LV EN RU DE FR

Medijpratība un platformu sabiedrība

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt zināšanas un izpratni par kritisku mediju un digitālo platformu lietošanu, integrēt teorētiskās zināšanas ar praktisku šo zināšanu pielietojumu ar medijpratību un informācijas pratību saistītu jautājumu risināšanu globalizētajā, digitalizētajā un mediētajā vidē. Studiju kursā studenti iegūst zināšanas par mediju satura analīzes teorijām un pieejām informācijas satura kritiskam izvērtējumam.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas. Pārzina medijpratības un platformu sabiedrības jēdzienus, ir zināšanas par platformu sabiedrības būtību, klasifikāciju un veidiem (1.kontroldarbs); zināšanas par tehnoloģisko un digitālo mediju attīstības posmiem, dezinformācija, viltus ziņas, informatīvās telpas aizsardzības elementiem (2.kontroldarbs).
Prasmes. Prasme argumentēti izskaidrot un diskutēt par mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām, medijpratību un dezinformāciju, informatīvās telpas aizsardzības elementiem (1.diskusija); Spēj diskutēt un orientēties datu aizsardzības pamatprincipos, izprot samērīgumu starp personas tiesībām uz datu aizsardzību un sabiedrības tiesībām sekot līdzi nozīmīgiem notikumiem (2.diskusija).
Kompetence. Spēja izveidot zinātnisku pārskatu par noteiktu tematu un prezentēt pētījuma rezultātus (pētījumu pārskats un tā prezentācija eksāmena laikā).

Kursa saturs(kalendārs)

Pilna laika klātienes studijās (16 stundas):
1. Medijpratība un sabiedrība. (1 stunda)
2. Medijpratības un informācijas pratības jēdzieni. (1 stunda)
3. Tehnoloģiskais un digitālais progress mediju attīstībā. (2 stundas)
4. Mediju daudzveidība. (2 stundas)
5. Mediju un sabiedrisko attiecību ētika. (1 stunda)
6. Dezinformācija, manipulācija un naida runa mediju vidē. (2 stundas)
7. Datu aizsardzība un personas datu apstrāde mediju vidē. (1 stunda)
8. Platformu sabiedrības būtība, veidi un to klasifikācija. (2 stundas)
9. Masu saziņas līdzekļu tiesiskā regulēšana. (2 stundas)
10. Mūsdienu medijpratības izaicinājumi un pētniecības virzieni. (2 stundas)
Praktisko darbu un semināru tēmas un saturs (16 stundas)
1. Digitālās sabiedrības sociālā, kultūras un politiskā dimensija. (2 stundas)
2. Medijpratības loma un ietekme uz valsts un sabiedrības attīstību. (2 stundas)
3. Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumi un sabiedrības vajadzības. (2 stundas)
4. Medijpratības loma un dezinformācija. Medijpratība kā informatīvās telpas aizsardzības elements. (2 stundas)
5. Samērīgums starp personas tiesībām uz datu aizsardzību un sabiedrības tiesībām sekot līdzi nozīmīgiem notikumiem. (2 stundas)
6. Mediju vides kvalitāte, ētika un atbildīgums. Latvijas mediju politikas pamatprincipi. Mediju vides drošumspēja. (2 stundas)
7. Viltus ziņas. Nepatiesi ziņojumi un manipulatīvi izplatīta informācija. Lielo datu izmantošanas radītie sarežģījumi. (2 stundas)
8. Starptautisko organizāciju izstrādātās rekomendācijas medijpratības attīstībā. Medijpratība un informācijas pratība. (UNESCO, Eiropas Savienība Padome). (2 stundas)

Nepilna laika tālmācības studijās:
Tiek īstenotas visas tēmas, kas norādītas pilna laika klātienei, bet kontaktstundu skaits ir 1/2 no norādīto stundu skaita.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens. Gala vērtējums ir akumulējošs par šādām tēmām un uzdevumiem: 1) Medijpratība un informācijas pratības jēdzieni, platformu sabiedrības būtība, to klasifikācija un veidi. (1.kontroldarbs - 20%); 2) Tehnoloģiskais un digitālais progress mediju attīstībā, medijpratību loma un ietekme uz valsts un sabiedrības attīstību. (2.kontroldarbs - 20%); 3) Diskusija par mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām, medijpratību un dezinformāciju, informatīvās telpas aizsardzības elementiem; (1.diskusija - 10%); 4) Diskusija par datu aizsardzības pamatprincipiem, samērīgums starp personas tiesībām uz datu aizsardzību un sabiedrības tiesībām sekot līdzi nozīmīgiem notikumiem. (2.diskusija - 10%); 5) Eksāmens: literatūras pārskats par iepriekš veiktiem pētījumiem (pārskats un tā prezentācija– 40%).

Studiju process nepilna laika tālmācībā tiek organizēts saskaņā ar studiju prorektora rīkojumu Nr. 2.4.-5/59 “Par tālmācības kārtību LBTU”. Studiju kursu apguve katrā semestrī tiek plānota saskaņā ar studiju plānu. Studiju kursā iekļautās tēmas studējošie apgūst patstāvīgi, izmantojot pasniedzēja izveidotos un e-studiju vidē (Moodle) ievietotos materiālus. Atgriezeniskā saite par lekciju un semināru tēmu apguvi tālmācībā tiek organizēta pašnovērtējuma testu, diskusiju forumu un patstāvīgo darbu veidā, kā arī klātienes vai tiešsaistes konsultācijās, lekcijās un noslēguma pārbaudījumos saskaņā ar grafiku.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Literatūras studijas, gatavošanās testiem un pārskata par iepriekš veiktiem pētījumiem sagatavošana.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studentiem jāsagatavojas divām diskusijām (20%), sekmīgi jāuzraksta divi kontroldarbi (40%), jāsagatavo literatūras pārskats par iepriekš veiktiem pētījumiem un tas jāprezentē eksāmenam paredzētajā laikā (40%). 10% atbilst vienai ballei 10 ballu studiju rezultātu novērtēšanas skalā.

Obligātā literatūra

1. Barkāne I. Cilvēltiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā. Privātums datu aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanai. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 328 lpp. ISBN: 978-9934-36-097-8
2. Comunello F., Mulargia S. Social Media in Earthquake-Related Communication: Shake Networks. UK: Emerald Publishing Limited. 2018. E-grāmata LLU FB datubāzē EBSCOhost eBook Academic Collection. Pieejams
LBTU EBSCOhost datubāzē: https://research-ebsco-com.ezproxy.llu.lv/linkprocessor/plink?id=1f124df7-9763-3e67-abd4-ac313d4f9311
3. Manovičs Ļ., Jauno mediju valoda. 2006. Rīga: Jauno mediju kultūras centrs. 373 lpp. Pieejams: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#issue:646647
4. Mhlanga D. FinTech and Artificial Intelligence for Sustainable Development: The Role of Smart Tehnologies in Achieving Development Goals. Cham Switzeland: Palgrave Macmillan, 2023. 428 p. ISBN: 978-3-031-37775-4
5. Scmidt A. F. Crowd Design: From Tools for Empowerment to Platform Capitalism. 2017. E-grāmata LLU FB datubāzē EBSCOhost eBook Academic Collection Pieejams LBTU EBSCOhost datubāzē: https://research-ebsco-com.ezproxy.llu.lv/linkprocessor/plink?id=81291a4c-76f1-30ce-8f63-84e214aff56d
6. Srnicek N. Platform Capitalism. 2017. Cambridge: Polity Press. 171 p. Pieejams: https://mudancatecnologicaedinamicacapitalista.files.wordpress.com/2019/02/platform-capitalism.pdf

Papildliteratūra

1. Freibergs, V. Mapping Media Literacy in Latvia: National summary. In: Mapping of media literacy practices and actions in EU-28. European Audiovisual Observatory. Strasbourg: European Audiovisual Observatory. 2016, p. 274–284. Pieejams: https://rm.coe.int/1680783500
2. Rožukalne, A., Skulte, I., Stakle, A. Media Education in the Common Interest: Public Perceptions of Media Literacy Policy in Latvia. Central European Journal of Communication, 13(2), 2020, 202 – 229.
3. Life with COVID-19: Evaluation of Overcoming the Coronavirus Crisis in Latvia and Recommendations for Societal Resilence in the Future. 2020. Pieejams: https://www.rsu.lv/en/project/life-with-covid-19
4. Srnicek N. The Challenges of Platform Capitalism: Understanding the Logic of a New Business Model. Pieejams: https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/newe.12023

Periodika un citi informācijas avoti

1. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Medijpratības datu bāze. Pieejams: https://medijpratiba.neplp.lv/
2. EPALE - Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma, Pieejams: https://epale.ec.europa.eu/lv/tagi/medijpratiba

Piezīmes

Ierobežotās izvēles studiju kurss ESAF akadēmiskā bakalaura studiju programmai „Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija”