Kursa kods Mate1022

Kredītpunkti 4.50

Matemātika II

Zinātnes nozareMatemātika

Zinātnes apakšnozareMatemātiskā analīze un funkcionālanalīze

Kopējais stundu skaits kursā120

Lekciju stundu skaits18

Semināru un praktisko darbu stundu skaits32

Laboratorijas darbu stundu skaits6

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits64

Kursa apstiprinājuma datums12.04.2021

Atbildīgā struktūrvienībaMatemātikas un fizikas institūts

Kursa izstrādātājs

author asoc. prof.

Svetlana Atslēga

Dr. math.

Priekšzināšanas

Mate1021, Matemātika I

Aizstātais kurss

MateB010 [GMATB010] Matemātika II

Kursa anotācija

Studiju kursā tiek apgūti vienargumenta un divargumentu funkcijas diferenciālrēķini un integrālrēķini, vienkāršākās darbības ar varbūtībām, gadījuma lielumi un to sadalījumi. Studiju kurss veicina matemātisko domāšanu, zināšanu praktisku pārnesi reālu uzdevumu, problēmu risināšanā ar ko saskaras būvniecības specialitātes studenti. Studiju kursā studenti apgūst iemaņas darbā ar atbilstošu lietojumprogrammatūru, piemēram, “Matlab”.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Pēc sekmīga šī kursa apguves students:
1. Pārzina un spēj parādīt zināšanas un izpratni par vienargumenta un divargumentu funkcijas diferenciālrēķiniem un integrālrēķiniem, darbībam ar varbūtībām, gadījuma lielumiem un to sadalījumiem. Spēj izmantot iegūtās zināšanas praktisku, ar inženierproblēmu saistītu uzdevumu risināšanā - kontroldarbi.
2. Spēj parādīt atbilstošo jēdzienu un likumsakarību izpratni, izpildīt nepieciešamās matemātiskās darbības un operācijas. Spēj aprēķinu veikšanai izmantot atbilstošu lietojumprogrammatūru - praktiskie un laboratorijas darbi.
3.Veicot darbu patstāvīgi vai strādājot grupā spēj pielietot specialitātes problēmsituācijai atbilstošus matemātiskus aprēķinu, veikt aprēķinu starprezultātu un gala rezultātu profesionālu izvērtēšanu un interpretāciju- patstāvigie darbi .

Kursa saturs(kalendārs)

1. Vienargumenta funkcijas atvasinājuma lietojumi (4 h)
2. Divargumentu funkcija. Funkcijas pilnais un parciālais pieaugums. Divargumentu funkciju parciālie atvasinājumi (3 h)
3. Divargumentu funkciju ekstrēmi. Pielietojuma uzdevumi (4 h)
4. 1. kontroldarbs: Vienargumenta un divargumentu funkcijas (1 h)
5. Nenoteiktais integrālis. Tiešā integrēšana (4 h)
6. Reizinātāja panešana aiz diferenciāļa zīmes. Integrēšana ar substitūcijas metodi (5 h)
7. Integrēšana ar parciālo metodi (3 h)
8. Trigonometrisku funkciju integrēšana (3 h)
9. Funkciju ar kvadrāttrinomu saucējā integrēšana (3 h)
10. 2. kontroldarbs: Nenoteiktie integrāļi (1 h)
11. Noteiktais integrālis (3 h)
12. Noteiktā integrāļa aprēķināšana ar substitūcijas metodi un parciālo metodi (4 h)
13. Plaknes figūras laukuma aprēķināšana (3 h)
14. Rotācijas virsmas laukuma un ķermeņa tilpuma aprēķināšana (4 h)
15. Vienkāršākās darbības ar varbūtībām (3 h)
16. Diskrēti gadījuma lielumi, to raksturotāji un to sadalījumi (3 h)
17. Nepārtraukti gadījuma lielumi, to raksturotāji un to sadalījumi (4 h)
18. 3. kontroldarbs: Noteiktie integrāļi. Varbūtība. Teorētiskie sadalījumi (1 h)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jābūt nokārtotam eksāmenam.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Gan rakstiski, gan pielietojot atbilstošu lietojumprogrammatūru, jābūt ieskaitītiem sekojošiem patstāvīgiem darbiem (visi uzdevumi izpildīti pareizi) mācībspēka noteiktajā laikā:
1. patstāvīgais darbs – Atvasinājuma lietojumi. Divargumentu funkcijas
2. patstāvīgais darbs: Nenoteiktie integrāļi
3. patstāvīgais darbs: Noteiktie integrāļi
4. patstāvīgais darbs: Integrāļu pielietošana
5. patstāvīgais darbs: Diskrēti un nepārtraukti gadījuma lielumi. Teorētiskie sadalījumi

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Akumulējošo eksāmenu students var saņemt, ja :
1. ieskaitīti visi patstāvīgie darbi (visi uzdevumi ir izpildīti pareizi)
2. semestra laikā katra kontroldarba vērtējums ir vismaz 4 balles.
Nesekmīgi uzrakstītu kontroldarbu students var pārrakstīt studiju procesa laikā, mācību spēka norādītākos laikos. Pēdējo kontroldarbu students var pārrakstīt individuālo studiju un pārbaudījumu perioda 1. nedēļā mācību spēka norādītajā laikā.
Akumulējošā eksāmena atzīmi veido visu kontroldarbu vidējā atzīme.
Rakstisku eksāmenu var kārtot pasniedzēja norādītajā laikā, ja ieskaitīti visi patstāvīgie darbi (visi uzdevumi ir izpildīti pareizi) .
Laicīgi neieskaitītus patstāvīgos darbus var aizstāvēt mācību spēka norādītajos laikos. Neieskaitītus patstāvīgos darbus var aizstāvēt un ieskaitīt ne vairāk kā divus vienā pieņemšanas reizē.

Papildliteratūra

1. Šteiners K. Augstākā matemātika. III daļa. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 192 lpp.
2. Šteiners K. Augstākā matemātika. IV daļa. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 168 lpp.
4. Bula I., Buls J. Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem I daļa Zvaigzne ABC Rīga, 2003 – 256 lpp.
5. Bula I., Buls J. Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem II daļa Zvaigzne ABC Rīga, 2004 – 192 lpp.
6. Lewin J. An Interactive Introduction to Mathematical Analysis. Cambridge University Press.2003.- 492 p

Piezīmes

Obligāts kurss profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā “Būvniecība”.