LV EN RU DE FR

Klīniskā un laboratoriskā diagnostika II

Kursa izstrādātāji

Priekšzināšanas

Ķīmi3016, Organiskā ķīmija

VeteB004, Mājdzīvnieku anatomija III

VeteB010, Fizioloģija II

VeteB031, Klīniskā un laboratoriskā diagnostika I

VeteB041, Patoloģija un tiesu veterinārmedicīna II

Aizstātais kurss

Vete4111 [GVET4115] Klīniskā un laboratoriskā diagnostika II

Kursa anotācija

Klīniskās un laboratoriskās diagnostikas studiju kursa mērķis ir apgūt dzīvnieku izmeklēšanas metodes (pamata, papildus u.c.) iemācīties to praktisko pielietojumu pie dzīvnieka (propedeitika), iegūt zināšanas par simptomiem (semiotika), to patoģenētisko izcelsmi, nozīmi, tādējādi apgūstot slimību diagnostisko procesu. Kursā tiek apgūta arī dažādu organisma biosubstrātu laboratoriskās izmeklēšana un tās klīniskā nozīme. Studenti mācās interpretēt iegūto izmeklējumu tostarp, klīnisko analīžu rezultātus. Vadoties no dzīvnieka izmeklēšanā iegūtajiem rezultātiem diferenciāldiagnostikas ceļā mācās uzstādīt diagnozi. Visas trīs studiju kursa daļas secīgi seko un papildina viena otru.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

• zināšanas par: simptomu klīnisko izpausmi un ģenēzi orgānu sistēmu patoloģiju (saslimšanu) gadījumos; dzīvnieka fiksācijas un klīniskās izmeklēšanas metodēm un to pielietojumu; papildus diagnostikas metožu pielietojumu; organisma biosubstrātu izmeklēšanā iegūto datu interpretāciju. Zināšanas tiek pārbaudītas un vērtētas 5 kontroldarbos par katru tēmu bloku.
• prasmes: metodiski pareizi iegūt anamnēzi, izmeklēt dažādas dzīvnieka (govju, zirgu, cūku, aitu, kazu, suņu, kaķu) ķermeņa daļas un orgānus un to sistēmas izmantojot galvenās fizikālās izmeklēšanas metodes (inspekciju; auskultāciju; perkusiju; palpāciju); veikt attiecīgo orgānu vai orgānu sistēmu izmeklēšanā nepieciešamās dzīvnieka fiksācijas metodes un diagnostiskās manipulācijas; metodiski pareizi iegūt bioloģisko substrātu paraugus un sagatavot tos nosūtīšanai uz laboratoriju. Studentu prasmes izmeklēt dzīvnieku tiek vērtētas praktisko nodarbību laikā.
• kompetence: spēja atrast un saskatīt slimību simptomus un sakarības starp tiem; atrasto simptomu analīzes rezultātā spēja uzstādīt pirmatnējo klīnisko diagnozi. Iegūtā kompetence tiek izvērtēta praktisko nodarbību laikā diskusijās, ka arī studiju kursa noslēgumā, klīnisko gadījumu analīzes laikā.

Kursa saturs(kalendārs)

