Kursa kods Vete3025

Kredītpunkti 3

Bakterioloģija, mikoloģija, virusoloģija III

Zinātnes nozareZinātnes apakšnozareKopējais auditoriju stundu skaitsLekciju stundu skaitsSemināru un praktisko darbu stundu skaitsKursa apstiprinājuma datumsAtbildīgā struktūrvienība
VeterinārmedicīnaInfekcijas slimības un mikrobioloģija72324013/01/2016Pārtikas un vides higiēnas institūts

Kursa izstrādātāji

author prof.

Anda Valdovska

Veterinārmedicīnas doktors

author vieslekt.

Daiga Gāliņa

Profesionālā augstākā izglītība(līm.)

author vieslekt.

Agris Zirnītis

Profesionālais maģistrs veterinārmedicīnā

Piezīmes

Obligātais kurss VMF 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmai „Veterinārmedicīna”.

Kursa anotācija

Studiju kursa apgūšanas laikā studenti iepazīstas ar dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāju - sēnīšu un vīrusu strukturālo uzbūvi, morfoloģiskajām, bioķīmiskajām, bioloģiskajām īpašībām, vairošanos, sistemātiku un to saistību dažādos aprites procesos dabā. Iepazīst to ierosināto infekciju patoģenēzi uzņēmīgā makroorganismā, klīnisko izpausmi un diagnostiku. Studenti apgūst patogēno sēņu un vīrusu noteikšanas laboratoriskās metodes.

Rezultāti

• Zināšanas par dažādu dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāju morfoloģiju, bioķīmiskajām īpašībām, augšanu un mikoloģisko, virusoloģisko diagnostiku. Zināšanas par infekciju patoģenēzi uzņēmīgā makroorganismā, to klīnisko izpausmi.
• Prasmes patstāvīgi diagnosticēt dažādu infekcijas slimību ierosinātājus laboratoriski, analizējot un interpretējot iegūtos rezultātus.
• Kompetence izvērtēt laboratoriski iegūtos rezultātus, spēt tos izskaidrot parauga iesūtītājam.

Kursa plāns

1 Mikroskopisko sēņu bioloģija, morfoloģija, diferenciācija. L.d. Mikroskopisko sēņu izolēšanas un izmeklēšanas metodes.
2. Aspergillus ģints. L.d. Aspergillus un Penicilium spp. laboratorā diagnostika.
3. Patogēnie raugi, to izraisītās slimības. L.d. Candida spp. laboratorā diagnostika.
4. Dimorfās sēnes. L.d. Dimorfo sēņu laboratorā diagnostika. Bioloģiskā drošība laboratorijā.
5. Zigomicētes. Oportūnistiski patogēnās sēnes. L.d. 1.KONTROLDARBS. Zigomicētu laboratorā diagnostika.
6. Dermatofīti. L.d. Dermatofītu laboratorā izmeklēšana.
7. Mikotoksīni un mikotoksikozes. L.d. Prakstiskais darbs – mikožu identifikācija.
8. Vīrusu īpašības, struktūra un taksonomija. L.d. 2. KONTROLDARBS. Bioloģiskā drošība virusoloģijas laboratorijā.
9. Viriona morfoloģija. L.d. Paraugu ņemšana, sagatavošana un transportēšana. Pavadraksti.
10. Vīrusu reprodukcija. L.d. Vīrusu mikroskopijas metodes. Ieslēguma ķermenīši.
11. Vīrusu dzimtu raksturojums I. L.d. 3. KONTROLDARBS. BIOR / Balticovo.
12. Vīrusu dzimtu raksturojums II. L.d. Šūnu kultūru izmantošana virusoloģijā.
13. Vīrusu dzimtu raksturojums III, neklasificētie vīrusi. L.d. Seroloģiskās reakcijas. NR/ DPR veikšana.
14. Vīrusinfekciju patoģenēze. Produktīva, neproduktīva infekcija. Latentums. L.d. Vīrusu kultivēšana vistu embrijos. Vistu embriju inficēšana.
15. Imunitāte vīrusinfekciju gadījumā. L.d. Vistu embriju sekcija.L.d.4.KONTROLDARBS.
16. Vīrusu onkoģenēze. Vīrusslimību ķīmijterapija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

5.semestrī laboratorijas darbu kontrole un zināšanu pārbaude 4 kontroldarbu veidā. Eksāmens.

Mācību pamatliteratūra

1. Glenn Songer J., Post Karen W. Veterinary Microbiology: Bacterial and Fungal Agents of Animal Disease. Missouri : Elsevier Saunders, 2005. 434 p.
2. Harvey R.A., Champe P.C. Microbiology. 2nd ed. Philadelphia: Lippincott Williams & Wilkins, 2007. 438 p.
3. Markey B., Leonard F., Archambault M., Cullinane A., Maguire D. Clinical veterinary microbiology. 2nd ed., Mosby-Elsevier, 2013. 915 p.
4. Scott McVey D., Kennedy M., Chengappa M.M. Veterinary Microbiology. Oxford: Wiley-Blackwell, 2013. 648 p.

Papildliteratūra

1. Trubka R. Mājdzīvnieku infekcijas slimības. Jelgava : LLU, I, 2000. 111. lpp.
2. Trubka R. Mājdzīvnieku infekcijas slimības. Jelgava : LLU, II, 2001. 214. lpp.