LV EN RU DE FR

Fizioloģija II

Kursa izstrādātāji

Priekšzināšanas

BiolB004, Dzīvnieku bioloģija, ekoloģija un etoloģija II

VeteB004, Mājdzīvnieku anatomija III

VeteB008, Šūnu bioloģija, histoloģija II

VeteB009, Fizioloģija I

Kursa anotācija

Fizioloģija ir fundamentāla bioloģijas zinātne, kas pēta organisma dzīvības procesu fizioloģiskos pamatus - šūnu, atsevišķu orgānu un orgānu sistēmu funkcijas, to savstarpējās sakarības un regulācijas mehānismus. Fizioloģijas zināšanas nepieciešamas, lai izprastu sarežģītos organisma fizioloģiskos procesus un to regulācijas mehānismus, izprastu cēloņsakarības tām vai citām funkcionālām norisēm, kas notiek organismā dažādo ārējās un iekšējās vides faktoru ietekmē. Kursa otrajā daļā apgūst elpošanas, gremošanas sistēmas orgānu fizioloģiju, vielmaiņas īpatnības dažādu mājdzīvnieku sugu dzīvniekiem, urīna veidošanās un izvades orgānu sistēmas fizioloģiju, kā arī vairošanās sistēmas orgānu fizioloģiju.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas par elpošanas, gremošanas un vielmaiņas, izvadorgānu un vairošanās sistēmu orgānu fizioloģiju dažādu mājdzīvnieku sugu dzīvniekiem. Vērtēšana – 4 kolokviji.
Prasmes kompleksi izprast fizioloģiskos procesus un norises elpošanas, gremošanas un vielmaiņas, izvadorgānos, vairošanās sistēmas orgānos un organismā kopumā, šo procesu savstarpējās ietekmes un rezultātus. Vērtēšana – laboratorijas darbu izpilde, protokolu aizstāvēšana.
Kompetence pielietot iegūtās zināšanas fizioloģisko rādītāju noteikšanai un to svārstību izvērtēšanai fizioloģisko normu robežās dažādu sugu dzīvniekiem, prast pielietot iegūtās zināšanas turpmākajās klīnisko priekšmetu studijās. Vērtēšana – laboratorijas darbu protokolu un Klīnisko un epidemioloģisko gadījumu (KEGA) aizstāvēšana, kolokviji.

Kursa saturs(kalendārs)

Pilna laika klātienes studijās. 14 nedēļās kopumā 28 lekcijas 36 laboratorijas darbi:
1. Elpošanas orgānu sistēmas fizioloģija. 4 h lekcijas un 6 h laboratorijas darbi
1.kolokvijs - Elpošanas fizioloģija (1 h lab.darbos)
Tēmas kopsavilkums (2 h lab.darbos).
2. Gremošanas sistēmas orgānu fizioloģija. 6 h lekcijas un 6 h laboratorijas darbi.
2.kokokvijs – Gremošanas fizioloģija (1 h lab. darbos).
Tēmas kopsavilkums (2 h lab.darbos).
3. Vielmaiņas fizioloģija. 6 h lekcijas un 6 h laboratorijas darbi.
3.kolokvijs – Vielmaiņas fizioloģija (1 h lab. darbos).
Tēmas kopsavilkums (2 h lab.darbos).
4. Izvadprocesi. Vairošanās sistēmas orgānu fizioloģija. 8 h lekcijas un 6 h laboratorijas darbi.
4.kolokvijs – Izvadprocesi. Vairošanās fizioloģija (1 h lab. darbos).
Tēmas kopsavilkums (2 h lab.darbos).
5. KEGA aizstāvēšana (4 h, lekciju laikā)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kurss noslēdzas ar sekmīgi (atbilstoši 10 ballu sistēmai) nokārtotu eksāmenu, kas apliecina kredītpunktu iegūšanu.
Nosacījumi Fizioloģija II eksāmena kārtošanai:
1. Jāsaņem ieskaite studiju kursā Fizioloģija I.
2. Jāizstrādā Fizioloģija II plānā paredzētie laboratorijas darbi.
3. Jāaizstāv laboratorijas darbu protokoli.
4. Jāiegūst pozitīvs vērtējums studiju kursa Fizioloģija II paredzētajos kolokvijos.
5. Jāiegūst pozitīvs vērtējums studiju kursa Fizioloģija II paredzētajos patstāvīgi veicamajos uzdevumos.
6. Atbilstoši kalendārajam plānam jāiesniedz un jāaizstāv KEGA, saņemot sekmīgu novērtējumu.
Lai veiksmīgi turpinātu tālākās studijas, neizpildot kādu no prasībām vai nenokārtojot eksāmenu Fizioloģija II, students to var kārtot līdz nākamā semestra 6.nedēļai (ieskaitot), par laiku individuāli vienojoties ar mācībspēku. Ja tas nav izdarīts, studiju kurss Fizioloģija II ir jāapgūst atkārtoti.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Patstāvīgajam darbam atvēlētajās 89 stundās studējošie: pakāpeniski izpilda KEGA uzdevumus, apgūstot katras tēmas attiecīgās orgānu sistēmu fizioloģiju un iesniedzot attiecīgās KEGA nodaļas; patstāvīgi gatavojas pārbaudes darbiem.
KEGA jāizstrādā, jāiesniedz un jāaizstāv atbilstoši VMF izstrādātajām un apstiprinātajām KEGA izstrādes prasībām, kā arī specifiskiem atbildīgo mācībspēku norādījumiem. Izstrādātais KEGA jāiesniedz un sekmīgi jāaizstāv stingri noteiktā laikā pirms eksāmena, jo šis vērtējums tiek ņemts vērā Fizioloģija II eksāmena vērtējumā. Ja prasības netiek ievērotas, KEGA var tikt aizstāvēts, vienojoties un izpildot mācībspēka izvirzītās aizstāvēšanas prasības (laiks, vieta, klausītāju klātbūtne u.c.).
Studējošais praktisko darbu ietvaros semestra laikā saņem vairākus patstāvīgi veicamus uzdevumus, ko, lai saņemtu vērtējumu “ieskaitīts”, docētājam novērtēšanai iesniedz un īsi prezentē praktiskajos darbos.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Visi vērtējumi tiek veikti, izmantojot vispārpieņemto 10 ballu vērtēšanas sistēmu vai vērtējumu ieskaitīts/neieskaitīts.
Semestra laikā, noslēdzoties katrai tēmai, studējošo zināšanas, tiek vērtētas pēc praktiskajos darbos rakstīto kolokviju rezultātiem. Ja kavētas vairāk kā 50% no attiecīgās tēmas lekcijām, studentam pirms kolokvija kārtošanas lektoram (šīs tēmas lekciju mācībspēkam) jāapliecina tēmas apguve (veidu (kontroldarbs, patstāvīgais darbs, referāts vai cits) nosaka lektors), un tikai tad studējošais drīkst kārtot šīs tēmas kolokviju. Nenokārtojot kolokviju trīs reizes, 4. reizi tas jākārto pie komisijas. Ja kolokvijs nav nokārtots ar 4. reizi – studiju kursa apguve jāatkārto.
Studējošo prasmes tiek vērtētas atbilstoši praktiskajos darbos uzdoto uzdevumu veikšanas un vērtēšanas noteiktajai kārtībai. Studējošo kompetence tiek vērtēta, individuāli, vērtējot studiju programmā paredzētos patstāvīgos darbus.
Noslēdzot studiju kursu Fizioloģija II, studējošie:
1) aizstāv KEGA, kompleksi parādot savas zināšanas, prasmes un kompetenci. KEGA vērtējumam 10 ballu sistēmā ir jābūt sekmīgam. KEGA vērtējums tiek ņemts vērā Fizioloģija II eksāmena noslēguma vērtējumā, ja eksāmens ir novērtēts kā sekmīgs, palielinot vai samazinot eksāmena vērtējumu par vienu balli.
2) kārto eksāmenu, saņemot vērtējumu ballēs.

