LV EN RU DE FR

Laukaugu bioloģija un ražošana

Kursa izstrādātājs

Kursa anotācija

Kursā apgūst ražu veidošanās teorētiskos pamatus: laukaugu ražību ietekmējošie agroekoloģiskie faktori un to savstarpējā sakarība, vienotība un mijiedarbība. Iespējamie ražu līmeņi un to aprēķināšanas iespējas; apgūst sēklkopību: tās nepieciešamība un organizācija, sēklu morfoloģiskās un anatomiskās atšķirības, sēklu kvalitāte, un sertifikācijas process. Apgūst vairāku augu grupu (labības, bumbuļaugi, sakņaugi, pākšaugi, šķiedraugi, eļļas un ēterisko eļļu augi) izplatību, tautsaimniecisko nozīmi, morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, agroekoloģiskās prasības, augšanas un attīstības īpatnības, audzēšanas agrotehniku un ražas kvalitātes vērtēšanu.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Pēc kursa studijām studentam būs:
• zināšanas – par laukaugu ražību ietekmējošiem agroekoloģiskiem faktoriem, to savstarpējo mijiedarbību, sēklkopības organizāciju Latvijā un Eiropā un sēklas sertifikāciju; par dažādu laukaugu grupu un sugu morfoloģisko uzbūvi, agroekoloģiskajām prasībām, audzēšanas agrotehniku un ražas kvalitāti, 1.kontroldarbs
• prasmes – novērtēt laukaugu ražību ietekmējošo faktoru lomu uz ražas veidošanos studiju kursā apgūtajiem laukaugiem, pazīt kultūraugu sugas un to šķirnes, atšķirt sēklas, aprēķināt labību ražību atbilstoši agroekoloģisko faktoru nodrošinājumam, noteikt un analizēt sēklas un graudu kvalitāti, izmantot sēklas dokumentāciju,2.kontroldarbs
• izvēlēties audzēšanas agrotehniku studētajiem laukaugiem un sastādīt ražas ieguves tehnoloģisko plānu, 3. un 4.kontroldarbs
• kompetence – organizēt laukaugu ražošanu, ražas novākšanu, pirmapstrādi, uzglabāšanu, realizāciju, izvēlēties piemērotas šķirnes, vadīt sēklkopību saimniecībā, studēt zinātnisko literatūru un turpināt pašizglītoties par kursā iekļautajām tēmām, patstāvīgais darbs un prezentācijas

Kursa rezultātu vērtēšana:
• Semestra laikā pēc atsevišķu programmas sadaļu apgūšanas studenti rakstveidā kārto vismaz piecus kontroldarbus. Kontroldarbu vietā par atsevišķām tēmām var uzdot patstāvīgos darbus. Kontroldarbu (patstāvīgo darbu) vērtējumu akumulējoši var ieskaitīt gala vērtējumā. Pabeidzot kursu studenti kārto eksāmenu.

Kursa saturs(kalendārs)

Lekcijas 1. Ievads augkopībā (2 h). Augkopība kā lauksaimniecības ražošanas pamatnozare, tās raksturojums, nozīme un saistība ar citām nozarēm. Nozares attīstības līmenis un problēmas pasaulē, Latvijā un citās valstīs. Kultūraugu klasifikācija.
2. Laukaugu ražas veidošanas teorētiskie pamati (6 h): laukaugu ražību ietekmējošie agroekoloģiskie faktori, ražu ietekmējošo faktoru bloki: neregulējamie, daļēji regulējamie un regulējamie faktori. Iespējamie ražu līmeņi. Fotosintētiski aktīvās radiācijas (FAR), temperatūras, produktīvā ūdens daudzuma, barības vielu režīma ietekme uz augu augšanu un attīstību. Laukaugu ražas prognozēšanas un aprēķināšanas iespēja. Augkopības produkcijas ražošanas enerģētiskā bilance. Ražas struktūrelementi un to veidošanās sējumā.
3. Sēklkopība (2 h). Sēklas jēdziens augkopībā, tās nozīme augkopības produkcijas ražošanā. Šķirnes jēdziens, īpašības, to izvēles principi. Sēklkopību un sēklu tirdzniecību regulējošie normatīvie dokumenti, augu šķirņu katologs. Sēklkopības sistēma un tās organizācija. Šķirņu reģistrācija, šķirņu aizsardzība. Sēklas sertifikācija. Sēklas kvalitātes rādītāji: sēklu tīrība, dīgtspēja, dzīvotspēja, dīgšanas enerģija, rupjums.
4. Labības (5 h), Iedalījums I un II grupas labībām. Labību augu augšana un attīstība. Fenoloģiskās fāzes un decimālais kods. Graudu ķīmiskais sastāvs un kvalitātes rādītāji. Ziemāju labības, to bioloģiskās īpatnības un ekoloģiskās prasības, ražu līmeņi, audzēšanas priekšrocības un problēmas, ziemcietība, nozīmīgāko ziemāju sugu raksturojums, tautsaimnieciskā nozīme, audzēšanas agrotehnika– ziemas kvieši, rudzi, tritikāle, ziemas mieži. Vasarāju labības Eiropā un pasaulē audzējamās sugas (kvieši, mieži, auzas). Sugu raksturojums, izmantošanas virzieni un kvalitātes rādītāji, ekoloģiskās īpašības, augšanas un attīstības īpatnības, vasarāju labību agrotehnika, alus miežu audzēšanas īpatnības. II grupas labības. Griķi - to audzēšanas nozīme un vispārējais raksturojums, ekoloģiskās prasības, augšanas un attīstības īpatnības, audzēšanas tehnoloģija. Kukurūza - vispārējs raksturojums, audzēšanas nozīme pasaulē un Latvijā. Kukurūzas audzēšanas tehnoloģijas; skābbarībai, biogāzei, graudiem u.c. Prosa, sorgo, rīss, kinoja - to vispārējais raksturojums, audzēšanas nozīme un rajoni. Labību novākšana, pirmapstrāde un ražas uzglabāšana. Novākšanas laiki, paņēmieni un tehnika. Graudu zudumi, to raksturojums. Dzīvības procesi graudos (sēklās) uzglabāšanas laikā.
5. Viengadīgie tauriņzieži (3 h), augu sugas (zirņi, pupas, vīķi, lupīna, soja), audzēšanas platības pasaulē, Eiropā un Latvijā, augu botāniskais un morfoloģiskais raksturojums. Izmantošanas virzieni, iegūstamās produkcijas veidi. Pārtikā izmantojamie pākšaugi un zaļmasas augi. Sēklu un zaļmasas ķīmiskais sastāvs, augu morfoloģiskais raksturojums, agroekoloģiskās prasības, augšana un attīstība. Ražas veidošanās un tās komponenti. Pākšaugu sēklas, to morfoloģiskās pazīmes un anatomiskā uzbūve. Sugu saimnieciskā un agrotehniskā nozīme, sējplatības un ražība, botāniskais raksturojums.
6. Šķiedraugi un eļļas augi (5 h), iedalījums, botāniskā piederība, dzimtas un sugas. Saimnieciskā un agrotehniskā nozīme, izmantošanas virzieni, iegūstamie produkcijas veidi. Sējplatības, ražība un produkcijas ieguve pasaulē, Eiropā un Latvijā. Audzēšanas agrotehnika. Apgūstamās sugas – lini, rapsis un ripis, kaņepes, ēterisko eļļu augi.
7. Bumbuļaugi (2 h). Bumbuļaugu raksturojums. Kartupeļi kā viens no svarīgākajiem laukaugiem mērena klimata joslā. Kartupeļu audzēšanas apjomi, platība, ražas. Bumbuļu ķīmiskais sastāvs, izmantošanas veidi un kvalitāte. Kartupeļu botāniskais raksturojums, augšana un attīstība. Kartupeļu ekoloģiskās prasības, audzēšanas tehnoloģija un agrotehnika, bumbuļu glabāšana. Topinambūra audzēšanas nozīme un izmantošana. Morfoloģiskais un bioloģiskais raksturojums. Agrotehnikas pamatprincipi.
8. Sakņaugi – cukurbietes (1 h). Cukurbiešu loma cukura ieguvē pasaulē. Cukurbiešu noderība tautsaimniecībā un izmantošanas iespējas. Botāniskais raksturojums, augšana un attīstība. ekoloģiskās īpašības, audzēšanas agrotehnika un novākšana, sakņu uzglabāšana. Cukurbiešu sakņu kvalitatīvie rādītāji, cukura iznākums un realizācijas noteikumi. Cukurbiešu lapu barības vērtība. Cukurrūpniecības blakus produkcija un tās izmantošanas iespējas.
Praktisktie darbi:
1. Laukaugu audzēšanas tehnoloģiskā plāna sastādīšana (6 h) - piemērotas agrotehnikas izvēle noteiktam ražas līmenim konkrētam kultūraugam un audzēšanas vietai – augsnes raksturojums, augsnes astrādes veids, pamatmēslojums, sēja, augu aizsardzības pasākumi veģetācijas periodā. Augkopības datu pārvaldīšana, izmantojot kādu no tirgū pieejamajām programmām.
Laboratorijas darbu saraksts:
1. Dažādu sugu laukaugu augļu un sēklu raksturojums un morfoloģiskās atšķirības, sēklu pazīšana un noteikšana. (2 h)
2. Dažādu laukaugu sēklas materiāla kvalitātes rādītāju noteikšana un izvērtēšana (tīrība, mitrums, dīgtspēja, dzīvotspēja, 1000 sēklu masa, izlīdzinātība), sēklas dokumentācija, izsējas normu aprēķināšana. (10 h)
3. Sēklu kvalitātes noteikšana - viengadīgie tauriņzieži (pupas, zirņi), rapsis, ripsis, lini, labības - kvieši, mieži, tritikāle, rudzi u.c., - tilpummasa, u.c. kvalitatīvie rādītādi (piem., labībām proteīna saturs, lipekļa saturs, krišanas skaitlis; rapsim – eļļas saturs, u.c.). (6 h)
4. Labību (1., 2.grupa) augu uzbūve, vārpas un skaras uzbūve; dažādu sugu atšķirības un to varietāšu noteikšana, šķirņū pazīmes. (2 h)
5. Eļļas augu mofoloģiskais raksturojums. (1 h)
6. Linu morfoloģiskais raksturojums, stiebriņu anatomiskā analīze, sēklu uzbūve, kvalitātes noteikšana. (2 h)
7. Šķiedras ieguvei audzējamo augu (kaņepes, kokvilna uc. ) morfoloģiskais raksturojums. (1 h)
8. Kartupeļu morfoloģiskais raksturojums. Kartupeļu ražas vērtēšana (frakcionālā sastāva, cietes un sausnas noteikšana), kartupeļu šķirņu pazīmju raksturojums, garšas īpašību noteikšana, sēklas kartupeļu kvalitātes noteikšana. (4 h)
9. Viengadīgo tauriņziežu (zirņu, pupu, lupīnu u.c.) sēklu, augļu, stublāju, lapu un ziedkopu raksturojums un noteikšana, viengadīgo tauriņziežu varietāšu noteikšana. (2 h)
10. Vēlamo ražas struktūrelementu sastādīšana noteiktam ražas līmenim dažādām laukaugu sugām un ražas ekonomiskais izvērtējums. (3 h)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Izstrādāti un aizstāvēti visi paredzētie laboratorijas darbi, uzrakstīti 5 kontroldarbi/patstāvīgie darbi.
Kontroldarbu / patstāvīgo darbu tēmas
1. Ievads augkopībā un laukaugu ražas veidošānās teorētiskie pamati
2. Sēklkopība un labības.
3. Sķiedras un eļļas augi
4. Viengadīgie tauriņzieži, bumbuļaugi un sakņaugi.
5.Laukaugu ražas ieguves tehnoloģiskais plans (pastāvīgais darbs ar prezentāciju)

Gala atzīme veidojas akumulējoši atbilstoši darba rezultātiem semestra laikā: ja iegūti 50 punkti kontroldarbos/patstāvīgajos darbos – vērtējums „izcili”; akumulējošo gala vērtējumu var iegūt ja par darbu semestrī iegūti 35 – 50 punkti. Ja iegūto punktu summa mazāka – jākārto eksāmens ar vērtējumu (rakstiski vai mutiski – pēc mācībspēka vienošanās ar studentiem semestra sākumā).

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgais darbs ietver literatūras studijas, sagatavošanos kontroldarbiem un semināriem, atsevišķu problēmuzdevumu patstāvīga risināšana; noteiktas ražas ieguves tehnoloģisko plāna sagatavošana. Patstāvīga laboratorijas darbu rezultātu apstrāde un noformēšana.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa laikā kārtotie kontroldarbi un pārbaudes darbi tiek vērtēti ar ballēm 10 ballu skalā, kas tiek pielīdzināti punktiem, brīdī, kad aprēķina akumulējošo vērtējumu. Semestra laikā iegūto vidējo vērtējumu akumulējoši var ieskaitīt gala vērtējumā, ja tas vismaz 35 punkti (7 balles) vai augstāks. Pabeidzot kursu studenti kārto eksāmenu. Studenti saņem eksāmena vērtējumu, ja studiju kursā sekmīgi nokārtoti visi kontroldarbi un patstāvīgie darbi.

Obligātā literatūra

1. Fageri N.K., Baligar V.C., Jones C.A. Growth and Mineral Nutrition of Field Crops. Third Edition. USA: CRC Press, 2010.
https://www.taylorfrancis.com/search?key=Growth%20and%20Mineral%20Nutrition%20of%20Field%20Crops
2. Copeland L.O., McDonald M.B. Principles of Seed Science and Technology. 3rd Edition. USA: Chapman & Hall, 1995. 409 p.

Papildliteratūra

1. Mukund Joshi Field Crops, Textbook, Revised Edition. Dheli: India.Eastern Econom Edition, 2018.
2. Fageria N.K. The Role of Plant Roots in Crop Production USA. CRC Press Taylor & Francis Group, 2013.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Žurnāli un zinātnisko rakstu krājumi: Rural Sustainability Research, Research for Rural Development, Agronomy Research, Žemdirbyste=Agriculture, Acta Agriculturae Scandinavica, Sec. B Soil and Plant Science, Proceedings of The Latvia Academy on Sciences, section B.

Piezīmes

LF Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Ilgtspējīga lauksaimniecība” specializācijas Ilgtspējīga augu produkcijas ražošana 3. kursa studentiem 2. semestrī pilna laika studijās