Latviešu Krievu Angļu Vācu Franču
Statuss(Aktīvs) Izdruka Arhīvs(0) Studiju plāns Vecais plāns Kursu katalogs Vēsture

Kursa nosaukums Neorganiskā un analītiskā ķīmija
Kursa kods ĶīmiB011
Zinātnes nozare Ķīmija
Kredītpunkti (ECTS) 7
Kopējais stundu skaits kursā 189
Lekciju stundu skaits 18
Semināru un praktisko darbu stundu skaits 18
Laboratorijas darbu stundu skaits 40
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 113
Kursa apstiprinājuma datums 29/08/2024
Atbildīgā struktūrvienība Pārtikas institūts
 
Priekšzināšanas
Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas
 
Kursa anotācija
Studiju kursa mērķis ir apgūt svarīgākās neorganiskās ķīmijas likumsakarības, zināšanas par ķīmiskajiem elementiem, to savienojumiem, pārvērtībām un īpašībām, kā arī apgūt vielu kvantitatīvās analīzes noteikšanas metodes. Kvantitatīvajā analīzē tiek apgūti titrimetrijas metožu, kā arī gravimetrijas un spektrofotometrijas analīzes metožu teorētiskie pamati, strādāti atbilstoši laboratorijas darbi. Studenti tiek iepazīstināti ar pārtikas produktu vispārīgiem fizikāli ķīmiskajiem raksturlielumiem. Zināšanu un prasmju apguve nodrošināta ar mācību materiālu, vingrinājumu un laboratorijas darbu klāstu, kas parāda neorganiskās un analītiskās ķīmijas nozīmīgo vietu izvēlētajā specialitātē.
Kursa rezultāti un to vērtēšana
Pēc kursa apgūšanas studentiem būs:
Zināšanas un kritiska izpratne par neorganisko vielu īpašībām, ķīmisko savienojumu kvantitatīvā sastāva noteikšanas metodēm, pārvērtību likumsakarībām un to praktisko nozīmīgumu pārtikas tehnoloģijā (kontroldarbi);
Prasmes izvērtēt un izvēlēties piemērotākās pārtikas produktu analīžu metodes un veikt šīs analīzes, kā arī zināšanu bāze turpmāko studiju kursu apgūšanai, kas ietver prasmes analītiski domāt un radoši izmantot ķīmijas likumsakarības praksē gan studiju procesā, gan profesionālajā darbībā (laboratorijas darbi, patstāvīgie darbi, diskusiju semināri). Kompetence - objektīvi izvērtēt jaunu informāciju par ķīmisko elementu un savienojumu izmantošanu pārtikas rūpniecībā, to patstāvīgi atrast un atlasīt, kā arī to izmantot, risinot ar ķīmisko savienojumu analīzēm saistītus jautājumus praktiskā darbā (patstāvīgais darbs, diskusiju semināri, laboratorijas darbu protokoli).
Kursa saturs(kalendārs)
Pilna laika klātienes studijās:
1.Atomu uzbūve (Lekcija – 1 h). Diskusiju seminārs par neorganisko savienojumu klasifikāciju, oksīdu un skābju ķīmiskām īpašībām (2 h). Laboratorijas darbs – Indikatoru reakcijas ar skābēm un bāzēm (Laboratorijas darbi – 1h). Patstāvīgais darbs par oksīdu un skābju ķīmiskajām īpašībām.
2.Ķīmiskās saites (Lekcija – 1h). Diskusiju seminārs par neorganiskām bāzēm un sāļiem pārtikā (2 h). Laboratorijas darbs – Bāzu un sāļu iegūšana, to ķīmiskās īpašības (Laboratorijas darbi – 2h). Patstāvīgais darbs par bāzu un sāļu ķīmiskajām īpašībām.
3.Elektrolītiskā disociācija. (Lekcija – 1 h). Diskusiju seminārs par reakcijām elektrolītu šķīdumos (2h). Laboratorijas darbs – Jonu reakcijas (Laboratorijas darbi – 2 h).. 1.k.d. par neorganisko savienojumu ķīmiskajām īpašībām Patstāvīgais darbs par elektrolītisko disociāciju.
4.Sāļu hidrolīzes teorētiskie pamati (Lekcija – 1 h). Diskusiju seminārs par šķīduma pH, tā lomu pārtikas rūpniecībā (2h). Laboratorijas darbs – Sāļu hidrolīze (Laboratorijas darbi – 2h). Patstāvīgais darbs par sāļu hidrolīzi.
