| Kursa nosaukums | Telpiskās un kompleksās konstrukcijas |
| Kursa kods | BūvZ6007 |
| Zinātnes nozare | Būvniecības un transporta inženierzinātnes |
| Zinātnes apakšnozare | Būvkonstrukcijas |
| Kredītpunkti (ECTS) | 7.5 |
| Kopējais stundu skaits kursā | 202.5 |
| Lekciju stundu skaits | 32 |
| Semināru un praktisko darbu stundu skaits | 32 |
| Laboratorijas darbu stundu skaits | 16 |
| Studenta patstāvīgā darba stundu skaits | 120 |
| Kursa apstiprinājuma datums | 16/11/2011 |
| Atbildīgā struktūrvienība | Būvniecības un kokapstrādes institūts |
| Kursa izstrādātājs(-i) | |
| Dr. habil. sc. ing., Jānis Brauns |
|
| Priekšzināšanas Kursam priekšzināšanas nav nepieciešamas |
|
| Kursa anotācija | |
| Studiju kursā detalizēti analizē telpiskās konstrukcijas un to statisko aprēķinu, stieņu un mezglu projektēšanu. Tērauda stieņu un stiegrota betona telpisko konstrukciju aprēķinu apskata saistībā ar čaulu teorijas pamatprincipiem. Tiek dotas tēraudbetona komplekso konstrukciju aprēķina metodes kā arī to projektēšanas pamatprincipi atbilstoši Eiropas būvnormatīviem. | |
| Kursa rezultāti un to vērtēšana | |
| Zināšanas par telpisko un kompozīto konstrukciju uzvedību slodzes iedarbībā; prasmes izmantot būvmehānikas un materiālu mehānikas metodes telpisko un kompozīto konstrukciju aprēķinos; kompetence definēt uzdevumu telpiskas un sastādītas konstrukcijas analīzē, izvēlēties aprēķina metodi un kritiski novērtēt rezultātus. | |
| Kursa saturs(kalendārs) | |
| 1 Telpisko stieņveida un plānsienu konstrukciju raksturojums. Piepūļu noteikšana telpiskās konstrukcijās.
2 Plakanās režģotās sistēmas - struktūras. Auksti liekto plānsienu profilu stiprības un noturības aprēķins. 3 Režģotās vienjoslas un divjoslu čaulas (velves). 4 Riboto un režģoto kupolu stieņu un mezglu projektēšana no auksti liektiem un velmētiem profiliem. 5 Stiegrota betona telpiskās plānsienu konstrukcijas. 6 Plānsienu konstrukciju raksturojums un klasifikācija. Plānsienu čaulu aprēķins. 7 Lēzenu taisnstūra čaulu, kupolu un hiperbolisko paraboloīdu projektēšana. 8 Taisnstūra un apaļo tēraudbetona kolonnu raksturojums, to projektēšana pēc Eiropas būvnormatīviem. 9 Elementa stiprība aksiālā spēka iedarbībā, vietējās un vispārīgās noturības nodrošināšana. 10 Ekscentriski spiestu kolonnu projektēšana. 11 Tēraudbetona siju raksturojums. Siju šķērsgriezuma veidi. 12 Komplekso siju stiprība; vispārējā un vietējā noturība. 13 Tēraudbetona kolonnu nestspējas aprēķins. Asspēka un momenta ietekmes ievērošana. 14 Apaļu un taisnstūra tēraudbetona kolonnu projektēšana. 15 Kompleksās profilētās plātnes un pārsegumi, to aprēķins un projektēšana. 16 Slāņaina materiāla aprēķins. |
|
| Prasības kredītpunktu iegūšanai | |
| Atrisināti un aizstāvēti visi individuālie uzdevumi un izpildīti laboratorijas darbi, nokārtots eksāmens. | |
| Obligātā literatūra | |
| 1. Brauns J. Tērauda un tēraudbetona konstrukcijas. Eirokodeksi EC3 un EC4 konstrukciju projektēšanā. Jelgava: LLU, 2004. 85 lpp.
2. Bergman R., Matsui C., Meinsma C. & Dutta D. Design Guide for Concrete Filled Hollow Section Columns under Static and Seismic Loading. Köln: Verlag TÜV Rheinland, 1995. 3. Rondal J., Würker K.G., Dutta D., Wardenier J., Yeomans N. Structural Stability of Hollow Sections. TÜV Rheinland GmbH, Köln, Germany, 1992. 4. Eurocode 4: Design of Composite Steel and Concrete Structures, Part 1.1: General Rules and Rules for Building. ENV 1994-1-1., 1992. |
|
| Papildliteratūra | |
| 1. Brauns J. Stiegrots betons Stiegrbetons: Pārsegumi un to elementi. Jelgava: LLU, 1998. 86 lpp.
2. .Oehlers D.J., Bradford M.A. Composite Steel and Concrete Structural Members: Fundamental Behaviour. Oxford: Pergamon, 1995. 3. Reynolds C.E., Steedman J.C. Reinforced Concrete Desiner’s Handbook. London: E. & F. N. Spon, 1997. 436 p. |
|
| Periodika un citi informācijas avoti | |
| 1. Cement and Concrete Composites. Elsevier Science Ltd. ISSN 0958-9465.
2. Steel and Composite Structures. TechnoPress. ISSN 1229-9367 3. Engineering Structures. Elsevier. ISSN 0141-0296. |
|
| Piezīmes | |
| Izvēles studiju kurss (B daļa) LIF akadēmiskās augstākās izglītības maģistra studiju programmā "Būvzinātne". | |