LV EN RU DE FR

Agroekoloģija un vides aizsardzība

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Studiju kursā studenti apgūst ekoloģijas un vides aizsardzības pamatus. Divas trešdaļas no studiju kursa ir veltītas dažādu ekoloģijas jautājumu aplūkošanai: ekosistēmu uzbūvei, dažādiem procesiem ekosistēmās, ekoloģiskajiem faktoriem, sugu pielāgojumiem izdzīvošanai vidē u.tml. Viena trešdaļa no studiju kursa veltīta būtiskākajiem vides aizsardzības jautājumiem: vides aizsardzības normatīvo aktu bāzei, piesārņojošajām darbībām, aizsargjoslām, atkritumu saimniecībai, darbībām ar bīstamām ķīmiskām vielām, dabas aizsardzībai. Tā kā studiju kurss paredzēts lauksaimniecības studentiem, tad gan ekoloģijas, gan vides aizsardzības jautājumi tiek aplūkoti gan no teorētiskās, gan praktiskās puses.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas pamatu līmenī par organismu un vides mijiedarbības likumsakarībām un lauksaimniecībā būtiskiem vides aizsardzības jautājumiem.
Prasmes pielietot iegūtās zināšanas turpmākā studiju procesā, apgūstot augu un dzīvnieku audzēšanas un aizsardzības principus.
Kompetences pieņemt praktiskas dabas lēmumus, balstītus uz ekoloģiskiem principiem un vides kvalitātes normatīviem un standartiem.

Zināšanas, prasmes un kompetences tiek novērtētas, izmantojot trīs rakstiskus pārbaudes darbus studiju kursa gaitā.

Kursa saturs(kalendārs)

1. Ievads. Jēdzieni “ekoloģija” un “vides aizsardzība”. Ekoloģiskā domāšana lauksaimniecībā. Ekoloģijas iedalījums pēc komplicētības pakāpes. Vides aizsardzības jomas. (2 stundas).
2. Biosfēra, ekosistēmas un biotopi. Biocenozes. Agroekosistēmas. Biomi. (3 stundas).
3. Vielu un enerģijas aprite ekosistēmā. Fotosintēze un elpošana. Ekosistēmas producenti, konsumenti un destruktori. Primārā un sekundārā produkcija. Trofiskās ķēdes un tīkli. (3 stundas).
4. Abiotiskie, biotiskie un antropogēnie faktori. Agroekoloģisko faktoru (agronomisko aktivitāšu) ietekme uz agroekosistēmām un apkārtējo vidi. (3 stundas).
5. Vide un pielāgošanās. Ekoloģiskā valence. Tolerance un optimums. Eiribionti un stenobionti organismi. Ekoloģiskā niša. Iedzimtība un vide. Dabiskā un mākslīgā izlase, selekcija. Rezistences veidošanās. Vairošanās stratēģijas. Sekundārās augu vielas. Maskēšanās un kontrasts, mīmikrija. Apputeksnēšanās bioloģija. Feromoni, allomoni, kairomoni. Mikoriza. (4 stundas).
6. Populāciju ekoloģija. Subpopulācijas un metapopulācija. Ierobežošana un regulēšana. Cikliskas populācijas. Migrācija. (3 stundas).
7. Procesi ekosistēmās. Ekotoksikoloģija. Primārā un sekundārā sukcesija. Sugu introdukcija. Traucējumi. Stabilitāte un produktivitāte. Ekoloģiskās salas un koridori. (3 stundas).
8. Vide un kultūra. Antropogēnas izcelsmes traucējumi. Mežsaimniecības un lauksaimniecības ietekme uz ekosistēmām. Dabisko traucējumu izzušana. Ainavas izmaiņas. Floras un faunas izmaiņas. (3 stundas).
9. Latvijas daba. Reljefs, augsnes un veģetācija. Upes, ezeri un jūras piekraste. Meži un purvi (3 stundas).
10. Vides aizsardzības normatīva aktu bāze. ANO konvencijas, ES regulas un direktīvas, Latvijas likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē dažādus ar vides aizsardzību saistītus jautājumus. (2 stundas).
11. Vides aizsardzības vēsture. Valstiskās un nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas, to mērķi un uzdevumi. Vides kvalitātes kritēriji. Ekoloģiskās pēda nospiedums. Izstrādājumu un produktu ekodizains. (2 stundas).
12. Piesārņojošas darbības lauksaimniecībā. Punktveida un difūzi piesārņojuma avoti. Piesārņojošo darbību potenciāla ietekme uz vidi. Saimnieciskā darbība aizsargjoslās. (2 stundas).
13. Bīstamās ķīmiskās vielas lauksaimniecībā. Bīstamo ķīmisko vielu klasificēšana un marķēšana. Augu aizsardzības līdzekļi. Ķīmisko vielu un produktu drošības datu lapas. Ķīmisko vielu droša uzglabāšana, lietošana un utilizēšana. (2 stundas).
14. Atkritumi, to klasifikācija, šķirošana, uzglabāšana un utilizēšana. Bīstamo atkritumu veidi. Īpašības, kas atkritumus padara bīstamus. (2 stundas).
15. Dabas aizsardzība. Dabas aizsardzības līmeņi. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi. Bioloģiski vērtīgie zālāji. Lauksaimniecība saudzējamos un īpaši aizsargājamo dabas objektos – ierobežojumi un iespējas. (2 stundas).

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursa gaitā sekmīgi izpildīti (iegūtas vismaz 4 balles) trīs rakstiski pārbaudes darbi. Pārbaudes darbu vidējā aritmētiskā atzīme ir studiju kursa gala vērtējums (ieskaite ar atzīmi). Atbilstoši studiju kursa saturam divi pārbaudes darbi ir par ekoloģijas jautājumiem, bet viens pārbaudes darbs par vides aizsardzības jautājumiem.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgie darbi nav paredzēti.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Visos pārbaudes darbos studējošajiem jāsniedz rakstiskas atbildes uz 25 jautājumiem. Par katru pilnīgi pareizi atbildētu jautājumu studējošais iegūst divus punktus. Ja jautājums atbildēts daļēji pareizi, tad vērtējuma punktu skaits tiek samazināts ar soli 0.5 punkti. Pārbaudes darbs ir sekmīgi nokārtots, ja studējošais ieguvis vismaz 40% no maksimāli iespējamā punktu skaita. Pārbaudes darba atzīme ballēs atbilst iegūto punktu daļai procentos no maksimāli iespējamā punktu skaita. Piemēram, iegūstot pārbaudes darbā 70% punktu, darba vērtējums ir 7 balles.

Obligātā literatūra

1. Cunningham W. P., Cunningham M.A. (2010). Environmental science: a global concern. 11th ed. New York: McGraw-Hill Higher Education, 616 p. (ISBN 9780070171671).
2. Molles M.C., Cahill J.F. (2008). Ecology: concepts & applications. Toronto: McGraw-Hill Ryerson, 642 p. (ISBN 9780070963412).
3. Smith T.M., Smith R.L. (2009). Elements of ecology. 7th ed. San Francisco, CA: Pearson Benjamin Cummings, 649 p. (ISBN 9780321559579).

Papildliteratūra

1. Convention on the Protection of the Marine Environment of the Baltic Sea Area, 1974 (Helsinki Convention)
2. Council Directive 92/43/EEC of 21 May 1992 on the conservation of natural habitats and of wild fauna and flora (The Habitats Directive).
3. Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council of 23 October 2000 establishing a framework for Community action in the field of water policy
4. Directive 2004/35/CE of the European Parliament and of the Council of 21 April 2004 on environmental liability with regard to the prevention and remedying of environmental damage.
5. Directive (EU) 2016/2284 of the European Parliament and of the Council of 14 December 2016 on the reduction of national emissions of certain atmospheric pollutants, amending Directive 2003/35/EC and repealing Directive 2001/81/EC
6. Regulation (EC) No 1221/2009 of the European Parliament and of the Council of 25 November 2009 on the voluntary participation by organisations in a Community eco-management and audit scheme (EMAS), repealing Regulation (EC) No 761/2001 and Commission Decisions 2001/681/EC and 2006/193/EC.
7. Regulation (EC) No 1907/2006 of the European Parliament and of the Council of 18 December 2006 concerning the Registration, Evaluation, Authorisation and Restriction of Chemicals (REACH), establishing a European Chemicals Agency, amending Directive 1999/45/EC and repealing Council Regulation (EEC) No 793/93 and Commission Regulation (EC) No 1488/94 as well as Council Directive 76/769/EEC and Commission Directives 91/155/EEC, 93/67/EEC, 93/105/EC and 2000/21/EC
8. The Rio Conventions, 1992 (Convention on Biological Diversity; United Nations Convention to Combat Desertification; United Nations Framework Convention on Climate Change).

Periodika un citi informācijas avoti

1. Journal of Applied Ecology. [Online]. British Ecological Society. Online ISSN: 1365-2664. [Viewed 27.08.2019]. Available: https://besjournals.onlinelibrary.wiley.com/journal/13652664

Piezīmes

Obligāts kurss akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Ilgtspējīga lauksaimniecība”.