5.Kompleksie savienojumi (Lekcija – 2 h). Diskusiju seminārs par komplekso savienojumu nosaukumiem un to veidošanos (2h). Laboratorijas darbs – Kompleksie savienojumu iegūšana un īpašības (Laboratorijas darbi – 2h). 2. k.d. par elektrolītisko disociāciju un sāļu hidrolīzi..
Patstāvīgais darbs par kompleksajiem savienojumiem.
6. Oksidēšanās reducēšanās reakcijas (Lekcija – 1 h). Diskusiju seminārs par elektronu bilances metodi oksidēšanās reducēšanās vienādojumu rakstīšanā (2h). Laboratorijas darbs – oksidēšanās reducēšanās reakcijas. (Laboratorijas darbi – 2h). Patstāvīgais darbs par oksidēšanās reducēšanās vienādojumiem.
7.Nemetāli, to ķīmiskās īpašības un savienojumi pārtikā (Lekcija – 1 h). Laboratorijas darbs – Halogēnu un sēra ķīmiskās īpašības (Laboratorijas darbi – 3h). 3.kd. par oksidēšanās reducēšanās reakcijām un kompleksajiem savienojumiem. Patstāvīgais darbs par nemetālu ķīmiskajām īpašībām.- un to pielietojumu.
8.Nemetāli, to ķīmiskās īpašības un savienojumi pārtikā (Lekcija – 1 h). Diskusiju seminārs par ūdeņradi, ūdeņraža peroksīdu (2h). Laboratorijas darbs – Slāpekļa un oglekļa ķīmiskās īpašības (Laboratorijas darbi – 2h).
9.Metāli, to ķīmiskās īpašības un savienojumi pārtikā (Lekcija – 1 h). Diskusiju seminārs par ūdens cietību (2h). Laboratorijas darbs – Metālu (Al, Cu, Zn)un to savienojumu ķīmiskās īpašības (Laboratorijas darbi – 2h).
Patstāvīgais darbs par metālu ķīmiskajām īpašībām, to pielietojumu.
10.Metāli, to ķīmiskās īpašības un savienojumi pārtikā (Lekcija – 1 h). Laboratorijas darbs – Metālu (Fe, Cr, Mn) un to savienojumu ķīmiskās īpašības. (Laboratorijas darbi – 4h). Patstāvīgais darbs par metālu ķīmiskajām īpašībām un to pielietojumu.
11.Šķīdumi, to īpašības (Lekcija – 2 h). Diskusiju seminārs par šķīdumu koncentrāciju izteiksmes veidiem, to aprēķiniem (2h). 4.kd. par metālu un nemetālu ķīmiskajām īpašībām. Patstāvīgais darbs par šķīdumu koncentrāciju izteiksmes veidiem.
12.Titrimetrija (Lekcija – 1 h). Laboratorijas darbs - Šķīdumu gatavošana (Laboratorijas darbi – 4h). Patstāvīgais darbs par šķīdumu koncentrāciju izteiksmes veidiem.
13.Tiešā un netiešā titrēšana (Lekcija – 1h). Laboratorijas darbs - KOH kvantitatīva noteikšana. 5.kd. Šķīdumu koncentrācijas izteiksmes veidi. (Laboratorijas darbi – 3 h). Patstāvīgais darbs par aprēķiniem titrimetrijā.
14.Gravimetrija (Lekcija – 1 h). Laboratorijas darbi – Kristalizācijas ūdens satura noteikšana. Amonija sāļu noteikšana (Laboratorijas darbi – 4h). Patstāvīgais darbs par aprēķiniem gravimetrijā.
15. Optiskās analīzes metodes (Lekcija – 1 h). Laboratorijas darbs – Hroma(VI) spektrofotometriska noteikšana (Laboratorijas darbi – 3h). Patstāvīgais darbs par spektrofotometriskām metodēm.
16. Spektrofotometrisko metožu pielietojums pārtikas produktu analīzēs (Lekcija – 1 h). 6.kd. Optisko analīzes metožu teorētiskie pamati. Laboratorijas darbs – Vara(II) spektrofotometriska noteikšana. (Laboratorijas darbi – 4h).

Nepilna laika studijās: Tiek īstenotas visas tēmas, kas norādītas pilna laika klātienei, bet kontaktstundu skaits ir 1/2 no norādīto stundu skaita.
Prasības kredītpunktu iegūšanai
Kredītpunktu iegūšanai:
Jānostrādā 16 laboratorijas darbi.
Protokolos jāveic laboratorijas darbu analīze.
