Kursa kods ETeh5008
Kredītpunkti 4.50
Zinātnes nozareElektrotehnika, elektronika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
Zinātnes apakšnozareElektriskās tehnoloģijas un automātika
Kopējais stundu skaits kursā120
Lekciju stundu skaits16
Semināru un praktisko darbu stundu skaits32
Studenta patstāvīgā darba stundu skaits72
Kursa apstiprinājuma datums06.01.2015
Atbildīgā struktūrvienībaInženiertehnikas un enerģētikas institūts
Dr. sc. ing.
EeTkM001 [GEIKM001] Iegultā programmēšana inženieriem
Studiju kursa mērķis: iepazīstināt ar iegulto automātiskās vadības iekārtu izmantošanu tehnoloģiskajos procesos rūpniecībā, lauksaimniecībā, mobilajās iekārtās, patērētāju elektronikā. Tiek sniegtas zināšanas par programmēšanas principiem, kas raksturīgi šādu iekārtu izstrādē, apskatīta interfeisu izveide lokālai un attālinātai vadībai un telemetrijai. Iekļauti jautājumi par reāllaika un uzkrāto datu pirmsapstrādi datorā. Kursa praktiskajā daļā tiek strādāts pie programmatūras mehatronikas elementu – slēdžu, elektrisku un neelektrisku lielumu sensoru, releju, elektrisko motoru – vadībai un kontrolei.
1. Zināšanas - par mikrokontrolleru iegulto vadības sistēmu arhitektūru, projektēšanu, galvenajiem programmēšanas principiem un izmantošanu tehnoloģisko procesu vadībā – kontroles forma - kontroldarbi;
2. Prasmes - veidot dažādu topoloģiju noslēgta un atvērta kontūra komplicētas ciparu automātiskās vadības sistēmas ar datu apmaiņas iespējām ar lietotāju un citām sistēmām, izmantot tās pētījumos, izstrādē un gatavu iekārtu vadībā - kontroles forma - laboratorijas darbi;
3. Kompetences - izvēlēties piemērotāko iegultās automātiskās vadības sistēmas risinājumu dotā tehnoloģiskā procesa vadībai - kontroles forma – patstāvīgais mājas darbs.
1. Ievads ciparu automātiskās vadības sistēmās. (2h)
2. Iegulto automātiskās vadības sistēmu veidi un arhitektūra. (3h)
3. Iegulto iekārtu programmatūras izstrādes rīki un vides. (3h)
4. Iegulto iekārtu programmēšanas pamati, programmēšana mašīnvalodās un valodā C. (4h)
5. Galvenie C valodas elementi un datu struktūras. 1. kontroldarbs. (6h)
6. Vienkāršas atvērta kontūra reāllaika sistēmas vadības programmas sastādīšana, mikrokontrollera ieejas un izejas porti. (2h)
7. Programmas atkļūdošana stimulatorā un ar iekšshēmas atkļūdotāju. (2h)
8. Mikrokontrolleru perifērijas moduļi, to izmantošana mehatronikas elementu vadībai un datu apmaiņai. (2h)
9. Analogciparu pārveidotāja konfigurēšana un izmantošana analogo sensoru lasīšanai. (3h)
10. Līdzstrāvas motora un standarta sevo motora vadība. (3h)
11. Soļu motora vadība. (2h)
12. 2. kontroldarbs. (2h)
13. Noslēgta kontūra reāllaika sistēmas vadības programmas sastādīšana, PID kontrollera programmēšana. (6h)
14. Industriālie starpprocesoru komunikācijas tīkli un sensoru tīkli. (2h)
15. Virknes porta konfigurēšana un izmantošana datu apmaiņai ar datoru attālinātajai vadībai un telemetrijai. (2h)
16. Reāllaika telemetrijas un uzkrāto datu pirmsapstrādie datorā, 3. kontroldarbs. (4h)
Izstrādāti un aizstāvēti 10 laboratorijas darbi, izpildīts un aizstāvēts viens patstāvīgais darbs, sekmīgi uzrakstīti 3 kontroldarbi.
Patstāvīga literatūras analīze un praktisko uzdevumu izpilde, gatavošanās laboratorijas darbu aizstāvēšanai.
Kopējā vērtējuma procentuālās daļas:
1. laboratorijas darbu izpilde – 40%;
2. kontroldarbi – 30%;
3. patstāvīgais mājas darbs – 30%.
1. Noergaard T. Embedded Systems Architecture: A Comprehensive Guide for Engineers and Programmers. Burlington: Elsevier, 2005. 640 p. ISBN 0-7506-7792-9.
2. Di Jasio L. Programming 16-bit microcontrollers in C. Learning to fly the PIC24. Burlington: Elsevier, 2007. 380 p. ISBN-13: 978-0-7506-8292-3. ISBN-10: 0-7506-8292-2
1. Bunžs Z. Mikrokontrolileri. Rīga: Drukātava, 2013. 192 lpp.
2. Mikroelektronikas komponentes un pamatshēmas. A. Galiņš , A. Kaķītis, A. Vārna tehn. red. Valmiera: VPIC, 2003. 512 lpp.
3. Greivulis J., Raņķis I. Iekārtu vadības elektroniskie elementi un mezgli. Rīga: Avots, 1996. 288 lpp.
1. Современные технологии автоматизации. [tiešsaiste]. ISSN 0206-975Х. [skatīts: 03.02.2015.]. Pieejams: http://www.cta.ru/
Studiju kurss iekļauts TF akadēmiskā maģistra studiju programmas "Lauksaimniecības inženierzinātne" obligātās izvēles daļā.