Obligātā literatūra

1. Valtneris A. Cilvēka fizioloģija. Rokasgrāmata. 2 izd. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. 252 lpp.
2. Aberberga-Augskalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. Rīga: SIA „Medicīnas apgāds”, 2007. 516 lpp.
3. Reece W.O. Duke’s Physiology of Domestic Animals. USA: Wiley Blackwol, 2015. 760 p.
4. Garančs A. Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija jautājumos un atbildēs. Rīga, 2006. 340 lpp.
5. Sjaastad O.V., Sand O., Hove K. Physiology of Domestic Animals 2ed., Scandinavian Veterinary Press, 2010. 804 p.
6. Sherwood L., Klandorf H., Yancey P.H. Animal Physiology From Genes to Organisms, 2nd edition, Cengage Learning, 2013. 896 p.
7. Klein B.G. Cunningham’s Textbook of veterinary physiology USA, Elsevier Inc., 2020. 645 p.

Papildliteratūra

1. Melfi V., Hosey G., Pankhurst S. Zoo Animals: Behaviour, Management and Welfare. Oxford University Press. 2009. 661 p.
2. Lejniece S. Klīniskā hematoloģija. Rīga: Nacionālais apgāds, 2005. 324 lpp.
3. Danilāns A. Gastroenteroloģija. Rīga: Nacionālais apgāds, 2005. 126 lpp.
4. Betts J.G., Desaix P., Johnson E., Johnson J.E., Korol O., Kruse D., Poe B., Wise J.A., Womble M., Young K.A., Anatomy & Physiology, OpenStax, USA, 2017.
5. Khurana I., Khurana A., Kowlgi N.G. Textbook of Medical Physiology, 3rd Ed., Elsevier Health Sciences, 2019. 1084 pp.
6. Costanzo L.S. Physiology, 6th edition, Elsevier Inc., 2018. 491 p.
6. Akers R.M., Denbow M.D. Anatomy and Physiology of Domestic Animals 2nd edition, Wiley Blakcwell, 2013. 671 p.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Journal of Veterinary Physiology
2. Open Access Animal Physiology
3. The Veterinary Journal
4. https://www.askjpc.org/vspo/
5. http://www.fmv.ulisboa.pt/atlas/atlas_ing.htm
6. https://teachmephysiology.com/
7. https://courses.lumenlearning.com/suny-ap2/
8.https://www.coursehero.com/study-guides/boundless-ap/

Piezīmes

Obligātais kurss otrā cikla profesionālajā studiju programmā Veterinārmedicīna