Kursa kods Vete4077

Kredītpunkti 2

Radioloģija I

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais auditoriju stundu skaitsLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
VeterinārmedicīnaĶirurģija48163219/03/2014Klīniskais institūts

Kursa izstrādātājs

author asoc. prof. (Emeritus)

Alberts Auzāns

Veterinārmedicīnas doktors

Priekšzināšanas

Fizi1011, Fizika

Ķīmi3004, Bioķīmija

Vete6022, Fizioloģija I

Vete6023, Fizioloģija II

Piezīmes

Studiju kurss iekļauts VMF studiju programmas "Veterinārmedicīna" obligātajā daļā.

Kursa anotācija

Radioloģijas zināšanas veterinārmedicīnas speciālistiem galvenokārt ir nepieciešamas radioekoloģijas problēmu apzināšanā, jonizējošā starojuma bioloģiskās iedarbības novērtēšanā, dzīvnieku un augu izcelsmes barības līdzekļu un produktu radiohigiēniskā novērtēšanā, jonizējošā starojuma konstatēšanā un mērīšanā, dzīvnieku un personāla aizsardzības un drošības pasākumu noteikšanā paaugstinātas radiācijas apstākļos.

Rezultāti

Pēc studiju kursa pabeigšanas studentiem būs:
• zināšanas par dažādiem jonizējošā starojuma veidiem un to bioloģisko iedarbību,
• prasmes pielietot dažādus dozimetrus un mērierīces radioaktivitātes testēšanai bioloģiskos paraugos.

Kursa plāns

1 Ievads. Atomfizikas, radioaktivitātes un jonizējošā starojuma fizikālie pamati.
2 Jonizējošā starojuma un vielu mijiedarbības aspekti. Radioaktivitātes mērvienība, dozu jēdzieni un mērvienības
3 Jonizējošā starojuma konstatēšana un mērīšana. Metodes un detektori.
4 Dabīgie un mākslīgie jonizējošā starojuma avoti. Vides radioaktīvā piesārņojuma raksturojums.
5 Jonizējošā starojuma bioloģiskā iedarbība molekulārā, šūnu, audu un organisma līmenī. Individuālie dozimetri.
6 L/s dzīvnieku staru slimība, profilakse, ārstēšana, slimo dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošana.
7 Radiotoksikoloģija. Radionukleīdu iekļūšana organismā, to deponēšanās audos un izvadīšana no organisma.
8 Inkorporēto radionukleīdu bioloģiskā iedarbība l/s dzīvniekiem. Profilakse. Ārstēšana.
9 Mazu jonizējošā starojuma devu un jonizējošā starojuma vēlīna ietekme.
10 Radiometrisko izotopu un jonizējošā starojuma izmantošana medicīnā, veterinārmedicīnā, lauksaimniecībā.
11 Radiācijas drošības noteikumi un normas.
12 Ievads rentgenoloģijā.
13 Rentgena aparāta uzbūve.
14 Rentgenogrammas veidošanās priekšnosacījumi.
15 Krūšu kurvja rentgenogrāfiskā izmeklēšana.
16 Vēdera apvidus audu un orgānu sistēmu izmeklēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Četri rakstiski kolokviji, kuri veido akumulējoša eksāmena beigu atzīmi.

Mācību pamatliteratūra

1. Millers A., Rūse I. Vispārīgā radiobioloģija un praktiskā radioekoloģija. Rīga: Latvijas Universitāte, 1995. 313 lpp.
2. Белов А.Д., Киршин В.А. Ветеринарная радиобиология. Москва: Агропромиздат, 1987. 287 с.
3. Owens I.M., Biery D.N. Radiographic Interpretation for the Small Animal Clinician. 2nd edition. Wiliams@Wilkins. 1999. 308 p.
4. Farrow C.S. et.c. Radiology of the Cat. Mosby, 1994.

Papildliteratūra

1. Радиация дозы, эффекты, риск. Москва: Мир, 1988. 78 с.
2. Karlheinz Tempel. Radiologie fur Veterinarmediziner. Ferdinand Enke Verlag Stuttgart. 1983.
3. Паркер Р., Смит П., Тейлор Д. Основы ядерной медицины. Москва: Энергоиздат, 1981. 303 с.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Veterinary Medicine. 2000 - 2011. ISSN 8750-7943, www.vetmedpub.com
2. Veterinary Surgery. 2000 - 2011.ISSN 0161-3499, pub. by J.B.Lippincott company, Philadelphia, the official Journal of the American College of Veterinary surgeons.
3. www.veterinaryradiology.net