Pilna laika klātienes studijās:
1. EKG pieraksts, analīze. (2,5h)
2. Aritmijas. (2,5h)
Kontroldarbs
3. Vēdera apvidus izmeklēšana. Simptomi. (2,5h)
4. Atgremotāju kuņģa izmeklēšana. Simptomi (2,5h)
5. Kuņģa izmeklēšana. Barības vada un kuņģa zondēšana. Vēdera palpācija, zarnu peristaltikas auskultācija. (2,5h)
6. Zirga izmeklēšana koliku gadījumā. (2,5h)
7. Dzīvnieku rektālā izmeklēšana. (2,5h)
Kontroldarbs
8. Aknu izmeklēšana. Icterus. (2,5h)
9. Izkārnīšanās. Izkārnījumi. Diareja. (2,5h)
Kontroldarbs
10. Urīnorgānu izmeklēšana.
11. Azotēmija, urēmija. Nieru slimību sindromi. (2,5h)
12. Urīnanalīze. (2,5h)
13. Hematoloģiskā izmeklēšana. (2,5h)
Kontroldarbs
14. Neiroloģiskās izmeklēšanas pamati. (2,5h)
15. Ganāmpulka veselības rādītāju noteikšanas pamatprincipi.(2,5h)
Kontroldarbs
16. Klīnisko un epidemioloģisko gadījumu analīzes (KEGA) darba aizstāvēšana (2,5h)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Praktisko darbu kavējumi nav vairāk kā 30% no kopējā nodarbību daudzuma. Ja neattaisnotie kavējumi ir vairāk kā 30% no kopējā nodarbību daudzuma, tad kurss ir jāapgūst no jauna.
Sekmīgi nokārtoti pieci pārbaudes darbi (kolokviji/kontroldarbi), Klīnisko un epidemioloģisko gadījumu analīzes darbs (KEGA) un nokārtots eksāmens

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Studentiem tiek nodrošināta piekļuve e-studiju materiāliem. Visa semestra garumā tiek organizētas studentu dežūras veterinārajā klīnikā, tādējādi nodrošinot teorētisko zināšanu nostiprināšanu praksē, nodrošinot praktisku klīniskās izmeklēšanas apguvi.
Klīnisko un epidemioloģisko gadījumu analīzes (KEGA) darbs, veicot slima dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu, atbilstoši vispārpieņemtai shēmai, konstatējot simptomus, aprakstot tos, analizējot to izcelsmi un kopsakarības. Noslēgumā students izvirza hipotētisko diagnozi, -es. Pēc darba rakstiskās formas iesniegšanas, tas noslēgumā jāaizstāv. Darbs jāiesniedz un jāaizstāv kursa vadītāja noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz semestra beigām.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Studiju kursa kontroldarbi un KEGA darbs tiek vērtēti atbilstoši LBTU Studiju nolikumā norādītājiem 10 ballu sistēmas skalas kritērijiem. Eksāmena darbā, lai saņemtu zemāko sekmīgo vērtējumu, pareizi jāatbild uz vismaz 70% no testa jautājumiem un jāprot izanalizēt doto klīnisko gadījumu
Lai iegūtu studiju kursa gala vērtējumu, visiem kolokvijiem/kontroldarbiem ir jābūt novērtētiem ar sekmīgu atzīmi. Studiju kursa gala vērtējumu veido vidējā svērtā atzīme, kuru izkalkulē no KEGA darba vērtējuma (30%), eksāmena atzīmes (70%).

Obligātā literatūra

1. Jemeļjanovs Ļ., Manevičs Z., Dūrītis I. Dzīvnieku iekšķīgo slimību klīniskā diagnostika. Jelgava-2007, ISBN 9984-19-978-9, 242 lpp
2. Jemeļjanovs Ļ., Dūrītis I., Beinerts J. Dzīvnieku iekšķīgo slimību laboratoriskā diagnostika. Jelgava-2010, ISBN 978-9984-39-914-0, 95 lpp
3. Veterinary hematology and clinical chemistry / edited by Mary Anna Thrall ... [et al.], Ames, Iowa : Wiley-Blackwell, 2012, 2-nd ed. -762 lpp;

Papildliteratūra

1. The Veterinary Workbook of Small Animal Clinical Cases / Ryane E. Englar.- Great Easton, Essex : 5M Books, 2021, 699 lpp.
2. Illustrated Textbook of Clinical Diagnosis in Farm Animals / Philip R. Scott.- Boca Raton, FL : CRC Press, 2022, 401 lpp.
3. Laboratory Medicine: Interpretation and Diagnosis. 3rd ed. 2004. – 532 lpp
4. Walter Baumgartner. Klinische Propadeutik der Haus- und Heimtiere. Parey, 2009. -525 p.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Journal of Veterinary Internal Medicine - Wiley Blackwel, ISSN: 1939-1676
2. The Veterinary Journal, ISSN 1090-0233

Piezīmes

Obligātais kurss otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna