunda).
13.Augļkoku kaitēkļi. (1 stunda).
14.Ogulāju kaitēkļi. (1 stunda).
15.Noliktavu un dekoratīvo augu kaitēkļi. (1 stunda).
16.Noderīgie kukaiņi. (1 stunda).
Prasības kredītpunktu iegūšanai
1. Izpildīti un atbildēti visi laboratorijas darbi;
2. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) rakstisks kontroldarbs (tests) par kukaiņu, zirnekļveidīgo, sauszemes gliemežu un veltņtārpu morfoloģiju, vairošanos, attīstību un daudzveidību.
3. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) rakstisks kontroldarbs par kukaiņu ekoloģiju, monitoringa metodēm, integrētās augu aizsardzības paņēmieniem kaitēkļu populāciju ierobežošanai.
4. Sekmīgi nokārtots (iegūtas vismaz 4 balles) mutisks kontroldarbs par kultūraugu kaitēkļu un noderīgo bezmugurkaulnieku atpazīšanu, to bioloģijas, ekoloģijas un postīguma raksturošanu. Pie šī kontroldarba tiek pielaisti studenti, kuri izpildījuši visus laboratorijas darbus.

Studiju kursa gala vērtējums ir ieskaite ar atzīmi, kas ir vidējā aritmētiskā visu trīs kontroldarbu atzīme.
Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums
Gatavošanās kontroldarbiem.
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
1. Laboratorijas darbi tiek vērtēti pēc principa “izpildīts/nav izpildīts”.
2. Rakstiskais kontroldarbs par kukaiņu, zirnekļveidīgo, sauszemes gliemežu un veltņtārpu morfoloģiju, vairošanos, attīstību un daudzveidību sastāv no testa veida jautājumiem (katram jautājumam ir doti vairāki atbilžu varianti, students atzīmē vienīgo pareizo atbilžu variantu). Par katru pareizi atbildētu jautājumu tiek piešķirts viens punkts, maksimāli iespējams iegūt 50 punktus. Kontroldarba atzīme atkarīga no iegūtās punktu summas:
49...50 punkti – 10 balles (izcili);
46...48 punkti – 9 balles (teicami);
42...45 punkti – 8 balles (ļoti labi);
38...41 punkti – 7 balles (labi);
34...37 punkti – 6 balles (gandrīz labi);
30...33 punkti – 5 balles (viduvēji);
26...29 punkti – 4 balles (gandrīz viduvēji);
20...25 punkti – 3 balles (vāji);
14...19 punkti – 2 balles (ļoti vāji);
<14 punkti – 1 balle (ļoti, ļoti vāji).

3. Rakstiskais kontroldarbs par kukaiņu ekoloģiju, monitoringa metodēm, integrētās augu aizsardzības paņēmieniem kaitēkļu populāciju ierobežošanai sastāv no divu tipu jautājumiem: testa veida jautājumiem, uz kuriem jāsniedz viena pareiza atbilde, izvēloties to no vairākiem piedāvātiem variantiem (1), un jautājumiem, uz kuriem atbilde tiek sniegta rakstiskā formā (2). Testa veida jautājumu īpatsvars nav lielāks par 25%. Par katru pareizi atbildētu testa jautājumu studējošais iegūst vienu punktu, bet par pareizām atbildēm uz rakstiskajiem jautājumiem ir iespējams iegūt 1–6 punktus atkarībā no jautājuma komplicētības pakāpes. Ja rakstiskais jautājums atbildēts daļēji, tad studējošais par attiecīgā jautājuma atbildēšanu saņem samazinātu punktu skaitu. Pārbaudes darbā studējošajam ir iespēja iegūt kopumā 50 punktus. Kontroldarba atzīme atkarīga no iegūtās punktu summas (skatīt shēmu augstāk).
4. Mutiskajā kontroldarbā students izlozē komplektu ar desmit lauksaimniecībā nozīmīgām bezmugurkaulnieku sugām. Komplektā katrai sugai ir iekļauti gan preparāti ar indivīdiem dažādās attīstības fāzēs, gan kaitēkļu radīto bojājumu herbāriji. Studentam tiek dots 15 min. laiks, lai sagatavotos. Sniedzot atbildes, studentam ir pareizi jāidentificē piedāvātās sugas un jāspēj pastāstīt par šo sugu bioloģiju, ekoloģiju un saimniecisko nozīmi. Par katru pareizi identificētu sugu students saņem 0.5 punktus. Tikpat punktus students saņem par pareizi izstāstītu katras sugas bioloģiju, ekoloģiju un saimniecisko nozīmi. Līdz ar to kontroldarbā ir iespējams iegūt 10 punktus. Iegūtā punktu summa veido kontroldarba atzīmi.
Obligātā literatūra
1. Ozols E. (1973). Lauksaimniecības entomoloģija. Rīga, izdevniecība “Zvaigzne”, 496 lpp.
2. Priedītis A. (1996) Kultūraugu kaitēkļi. Rīga, Zvaigzne ABC. 296 lpp.
3. Priedītis A. (1997) Derīgie savvaļas dzīvnieki un to izmantošana augu aizsardzībā. Ozolnieki, 112 lpp.
Papildliteratūra
1. Bankina B., Turka I. (2013) Augu slimību un kaitēkļu uzskaites metodes. Jelgava, LLU, 24 lpp.
2. Plīse E. (2001) Krāšņumaugu kaitēkļi. Jelgava, LLU, 332 lpp.
3. Plīse E.(2002) Augļu koku un ogulāju kaitēkļi. Jelgava, LLU. 48 lpp.
4. Rupais A. (1999). Kokaugu kaitēkļu sugu noteicējs pēc bojājumiem augļu dārzos un apstādījumos. Rīga: Valsts Augu aizsardzības dienests, 271 lpp.
Periodika un citi informācijas avoti
1. Journal of Applied Ecology. [tiešsaiste]. British Ecological Society. Online ISSN: 1365-2664. [Skatīts 23.02.2019.]. Pieejams: https://besjournals.onlinelibrary.wiley.com/journal/13652664
2. Journal of Applied Entomology. [tiešsaiste]. Blackwell Verlag GmbH. Online ISSN:1439-0418. [Skatīts 12.11.2019.]. Pieejams: https://onlinelibrary.wiley.com/journal/14390418
Piezīmes
Obligātais kurss LF profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmai “Lauksaimniecība” specializācijas virzienos “Laukkopība” un “Dārzkopība”, pilna un nepilna laika studijās.