Jāizpilda patstāvīgie darbi. Sekmīgi (vismaz 4 balles) jāuzraksta 6 kontroldarbi.
Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums
Lai pārbaudītu nodarbībā iegūtās zināšanas un sagatavotos kontroldarbiem, katrai apskatītajai tēmai ir izveidots atbilstošs patstāvīgais darbs, kurš jāizpilda un jāiesniedz pasniedzējam. Patstāvīgā darba tēmas atrodamas kursa saturā (kalendārā).
Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
Studiju kurss noslēdzas ar eksāmenu. Lai kārtotu rakstisku eksāmenu, jābūt izpildītām visām prasībām kredītpunktu iegūšanai – jābūt nostrādātiem un ieskaitītiem 16 laboratorijas darbu protokoliem, jābūt izpildītiem, iesniegtiem un ieskaitītiem patstāvīgajiem darbiem, kā arī jābūt sekmīgi uzrakstītiem 6 kontroldarbiem (vērtējums ne mazāks kā 4 balles).
Obligātā literatūra
1. Čakste I. (2008.) Vispārīgā ķīmija. Mācību līdzeklis. – Jelgava: LLU, 66 lpp.
2. Jansons E. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati: mācību grāmata. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 307 lpp.
3. Putniņš J. Analītiskā ķīmija: lekciju kurss. Rīga: RTU Izdevniecība, 2007.
4. Druviete B., Dūma M., Truksne D. Kvantitatīvā analīze. Metodiskie norādījumi un laboratorijas darbu apraksti. Jelgava: LLU, 2008. 46 lpp.
5. Druviete B., Bluka A. (2007.) Vispārīgā un neorganiskā ķīmija. Laboratorijas darbu apraksti un vingrinājumi. – Jelgava: LLU, 47 lpp.
6. Druviete B., Truksne D. (2008.) Neorganiskie savienojumi, to klasifikācija un vispārīgās ķīmiskās īpašības. Metodiskie norādījumi un vingrinājumi. – Jelgava: LLU, 59 lpp.
7.Rauhvargers A. (1996.) Vispārīgā ķīmija. – Rīga: Zinātne, 383 lpp.
8.Constable E.C., Housecroft C.E. (2006) Chemistry, 3rd Edition. – Harlow etc.: Pearson Prentice Hall, 1285 p. 9.Whitten K.W., Davis R.E., Peck M.L., Stanley G.G. (2007) Chemistry, 8th Edition. – Belmont: Thomson Brooks/Cole, 1066 p.
Papildliteratūra
1. Jansons E., Bergmanis U., Meirovics I., Vītols P. (1994.) Ķīmija. – Rīga: Zvaigzne, 608 lpp.
2. Gļinka N. (1981.) Vispārīgā ķīmija. – Rīga: Zvaigzne, 686 lpp.
3. Jansons E., Meija J. (2002). Kļūdas kvantitatīvajās noteikšanās. Rīga. 155 lpp.
4. Matiseks R., Šnēpels F.M., Šteinere G. Pārtikas analītiskā ķīmija. Pamati, metodes, lietošana. Tulk. Dr.ķ;īm. I.Jākobsone, Dr.ķīm. M.Jākobsons. Rīga:LU, 1998., 456 lpp.
5.Druviete B., DūmaM., Truksne D., Analītiskās ķīmijas uzdevumi ar risinājumiem un vingrinājumiem. Jelgava: LLU, 2008, 88 lpp.
6. Analytical chemistry. A modern approach to analytical science. Ed. By Mermet J.M., Otto M., Valcarcel M. Weinheim: Wiley-VCH Verlag, 2004, 1181 pp 7. Blija A., Galoburda R. (2008) Pārtikas produktu struktūrmehāniskās īpašības. Mācību grāmata. Jelgava: LLU, 88 lpp.
Periodika un citi informācijas avoti
1.Čakste I. (2011) Vispārīgās un neorganiskās ķīmijas lekciju konspekts. Elektronisks formāts.
2. Ozola B. (2010) Biogēnie elementi. Mācību līdzeklis. Elektronisks formāts.
3. Zinātnisko rakstu meklētājs „Google Scholar Beta” http://scholar.google.com,
4.Zinātnisko rakstu meklētājs: „Sciencedirect.com” http://www.sciencedirect.com 5. Atbilstoša profila zinātnisko rakstu krājumi un žurnāli.
Piezīmes
Profesionālā bakalaura studiju programmas Pārtikas produktu tehnoloģija pilna un nepilna laika studentiem